Ukraiņi pārraksta karu vešanas teoriju; izrādās, ka var iebrukt arī kodolvalstī un kontrolēt tās teritorijas daļu

Andis Kudors
23.08.2024.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu:

Ukraiņiem netrūkst radošuma un drosmes

Naktī uz 6. augustu Ukrainas bruņotie spēki vairākās vietās uzbruka Krievijas robežai ar Kurskas apgabalu, izlauzās tai cauri un sāka attīstīt ofensīvu atšķirīgos virzienos uz reģionālajiem centriem Sudžas, Koreņevas un Ļgovas virzienā. Saskaņā ar Krievijas Aizsardzības (uzbrukuma) ministrijas versiju uzbrukumā piedalījās tikai 300 karavīru no 22. mehanizētās kājnieku brigādes, ko atbalstīja 11 tanki un vairāk nekā 20 bruņu kaujas mašīnas. Tajā pašā dienā ministrija steidzās vēstīt, ka krievi ir uzvarējuši un ukraiņus padzinuši.

Tomēr jau drīz ieraksts sociālajā platformā tika rediģēts, tika noņemta rindkopa par to, ka Ukrainas militārpersonas “cieta ievērojamus zaudējumus un atkāpās uz Ukrainas teritoriju”. Ne nu atkāpās, ne nu ko. Notikumi attīstījās strauji, un jau 7. augustā Ukrainas Bruņoto spēku vienības ieņēma līdz 11 apdzīvotām vietām līdz 15 km dziļā un 10–11 km platā teritorijā, sasniedzot Sudžas pilsētu. No tā brīža ir pagājušas divas nedēļas, un iniciatīva joprojām ir Ukrainas pavēlniecības rokās.

Cars nosaka, ko runāt, ko ne

Kurskas apgabala gubernatora pienākumu izpildītājs Aleksejs Smirnovs 12. augustā sacīja, ka kopumā ir zaudētas 28 apdzīvotas vietas, iebrukums sasniedza 12 km dziļumu un 40 km platumu. Pie šiem vārdiem Putins viņu pārtrauca un teica, lai ziņojot par sociālo palīdzību cietušajiem, bet par dziļumu un plašumu ziņošot vīri uzplečos. Vārdu sakot, beidz caram sliktās ziņas stāstīt!

No Ukrainas tajā pašā dienā izskanēja citi vēstījumi. Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Aleksandrs Sirskis ziņoja Volodimiram Zelenskim par kontroli pār 1100 kvadrātkilometriem un 82 apdzīvotu vietu kontroli. Savukārt gubernatora p.i. Smirnovs droši vien operēja ar “alternatīvajiem faktiem”.

Ukraiņu panākumi ir izskaidrojami ar pārsteiguma efektu, lai gan kāds krievu gūsteknis ukraiņiem teica, ka viņi pierobežā esot zinājuši, ka būs iebrukums vai kas tamlīdzīgs. Iespējams, domāja, ka tas būs iepriekšējo reidu mērogā. Lai vai kā, bet Krievijas vadība nogulēja ukraiņu iebrukumu. Daļa Rietumu ieroču ir piegādāti, un ukraiņi tos meistarīgi liek lietā Kurskas apgabalā. Tas attiecas cita starpā arī uz pretgaisa aizsardzības sistēmām un lidmašīnām. Atšķirībā no iepriekšējiem ierobežota mēroga reidiem Brjanskas, Kurskas un Belgorodas apgabalos šoreiz kaujās piedalās nevis izlūkošanas vienības, bet gan Bruņoto spēku brigādes ar lielāku skaitu karavīru.

Putina un viņa ģenerāļu izgāšanās

Putins vēlējās sanitāro zonu izveidot Ukrainā, bet tagad ukraiņi viņam dāvina sanitāro zonu Krievijā. Pretuzbrukumam Krievijas pavēlniecībai būs jāveido vismaz divreiz lielāka grupa (līdz 30 tūkstošiem cilvēku) ar ievērojamām artilērijas un bruņutehnikas iesaisti.

Sākotnēji Kurskas apgabala robežu sargājošo grupu veidoja ierobežotas kaujas spēju vienības, tostarp tā dēvētā teritoriālā aizsardzība, obligātā dienesta karavīri un robežsargi. Viņi nespēja nodrošināt ilgstošu organizētu pretestību. Nelīdzēja arī nocietinājumu līnijas, kas maksāja ļoti dārgi.

Portāls “The Insider” norāda, ka pirmajās dienās smagās tehnikas trūkuma dēļ vienīgais spēks, kas pretojās uzbrucējiem, bija aviācija. Vladimirs Putins Ukrainas bruņoto spēku ofensīvu nosauca par “vērienīgu provokāciju”, iecēla premjerministra pirmo vietnieku Denisu Manturovu par atbildīgo par situāciju Kurskas apgabalā un ieviesa reģionā “pretterorisma operācijas” režīmu. Krievijas militārie soļi vēl sekos, bet jau tagad bija ļoti interesanti vērot Kremļa saimnieka un viņa propagandistu reakciju.

