Ulmanis gatavs atlaist PLL valdi

Iesaki rakstu:

PLL miljonāri šokā

Ko darīt ar neveiksmi piedzīvojušajiem PLL līderiem – Šķēli un Šleseru –, kā arī ideju par Tautas partijas un LPP/LC saplūšanu vienā politiskajā spēkā, drīzumā būs jālemj apvienības valdei. Tomēr pārliecības, ka Ulmanis vēlēšanu rezultātu emociju iespaidā pausto apņemšanos par valdes atlaišanu realizēs, līdz galam nav. Līdz šim toni PLL ir diktējuši Šķēle un Šlesers. Pietiek zināms, ka arī vēlēšanu naktī par spīti tam, ka neveiksmē tika vainoti tieši AŠ², viņi abi atļāvušies Ulmanim aizrādīt par rezultātu pārāk paškritisko komentēšanu televīzijas tiešraidēs.

Šlesers izvairījās no vēlēšanu neveiksmes iemeslu meklēšanas pašā PLL, vairākkārtīgi uzsverot, ka Vienotība un tās premjers Valdis Dombrovskis šīs vēlēšanas nopirkuši par starptautisko aizdevēju piešķirto kredītu. „Cilvēki balsoja par stabilitāti, kas ir mazākais ļaunums. Mēs nevarējām sacensties ar valdību, kurai ir tādi resursi.” Savukārt Šķēle no Rīdzenes drīz bija devies uz pustukšo TP biroju, kur nedaudzie no reģioniem sabraukušie partijas biedri atstāja apjukušu iespaidu.

Pietiek Šķēli pamanīja vientuļu sēžam tumšā stūrī un datora ekrānā apskatām vēlēšanu provizoriskos rezultātus, kas jau tobrīd ziņoja par PLL sakāvi. Politiķis atstāja nelīdzsvarotu iespaidu, kad ar garu pārmetumu tirādi atteicās runāt ar Pietiek un portāla Ir.lv žurnālistēm, pirmajai pārmetot to, ka portāls reģistrēts Islandē, nevis Latvijā, otrai – to, ka viņa pārstāv „angažētu izdevumu”. „Es jums neticu!” uz priekšu sagumis, ar spīdumu acīs skaldīja Šķēle.

Tikmēr centrālais jautājums, ko līdz rītam bez Šķēles un Šlesera klātbūtnes pārrunāja PLL kampaņu finansējušie miljonāri un eksprezidents Ulmanis, bija: „Kādēļ vēlētāji nenoticēja Šķēlem un Šleseram?”

Atzīstot kļūdas un atšķirībā no AŠ² – arī neveiksmīgo vēlēšanu rezultātu, Ulmanis Pietiek dedzīgi uzsvēra, ka nevienu brīdi nenožēlo iesaistīšanos PLL. Tas, ko viņš sev pārmetot, – nepietiekami aktīvo darbību, piekrītot, ka priekšplānā izvirzās Šķēle un Šlesers. „Mani bukleti palika manas mašīnas bagāžniekā, un manas runas palika manā galvā,” vēlēšanu naktī sarūgtināti noteica eksprezidents.

Ulmaņa noskaņojums vēlēšanu naktī lielā mērā balstījās PLL ietekmīgo miljonāru viedoklī, no kuriem daži līdz rīta gaismai ar eksprezidentu neformālā gaisotnē diskutēja par vēlēšanu iznākuma iemesliem viesnīcas Rīdzene bārā. „Es esmu šokā par rezultātu,” pret rītu atzina PLL valdes loceklis, būvuzņēmuma Skonto būve līdzīpašnieks Guntis Rāvis.

Gāzes kompānijas Itera Latvija šefs Juris Savickis, uzklausot viedokļus par neveiksmes cēloņiem, pēkšņi pārtrauca domīgo klusēšanu, retoriski izmetot: „Jā, mēs vienkārši izšķiedām naudu, nu, ko darīt, nu?” Rāvis vairākkārt uzsvēra, ka nav politiķis un priekšvēlēšanu taktikas izvēlē ir paļāvies uz Šķēli un Šleseru: „Ko es tur varu apšaubīt, ja man trīskārtējs premjers saka – tā vajag?”

Šmidre: no varas taisīt biznesu nav pareizi

Kā versijas par galvenajiem neveiksmes iemesliem izkristalizējās „Šķēles faktors”, kā arī abu AŠ² nevēlēšanās mainīt komunikācijas stilu ar sabiedrību, nerespektējot to, ka lielā daļā sabiedrības ir pārliecība par viņu negodīgumu un savtīgajiem nolūkiem. Jau iepriekš avoti PLL un ar to saistīto uzņēmēju aprindās Pietiek bija atklājuši, ka sākotnēji vēl tikai idejas stadijā esošās apvienības uzņēmēju spārnam bijušas iebildes pret to, ka Šlesers veido tandēmu ar Šķēli.

