Ugunsdzēsēji Ventspilī tulpes sievietēm dāvinājuši, lai "popularizētu VUGD"
PIETIEK13.03.2015.
Komentāri (27)
Iesaki rakstu: 
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbinieki 8.martā Ventspilī vairāku ventspilnieku neizpratni izraisījušajā akcijā, dāvājot sievietēm tulpes, piedalījušies, lai "popularizētu dienestu un panāktu iedzīvotāju lielāku uzticēšanos, lai nelaimes brīdī cilvēki zinātu, kur vērsties pēc palīdzības". Šādi atbildīgā valsts dienesta iesaistīšanos sveikšanas pasākumā pamato VUGD.
Ideja rīkot tulpju dāvināšanas akciju ar ugunsdzēsēju piedalīšanos esot radusies vietējā laikraksta Ventas Balss redakcijai, kura nodrošinājusi dāvināmos ziedus un aicinājusi ugunsdzēsējus iesaistīties, informēja VUGD preses sekretāre Viktorija Gribuste.
Kā redzams Ventas Balss mājas lapā ievietotajā video, dāmu sveikšanai izmantota speciālā trafarētā, ugunsdzēsības un glābšanas darbiem paredzētā automašīna. Pēc Gribustes teiktā, degvielu Ventas Balss šim pasākumam neesot apmaksājusi, tas darīts no VUGD līdzekļiem, lai gan VUGD regulāri sūrojas par līdzekļu trūkumu, kā arī vairakkārt lūgusi palielināt budžeta finansējumu.
Pēc Gribustes sniegtās informācijas, akcijā 8.martā Ventspilī piedalījās viena ugunsdzēsības autocisterna ar ugunsdzēsējiem glābējiem, kas atradās gan maiņā, gan arī brīvprātīgi izteica vēlmi piedalīties no maiņas brīvajā laikā. „Akcijas īstenošanai autocisterna nobrauca 6 kilometrus, iztērējot 3,66 litrus degvielas, kas ir dokumentāli nofiksēts fakts,” uzsver VUGD pārstāve.
Video redzams, kā ugunsdzēsēji ar auto izbrauc no ugunsdzēsēju depo, ierodas degvielas uzpildes stacijā, kā arī pēc tam pie lielveikala, sveic sievietes 8.marta svētkos, dāvina tulpes, palīdz iepildīt degvielu auto, kā arī tīra automašīnu logus.
„Ņemot vērā to, ka šis pasākums dienestam sniedza iespēju, neveicot lielus materiālos ieguldījumus, popularizēt dienestu un ugunsdzēsēja glābēja profesiju, tika pieņemts lēmums šajā akcijā piedalīties. Ugunsdzēsēji glābēji ikdienā ir redzami tad, kad notiek nelaime, savukārt šāda veida pasākumi ir saistīti ar pozitīvām emocijām un rada pozitīvu dienesta un profesijas tēlu sabiedrībā,” izvēli piedalīties šajā akcijā pamato VUGD.
Pēc Gribustes sniegtā skaidrojuma, piedalīšanās šādos pasākumos ir svarīga, lai veicinātu dienesta pozitīvu tēlu, kā arī atgādinātu iedzīvotājiem par VUGD, lai nepieciešamības gadījumā zinātu, kur meklēt palīdzību un glābējus izsauktu pēc iespējas ātrāk, kas ļautu ātrāk reaģēt nelaimes gadījumā, tādējādi samazinot nodarītos bojājumus.
VUGD uzsver, ka piedalīšanās akcijā nekādā veidā nav traucējusi dienesta darbu. „Plānojot dalību un piedaloties dažāda veida pasākumos, VUGD prioritāte vienmēr ir savu tiešo funkciju izpilde, līdz ar to dalība dažāda veida pasākumos nesamazina reaģēšanas spējas uz izsaukumiem. Arī šajā gadījumā, ja tiktu saņemts izsaukums uz ugunsgrēku vai glābšanas darbiem, ugunsdzēsēji glābēji nekavējoties uz to dotos. Akcijas īstenošanas laikā Ventspils daļa nesaņēma nevienu izsaukumu,” norāda VUGD pārstāve.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