Ukraiņu šāviens trāpa uzreiz vairākiem zaķiem

Ukrainas puse visdrīzāk uzsāka ofensīvu vairāku mērķu sasniegšanai. Minimālais mērķis varētu būt panākt Krievijas spēku daļēju atvilkšanu no Donbasa. Pašlaik izskatās, ka krievi saprot šo un tāpēc nevis atvelk spēkus no Donbasa, bet pat pastiprina tur uzbrukumu intensitāti, Krievijas teritorijas aizsargāšanu atstājot uz “pēc tam”. Vēl cits mērķis ir saistīts ar tuvojošos novembri, kad Donalds Tramps varētu kļūt (varētu arī nekļūt) par ASV prezidentu un spiest Ukrainu un Krieviju uz pamiera sarunām. Tad Ukrainai būs maināmā kārts. Vēlaties, lai pametam Krievijas teritoriju? Labi, tikai vispirms jūs pametiet Ukrainas zemi!

Vladimirs Putins, gluži pretēji, mēģina parādīt, ka šobrīd nav jēgas sarunām, kas netieši apliecina, ka viņa sarunu pozīcija ir vājinājusies un ukraiņi jau ir guvuši šajā ziņā panākumus. Vēlāk Ukrainas prezidenta administrācijas vadītāja padomnieks Mihails Podoļaks sacīja, ka Ukrainas bruņoto spēku operācijai ir pozitīva ietekme uz iespējamām sarunām ar Krieviju. Vēl viens no mērķiem, par ko ir runājis arī Zelenskis, ir buferzonas radīšana, lai apgrūtinātu Krievijas spēkiem izdarīt uzbrukumus pa Ukrainas teritoriju, tai skaitā Harkivu.

Nošāva Ļeņinu

Kā vēl viens Ukrainas iebrukuma mērķis varētu būt uzmanības novēršana, lai īstenotu vēl kādu citu nozīmīgu uzbrukumu Ukrainas dienvidos. Te gan ir jautājums, vai ukraiņiem pašlaik pietiek jaudas kam tādam.

Pagaidām nav skaidrs, cik ģeogrāfiski tālu Krievijā ies Ukrainas spēki, iespējams, ka viņi veidos aizsardzību uz sasniegtajām līnijām, lai noturētu tās līdz teorētiski iespējamām sarunām vēlā rudenī. Vēl viena iespēja ir virzīties uz jaunām izdevīgām pozīcijām Krievijas teritorijā un veidot tur aizsardzību.

Jebkurā gadījumā Ukrainas bruņotie spēki jau tagad pārraksta karu teorijas vēsturi, jo demonstrē spēju iebrukt kodolvalstī un kontrolēt tās teritorijas daļu. Putina, viņa armijas un visas melu impērijas tēls ir būtiski iedragāts. Simboliski bija tas, ka Sudžā ukraiņi “nošāva Ļeņinu”, proti, vispirms sašāva ļeņinekļa galvu, tad nogāza to pavisam. Izpalikusī desovietizācija tika īstenota ar ukraiņu kareivju rokām.

Kāds noskaņojums? – Kaujiniecisks!

Viens no papildu mērķiem, ko Kurskas operācija ir palīdzējusi sasniegt, ir ukraiņu karavīru noskaņojuma uzlabošana. Morālā motivācija un kaujiniecisks noskaņojums ir fundamentāli svarīga joma, kurai tiek pievērsta prioritāra uzmanība informācijas karā, kas pavada kinētisko karu. Kopš 2022. gada beigām Ukrainas bruņotie spēki frontē nebija guvuši lielus panākumus, un apdzīvoto vietu pakāpeniska zaudēšana negatīvi ietekmē militārpersonu noskaņojumu, kas var pastiprināt dezertēšanas riskus. Nu šie riski ir būtiski samazināti, un Ukrainas spēki ir ieguvuši otro elpu.

Kā vēl vienu no Ukrainas iespējamiem mērķiem var minēt situācijas destabilizāciju Krievijā. Cerība par to, ka noteiktā kara posmā Krievijas t.s. elite varētu šķelties, nav zudusi, tomēr, kaut ko prognozēt te nav vērts. Tūkstošiem cilvēku ir bijuši spiesti pamest savas mājas, turklāt, viņi redz, ka Krievijas varas iestādes nav īpaši aktīvas palīdzības sniegšanā civilajiem. Pat ja tas neizraisīs lielu krīzi Krievijā, pati ideja – pārcelt karu uz ienaidnieka teritoriju ar visām tā izmaksām ir racionāls solis aizsardzības karā, ko īsteno Ukraina.

 Kremļa PR reakcija

Putina propaganda gan jau izmisīgi meklēja kaut ko, kas slēptu “nācijas līdera” nespēju nosargāt Krieviju no iebrukuma. Ko šādā situācijā darīt? Jādodas uz Baku, bet sarkani paklāji un šampanietis nemaz tik labi neizskatās šajā situācijā. Par lidošanu uz Kurskas apgabalu arī nebija runas, Putinam pietrūktu apsargu.