Viens no šiem uzņēmējiem, Rīgas piena kombināta līdzīpašnieks Atis Sausnītis vēl 2009. gada augustā, kad gaisā jau virmoja runas par Šķēles iespējamo atgriešanos, atklātā sarunā teica: „Šķēles spējas ir fenomenālas, bet otrreiz vienā upē neiekāpsi.” Dažus mēnešus vēlāk viņš tomēr nostājās aiz PLL un veicināja Šķēles atgriešanos. Vēlēšanu naktī Sausnītis savu kritiku fokusēja uz PLL priekšvēlēšanu kampaņas un sabiedrisko attiecību veidotājiem. Arī vairāki citi PLL miljonāri mētājās ar frāzēm: „Ēriks [Stendzenieks, kurš gadiem ilgi veido Šlesera kampaņas] ir jāizmet.”

Tikmēr vēlēšanu uzvarētāju - Vienotības – svinību vietā viesnīcā Elizabete no miljonāriem bija sastopams Pēteris Šmidre, kurš savu kapitālu ir nopelnījis telekomunikāciju biznesā un 2002. gadā, dibinoties Jaunajam laikam, tam ziedoja 25 000 latu. Vienotības uzvarētāju smaids atspīdēja arī Šmidres sejā, un viņš sevi nošķīra no to miljonāru kategorijas, kuri dažus kvartālus tālāk gaidīja PLL vēlēšanu rezultātus. „Tie cilvēki tur aizgāja, lai taisītu varu un no varas taisītu biznesu, bet tādas lidmašīnas tālu nelido, jo tas nav pareizi,” Pietiek vērtēja Šmidre.

Tas, ko līdztekus priekam par pašu uzvaru varēja saklausīt Vienotības un ZZSvēlēšanu nakts svinībās, bija gandarījums par divu lielo spēlētāju – Šķēles un Šlesera ietekmes zaudējumu. Visizteiktāk tas bija jūtams pie ZZS. Un tas ir saprotams, jo uz AŠ² neveiksmes savu ietekmi ir palielinājis trešais oligarhs – Aivars Lembergs. Tieši viņš un ZZSvēl bez PLL pretendēja uz to elektorāta daļu, kuriem tuva „saimnieku” ideoloģija.

Iepriekšējā reize, kad tik spilgti bija jūtams politisko konkurentu gandarījums par kādas partijas galu, bija 1999. gada 17. jūnijs, kad Tautas partija, TB/LNNKun sociāldemokrāti Saeimā bloķējās, lai par Valsts prezidenti ievēlētu Vairu Vīķi-Freibergu. Latvijas ceļš toreiz cieta sakāvi, un aizkulišu vienošanās starp konkurentiem jau iezīmēja jaunas koalīcijas aprises. TP un tēvzemiešu prieks par LC gala sākumu tonakt Saeimas kuluāros pat aizēnoja prezidenta vēlēšanu izdošanos.

Runā par uzņēmēju politisko staigāšanu

Rīgā jau pāris divas nedēļas pirms vēlēšanām, kad bija skaidrs, ka PLL reitingi nerāda kāpumu, runāja, ka sākusies nervozitāte apvienību atbalstošo uzņēmēju vidū. Atsevišķi uzņēmēji, kuru vārdi netiek atklāti, meklējuši kontaktu ar sagaidāmajiem vēlēšanu uzvarētājiem – Vienotību un Saskaņas centru. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) datubāze neuzrāda, ka šī tendence sakristu ar oficiāliem ziedojumiem. Tomēr atsevišķi PLL atbalstītāju lokam pieskaitāmi uzņēmēji no būvfirmu vidus mēnesi pirms vēlēšanām ir noziedojuši JL. Tā ar ceļubūves firmu A.C.B. saistītā Aizputes ceļinieka līdzīpašnieks Mārtiņš Lāma JL 9. septembrī ziedojis 18 000 latu. Arī SIA Arčers pārstāvis Kaspars Garkanis 9. septembrī JL ziedojis 18 000 latu. 31. augustā viņš 10 000 latu bija ziedojis PLL.

Edgars Jaunups, kurš ir viens no tiem, kas no Jaunā laika puses tradicionāli uztur kontaktus ar uzņēmējiem, Pietiek šādu tendenci neapstiprināja. Tikmēr SC līderis Saeimā Jānis Urbanovičs nenoliedza, ka ar viņu runājuši vairāki ar PLL saistīti uzņēmēji. „Viņi ir bažīgi par sava biznesa attīstību, viņi nevar atļauties izšķērdību,” kādu laiku pirms vēlēšanām Pietiek teica Urbanovičs. Uzņēmēju vārdi netika atklāti, bet teikts, ka labvēlība izpaužas kā apliecinājums, ka viņiem piederošajos uzņēmumos darbinieki tiek mudināti balsot vai nu par PLL, vai SC.

Vienlaikus Skonto būves līdzīpašnieks Rāvis, vēlēšanu naktī apstiprinot, ka noteikti centīsies ar vēlēšanu uzvarētājiem nodot savu izpratni par ekonomisko politiku, uzsvēra, ka piesliešanās Vienotībai nav iespējama: „Es nevaru iet ar tiem, kuri saka, ka nodokļi ir jāpaceļ. Es gadā nodokļos samaksāju 10 miljonus, un man ir svarīgi, lai netiktu kropļota konkurence – lai nodokļi būtu zemāki, bet maksātu visi.”

Seko mums