Utopizētas (?) pārdomas par valsts un pašvaldību iepirkumu kārtību
Gaigaļu Jānis01.03.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Atklātībā nonākot ziņām par 220 (330) miljonus eiro vērto iepirkumu NBS vajadzībām, rodas viela pārdomām par spēkā esošo publisko iepirkumu veikšanas kārtību šajā korumpētības ziņā visnotaļ progresīvajā zemītē.
Nav nekāds brīnums vai kāds noslēpums, ka pie šīs plašās siles barojas daudzi, sākot no valsts pirmajām amatpersonām, partijām, vietējiem vadoņiem un to padotajiem, kas vadības uzdevumā šīs siles pārpilnības organizēšanā veic konkrētas un krimināli sodāmas darbības, kuras atkal jau piesedz tie paši “saņēmēji”. Bezgalīgais stāsts. Plus iepirkumu organizēšanā ne tikai vēlāk tiek kaut kas kaut kam dalīts, bet jau paša procesa veidošanā tērēta zināma daļa budžeta dažādos atalgojumos neskaitāmu iepirkumu komisiju dalībniekiem.
Vēlaties paskaitīt, cik mums ir valsts un pašvaldību iestādes, kuras veic iepirkumus… es neņemos skaitīt. Cipars būs fantastisks! Katrs no iepirkuma komisijas dalībniekiem papildus pie savas pamatdarba algas vēl saņem atalgojumu par dalību komisijā – kopumā valsts līmenī rodas neliels (uz miljardu fona) budžeta robiņš, ar kuru varētu pilnībā apmierināt gan skolotāju, gan mediķu u.c. prasības. Par pamatdarbu taču saņemta pilna samaksa, tostarp uz pamatdarba rēķina (laika un budžeta) tiek sēdēts šajās ar pamatpienākumiem nesaistītajās komisijās. Par ko saņemtā atlīdzība ir arī šis budžeta robiņš. Sīkums, taču nepieminēt nevaru. To sapratīsiet vēlāk.
Rodas dabisks jautājums, ko es te cepos. Gudri cilvēki sen jau visu izvērtējuši un nonākuši pie “pašiem labākajiem” risinājumiem. Es nu gan tā nedomāju. Šie “labākie” risinājumi ir veltīti labākai un drošākai savu kabatu piepildīšanai (pielaidei pie siles). Spilgts piemērs ir šis daudzmiljonu iepirkums NBS vajadzībām. Aizsargāts ar kaut kādiem tur valsts noslēpumiem.
Man sētā suņi smejas gaudodami savstarpējās nakts sarunās. Es saprastu, ka valsts noslēpums būtu, ja leviti un co. līdzīgi huseiniem vai homeiniem pa kluso ražotu atomieročus vai kādu ģifti. Tad jā. NOSLĒPUMS!!! Pārējo, kas šajā pundurvalstī ir it kā slepens, var uzzināt, palasot masu medijus, sociālos tīklus un vienkārši pasēžot dažos specifiskos krodziņos. Nu, bet lai paliek noslēpumi. Atgriezīsimies pie iepirkumiem.
Maza preambula. Politiskā partiju diktatūra ar katru jaunu sasaukumu veido jaunas valsts un arī pašvaldības institūcijas: ministrijas, departamentus, direkcijas, neskaitāmus centrus, aģentūras, padomes un komisijas. Katrā no tām labākajā gadījumā uz 5 darbiniekiem ir viens, kurš ir savā vietā – zina, ko darīt, kā darīt un pats arī dara. Pārējie tādi statisti vien ir budžeta celšanai vēl augstākā tēriņu līmenī.
Un gandrīz katrā (ar retiem izņēmumiem) no šīm iestādēm ir sava iepirkumu komisija. Un katra no šīm komisijām iestādes darba nodrošināšanai iepērk principā vienus un tos pašus produktus, preces, pakalpojumus (ne jau tikai pārtikas). Un katram no šiem iepirkumiem būs citādāka cena, citi piegādes (izpildes) nosacījumi un citi ekskluzīvi risinājumi. Cik nu to pieļauj Publisko iepirkumu likums.