Kā risinājums tika atrasta iespēja tikties ar Beslanas teroraktā nogalināto bērnu mātēm. Vispār jau traģiskā notikuma gadadiena ir 1. septembrī, bet Putinam nebija laika gaidīt, reputācija deg zilās liesmās. TV sižetā parādīja tikai Putinu, kurš runāja, kamēr trīs sievietes ar bēu sagrauztām sejām klausījās vadonī. Putins runājot tikpat kā neieskatījās viņu acīs, jo pie bērnu nāves ir līdzvainīgs arī viņš pats un Krievijas dienesti, kuru nemākulīgā operācija var nonākt mācību grāmatās, kā norādes – ko nedarīt, ja bērnus sagrābuši teroristi. Ja būtu rīkojušies daudz maz pareizi, daudzu Beslanas bērnu dzīvības varētu tikt izglābtas.

Putins, kuram patīk iekalt galvā skaitļus, šoreiz kļūdījās, sakot, ka bojā gāja 136 bērni, lai gan to bija 186. Šodien Kremļa propagandisti dejo uz bērnu kauliem un mēģina spodrināt vadoņa spalvas; tas ir amorāli tāpat kā daudz kas cits šodien Krievijā notiekošais.

Māja deg, bet citādi jau viss kārtībā!

20. augustā Proļetarskā (Krievija) plosījās milzīgs ugunsgrēks, ukraiņi saimniekoja Kurskas apgabalā, bet Vladimirs Putins jau otro nedēļu tēloja, ka nekas nav noticis. Kremļa kontrolētie mediji jau arī nestāsta patiesību, daudziem Krievijas iedzīvotājiem tiešām “nekas nav noticis”. Savukārt Rietumu medijiem krievi, kuriem nācies pamest savas mājas Ukrainas iebrukuma dēļ, lamā valdību un pašvaldības, kas viņiem nepalīdz evakuēties. Šos kadrus redzam mēs, bet ne lielākā daļa Krievijas pilsoņu, kuri padomju laiku inercē visu “informāciju” iegūst, skatoties televizora ekrānā. Nu lūk, tur Putins ar lielu pārliecību stāsta, ka valstī viss ir labi… Ja nu tikai “Ukrainas provokācija” un “kontrteroristiskā situācija” tiek pieminēta.

Ja Krievijas TV runātu patiesību, tad sižetos par Kursku būtu jāsaka aptuveni sekojošais: “Vladimirs Putins, neskatoties uz bravūru, nespēj nosargāt Krievijas robežas. Kadirovieši ir pametuši aizsardzības līniju, viņi nenosargāja valsts pierobežas rajonus, pārkāpa karavīru zvērestu un devās bēgt. Kadiroviešu vienības komandieris skaidroja, ka ukraiņi esot apgājuši tos posteņus, kuros bija vienības “Ahmat” karotāji, tāpēc netika apturēti… Citiem vārdiem, mēs sargājām šoseju, bet viņi bija tik gļēvi, ka iebruka pa pļavu…”

Ja TV diktori nemelotu, tad viņiem būtu jāsaka, ka lielībnieki, kuri solīja trīs dienās ieņemt Kijivu, jau divus gadus nespēj uzvarēt Ukrainu, turklāt pretinieks ir iebrucis Krievijā, kuras vadība nespēj izrunāt vārdu “karš”, jo tad varbūt zvaigzne no Kremļa torņa nokristu.

Nobeigumā

Ukraiņu spēkiem ieejot Kurskas apgabalā izdziest kārtējās Putina sarkanās līnijas. Izrādās, ka kodolvalstī var iebrukt un uzturēties tur salīdzinoši ilgi. Uz brīdi iedomāsimies, kas notiktu, ja ne tikai Ukraina, bet visas NATO dalībvalstis karotu ar Krieviju?! Ko Putins izdarīja, kad Turcijas spēki notrieca Krievijas militāro lidmašīnu pie Sīrijas robežām? – Neko būtisku. Starp citu, kari tiek uzsākti arī mazāku iemeslu dēļ. Un kur ir palikusi Putina kodolieroču žvadzināšana?

Briti jau agrāk bija solījuši, ka nogremdēs Krievijas floti, ja tā lietos kodolieročus karā pret Ukrainu. Lai Krievija panāktu būtiskas izmaiņas ne tikai psiholoģiskajā dimensijā, bet frontē, tai būtu Ukrainā jāpielieto kādi 50 taktiskie kodolieroči. Tad sekotu tāda ASV un Lielbritānijas reakcija, kas būtu bezprecedenta rīcība līdz šim. Putins to zina un nelieto kodolieročus pat tad, kad pretinieks mētā Krievijas karogus no māju jumtiem tās iekšienē. Putinam tīk tēlot mačo vīru, bet viņa rīcība ne vienmēr sakrīt ar vārdiem. Savukārt, čečeni spēlē savu spēli un domā par dienu “pēc”, kad nebūs Putina un ar ukraiņiem vajadzēs veidot ja ne labas, tad vismaz normālas attiecības.

Pārpublicēts no latvijasdrosiba.lv

Seko mums