Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Facebook lapas ar Rīgas pašvaldības informāciju savulaik izveidoju es pats, un, tiesai pieņemot lēmumu par nepieļaujamību komunicēt citās valodās, bija tikai divi varianti – tās vienkārši slēgt vai pārņemt atpakaļ privātā kontrolē. Šādi pēc vairāku dienu klusuma Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs pirmdien Pietiek skaidroja savu redzējumu par situāciju ap Facebook lapām.

Kā zināms, aizvadītajā nedēļā, tiesai nepieņemot apelācijas sūdzību, stājās spēkā Ušakovam kā Rīgas domes priekšsēdētājam piemērotais 140 eiro naudas sods. Tas viņam tika piemērots sakarā ar pašvaldības īstenoto saziņu sociālajos tīklos arī svešvalodās - krievu un angļu valodā.

Uz šo sodu un tiesas nolēmumu Ušakovs reaģēja, paziņojot, ka turpmāk saziņu sociālajos tīklos uzturēšot par saviem, nevis pašvaldības līdzekļiem. Līdz ar to valodas likumdošana uz viņu vairs neattiekšoties, jo „šo saziņu neīstenos pašvaldība, bet gan vienkārši personu grupa, kas vēlas palīdzēt pašvaldībai un rīdziniekiem”.

„Līdz Satversmes tiesas spriedumam esošās Rīgas domes Facebook lapas krieviski un angliski uzturēšu es pats un mani kolēģi. Un tikai par saviem, nevis pašvaldības līdzekļiem. Šajās lapās mēs turpināsim izvietot visu nepieciešamo informāciju, kā arī atbildēt uz rīdzinieku jautājumiem tajās valodās, kurās būs rīdziniekiem ērtāk komunicēt, tajā skaitā krieviski,” publiski paziņoja Ušakovs.

Jau pašlaik iepriekšējo pašvaldības Facebook profila lapu krievu valodā rotā uzraksts – tāpat krievu valodā – „šī lapa tiek uzturēta ar brīvprātīgo un personiski Nila Ušakova atbalstu”. Tas nozīmē, ka lapas „prihvatizācija” jau ir notikusi.

Tas nozīmē, ka Ušakovs kā privātpersona kopā ar saviem vārdos nenosauktajiem domubiedriem pašlaik ir „prihvatizējis” pašvaldības izveidoto un par nodokļu maksātāju naudu uzturēto pašvaldības Facebook profilu, kuram pašlaik ir vairāk nekā 20 000 sekotāju – vērā ņemams resurss gaidāmo vēlēšanu gaidās.

Pats Ušakovs Pietiek gan saka – viņš, protams, apzinoties, ka situācija nav viennozīmīga un skaidri vērtējama, tā ka viena viedokļa pārstāvji notikušo varot uzskatīt arī par „prihvatizāciju”. Taču, viņaprāt, skaidrību lietā par pieļaujamību vai nepieļaujamību pašvaldības vārdā komunicēt ne tikai valsts valodā vien viesīs tikai Satversmes tiesas lēmums.

Savukārt pašlaik pirmās instances tiesas nolēmums un apgabaltiesas lēmums nepieņemt apelāciju, kā skaidro Ušakovs, radījis situāciju, ka abas Facebook lapas, kas publicējušas identisku pašvaldības informāciju latviskajai lapai, tikai attiecīgi krieviski un angliski, būtu vienkārši jāslēdz. Vienīgais alternatīvais risinājums bijis – pārņemt tās atpakaļ savā pārziņā un arī informācijas ievietošanu turpmāk administrēt par saviem, nevis pašvaldības līdzekļiem.

Ušakovs norāda uz to, ka visas trīs – gan latviskā, gan krieviskā un angliskā – Facebook lapas faktiski „ved” uz Rīgas pašvaldības interneta lapu. Arī tagad, kad krieviskā un angliskā lapa pārgājušas „privātpersonu” rokās, nekas nemainīšoties – tajās attiecīgi krieviski un angliski tikšot publicēta tā pati informācija, kas latviskajā Facebook lapā.

Tiesa, pašvaldības darbinieku darbs abu „privāto” lapu administrēšanai vairs netikšot izmantots, tāpēc nākšoties mainīt arī dažu darbinieku amata aprakstus. Taču jebkurā gadījumā, kā uzskata Ušakovs, nevarot apgalvot, ka ir „prihvatizētas” sociālo tīklu lapas, kurās ieguldīti pašvaldības līdzekļi. Tiesa, viņš atzīst, ka šis ir „labs jautājums”, kurš var tiek traktēts principiāli citādāk – tāpat kā jautājums, vai Facebook lapas vispār ir uzskatāmas par īpašumu.

Kā zināms, Pietiek ar aicinājumu izvērtēt notikušo ir vērsies gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), gan Valsts policijā. KNAB jau ir paziņojis, ka sācis pārbaudi par šiem faktiem.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...