Ar to likumu gan ir kā tajā krievu teicienā: zakon kak dišlo – kuda povernul, tuda i višlo! Neņemos spriest, cik un kas tām iestādēm pastāvēšanai vajadzīgs (iepirkt), taču no paša pieredzes zinu, ka piešķirto budžetu līdz gada beigām vajag iztērēt pilnībā… tad nu iet vaļā, pērkot visu, ko vien prāts var iedomāties, vajag vai nevajag.
Ko tad var darīt, lai tā nebūtu? Pastāvīgi valsts cenšas kaut ko uzlabot, lai korupcija it kā ietu mazumā, taču visas tās izmaiņas balstās uz to, lai vilki būtu paēduši un kazas paliktu dzīvas. Redziet! Mēs darām! Ha ha ha trīs reizes!
Tagad iedomāsimies utopiju, kurā valsts ir nodibinājusi veidojumu (piemēram, zem Valsts kases jumta), kurš VIENĪGAIS valstī nosaka kritērijus, cenas un procedūru publisko iepirkumu veikšanai no tualetes papīra iegādes ierēdņu pēcpusēm līdz norakstītām atomzemūdenēm NBS vajadzībām.
Ar fiksētām cenām VISIEM. Ar atrunātu iepirkuma kārtību VISIEM. Ar PROFESIONĀLU vērtētāju piesaisti. Ar efektīvu iepirkumu procesu kontroli. Neatkarīgi no iepirkuma līmeņa – bez vai ar NOSLĒPUMIEM. Ar darbiniekiem uz terminētu laiku ar ļoti labu atalgojumu un tiesībām līdzīgi kā tas ir ar tiesnešiem. Atlasītiem konkursa kārtībā. Profesionāliem ekonomistiem, juristiem un finansistiem. Ar piekļuvi valsts noslēpumiem. Un – galvenais – bez partejiskās piederības.
Varētu jau utopizēt vēl un vēl… Taču pietiks. Kā mana sieva saka: kurš gan tagad lasa garus tekstus…
Taču, ja šī utopija piepildītos, cik MILJARDU budžeta naudas paliktu Valsts kasē? Nevis kabatās, ofšoros, zeķēs vai izniekotās precēs un tml. Uz šo naudas plūsmu fona šādas iepirkuma sistēmas izveides un uzturēšanas izmaksas ir vienkārši nesalīdzinājamas – kā nevar salīdzināt vērdiņu ar zelta dālderi. Cik vienkāršāka kļūtu iepirkumu procedūra? Cik caurspīdīgāki nosacījumi? Cik kvalitatīvāki rezultāti? Es nespēju pat iedomāties – cik!!!
Iedomāties varat Jūs!
Papildinājums: aizmirsās vēl viena utopijas pozitīvā puse. Iespēja godīgam, spējīgam un darbīgam uzņēmējam bez kontiem ofšoros, bez spalvainas rokas partiju aprindās, bez nepieciešamības piedalīties dažādās skaidras naudas atmazgāšanas shēmās un vispār jebkādās “shēmās” – godīgi saņemt un realizēt valsts vai pašvaldības publiskos pakalpojumus.
Pārpublicēts no https://jonjs.lv/automatisks-iepirkumi/
Seko mums 
Valsts amatpersonas īpaši jau vēlēšanu laikā daudz runā par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, palīdzību uzņēmējiem, tiesiskumu un tā tālāk, un tā joprojām. Praksē gan mēdz būt citādāk, un valsts iestāžu vērsanās pret mani, manas ģimenes locekļiem un manis vadīto uzņēmumu liecina, ka realitāte var līdzināties absurda lugai.
Konkrētā piemērā – Balvos. 2022.gada oktobrī uz ceļa, kuru kā taisnāko vairāk nekā 30 gadus lieto mazdārziņu īpašnieki, bez brīdinājumiem tika nostiepta ķēde, kurā par laimi nelaimē ar salīdzinoši lēnu ātrumu (ap 15 km stundā) ietriecās motocikla vadītājs kurš guva nopietnas kakla traumas.
Vēlos Jūs informēt, kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā.Jau neskaitāmas reizes pēdējo pāris gadu laikā tiek ierosinātas krimināllietas par izvarošanu. Tiek aizturēti cilvēki, kuri pēc pāris mēnešiem tiek atbrīvoti. Bet tajā pašā laikā cietušās personas saņem no valsts atlīdzību, kas paredzēta cietušām personām
Pirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
