Tūristi pamana, ka zivju pārstrādes uzņēmums kanalizāciju pludina jūrā, atbildīgie dienesti sarosās
PIETIEK10.03.2014.
Komentāri (3)
Iesaki rakstu: 
Zivju pārstrādes uzņēmums Līcis 93 pie Ģipkas bākas Rojas novadā rada briesmīgu smaku, kanalizāciju "pa taisno" iepludinot jūrā, - tā liecina Pietieklasītāju fiksētais. Valsts vides dienests tikai pēc Pietiek intereses uzzināja par notiekošo un sola jau tuvākajā laikā veikt uzņēmumā pārbaudi. Arī Rojas novada dome par situāciju pie Ģipkas bākas uzzināja tikai no Pietiek un apgalvo, ka nekavējoties sākusi darbības, lai situāciju labotu.
Dramatisko situāciju ar kanalizācijas pludināšanu jūrā pamanījuši kādi pārgājiena dalībnieki, kuri arī uzfilmējuši video. Pie uzņēmuma izraktas divas lielas bedres, kur notekūdeņi tiek novadīti un dažreiz arī izsūkti, bet, kad netiek izvesti, tad pa taisno aiztek uz jūru, novērojuši pārgājiena dalībnieki.
Aprunājoties ar vietējiem iedzīvotājiem, pārgājiena dalībnieki noskaidrojuši, ka šāda situācija pie Ģipkas bākas turpinās jau gadiem ilgi. Neciešamā smaka parādījusies jau pirms vairākiem gadiem, taču vietējie iedzīvotāji nevienam neesot sūdzējušies un par notiekošo arī nevienu neesot informējuši.
Kad Pietiek interesējās Rojas novada domē par neatļauto kanalizācijas pludināšanu jūrā, pašvaldība reaģēja zibenīgi. „Jūsu ziņojums tika nodots Rojas Pašvaldības policijai, kas nekavējoties reaģēja uz izsaukumu un izbrauca uz norādīto objektu un informēja Ventspils reģionālo vides pārvaldi. Vides pārvaldes inspektore uzsāka administratīvo lietvedību, paņēma ūdens paraugus ekspertīzei ūdens piesārņojuma noteikšanai,” jau stundu pēc pirmās telefonsarunas informēja Rojas novada sabiedrisko attiecību speciāliste Marita Nagle, piebilstot, ka sīkāka informācija būs pēc Ventspils reģionālās vides pārvaldes sniegtā ekspertīzes slēdziena un atzinuma.
Arī Valsts vides dienests (VVD) par zivju pārstrādes uzņēmuma veiktajām piesārņojošām darbībām neko nezināja. VVD sabiedrisko attiecību speciāliste Jūlija Ņikitina apstiprināja, ka uzņēmumam Līcis 93 ir izsniegta B kategorijas atļauja piesārņojošo darbību veikšanai.
„Ventspils reģionālā vides pārvalde nav saņēmusi sūdzības no iedzīvotājiem par Jūsu minēto problēmu – zivju atlieku nepareizu uzglabāšanu, neattīrītu notekūdeņu novadīšanu Rīgas jūras līcī, smakām. Šī informācija ir nodota Ventspils reģionālajai vides pārvaldei, kuras pārraudzības teritorijā atrodas konkrētais zivju pārstrādes cehs. Nākošās nedēļas laikā inspektori veiks pārbaudes uzņēmumā SIA „Līcis 93”, kas atrodas un savu saimniecisko darbību veic Rojas novada Ģipkas ciemā,” informēja Ņikitina.
Pēc VVD sniegtās informācijas, 2012. gada 14. februārī VVD izsniedzis uzņēmumam B kategorijas atļauju piesārņojošas darbības veikšanai. Tā paredz, ka uzņēmuma ražošanas notekūdeņi tiek novadīti bioloģiskās attīrīšanas iekārtās, kas tālāk tiek novadīti Rīgas jūras līcī.
Uzņēmuma Līcis 93 amatpersonas pagaidām nav vēlējušās sniegt Pietiek kādu komentāru par piesārņojošajām darbībām.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.