Iesaki rakstu: 
Publiski pieejami dati rāda, ka pēdējos gados un īpaši, kopš Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) darbību ir pārņēmusi Inga Vanaga, arodbiedrības popularitāte skolotāju vidū ir kļuvusi arvien zemāka un zemāka. Dati par arodbiedrības pārstāvēto skolotāju skaitu un to dinamiku ir noslepenota, bet zināmu ieskatu sniedz LIZDA publiskie pārskati, kur norādīta informācija par biedru naudas apjomiem gadu no gada.
Ko mums rāda šie dati? Dati rāda, ka 2014.gadā, pirms I.Vanagas ēras, LIZDA tiešām bija nopietna un ietekmīga organizācija, ar nopietnu biedru naudas apjomu. 2014.gadā skolotāji biedru naudās LIZDAI bija samaksājuši vairāk nekā 620 000 tūkstošus eiro. No tiem tikai 31% jeb nedaudz vairāk nekā 193 000 eiro tika tērēti organizācijas štata algošanai, pārējā summa tika tērēta skolotāju un citu izglītības nozares darbinieku vajadzībām.
Skaitļi rāda, ka, laikam ejot, LIZDA popularitāte skolotāju vidū katru gadu krītas. Lai gan algas skolotājiem palielinās, naudas apjoms, ko viņi apņēmušies veltīt LIZDA arodbiedrībai, katru gadu ir samazinājies. Acīmredzot skolotāji no šīs organizācijas neredz nekādu jēgu un savu izvēli izdara, “balsojot ar maciņu”.
Publiski pieejamā informācija rāda, ka biedru naudas, ko skolotāji bijuši gatavi veltīt LIZDA, ir samazinājušās katru gadu un pagājušajā gadā sarukušas līdz nepilniem 547 tūkstošiem eiro. Lai gan dati par 2020.gadu nav publiskoti, neoficiāla informācija liecina, ka šogad skolotāju neuzticība LIZDA ir turpinājusi augt un LIZDA ieņēmumi no biedru naudām ir turpinājuši sarukt. Neskatoties uz inflāciju, neskatoties uz valsts izglītības budžeta pieaugumu, piecos gados LIZDA biedru naudas apjoms ir krities par 12%.
Lai arī skolotāji masveidā novēršas no LIZDA, tas nav kavējis LIZDA vadību gadu no gada kāpināt savas algas un turpināt trekni dzīvot uz skolotāju rēķina, ik pa laikam taisot skaļus publiskās brēkšanas šovus. Publiskie dati rāda, ka izdevumi atalgojumam kopumā ir palielinājušies no 31% attiecībā pret biedru naudām, līdz pat 40% - un vai tiešām 2020.gadā puse no visām biedru naudām varētu aiziet uzblīdušā aparāta algošanai? Lai arī skolotāju maksājumi ir krituši par 12%, izdevumi algām ir pieauguši par 13% un sasnieguši pat 220 tūkstošus eiro.
Kam tad alga šajos gados augusi visstraujāk? Izrādās, ka visstraujāk algu spējusi audzēt pati I.Vanaga. Diemžēl publiski nav pieejama visa informācija par laiku no 2015.gada, tomēr jau esošie publiskie dati rāda, ka I.Vanagas alga tikai pāris gados no 2017.gada līdz 2019.gadam ir strauji augusi - vismaz par 19,5%. Ja proporcionāli šāds algas pieaugums ir ticis pieredzēts arī iepriekšējos gados, tas ļauj secināt, ka I. Vanagas alga varētu būt augusi pat par 40%! Tajā pašā laikā, kamēr skolotāju maksājumi arodbiedrībai kritušies par 12%. Apetīte rodas ēdot, un var droši prognozēt, ka I.Vanaga arī turpmāk algās centīsies izmaksāt sev arvien lielākas summas no pastāvīgi rūkošā LIZDA biedru budžeta.
Skolotājiem būtu jābūt iespējai vērtēt, vai LIZDA vadones ieņēmumi 30 708 eiro gadā, jeb gandrīz 2 600 eiro mēnesī ir adekvāti un atbilst paveiktajam darbam. Vai tiešām viņi ir gatavi turpināt maksāt biedru naudu, lai barotu uzblīdušo LIZDA aparātu un tās vadoni, kas arodbiedrību izmanto savu kabatu piepildīšanai un kā platformu, lai atgrieztos publiskajā politikā, no kurienes pirms dažiem gadiem velētāji I.Vanagu padzina.
Nezinātājam atgādināsim I. Vanagas politiķes karjeru kopš 2005.gada, kad viņa neveiksmīgi centās iekļūt Jelgavas domē no toreiz populārās partijas “Latvijas ceļš”. Pēc četriem gadiem – 2009.gadā I.Vanaga mēģināja atkal, šoreiz jau no Aināra Šlesera veidojuma LPP/LC, bet arī toreiz cieta sakāvi.
2011.gadā, saredzot sev iespēju tikt amatā, I. Vanaga pievienojās vēlāk jau bēdīgi slavenajai Zatlera Refomu partijai. No šīs partijas viņa kandidēja uz Saeimu, kur arī pirmo un vienīgo reizi tika ievēlēta. Tomēr Zatlera Reformu partija sabruka, un I.Vanagai nācās meklēt jaunu partiju savu ambīciju realizēšanai. 2014.gadā viņa iestājās Reģionu aliansē un atkal neveiksmīgi kandidēja uz Eiropas parlamentu. Tad viņa pārmetās uz Latvijas Reģionu apvienību un darbojās Saeimā par frakcijas konsultantu, līdz 2015.gadā nokļuva siltajā LIZDA vadones krēslā. Nu atkal tiek meklēta partija kārtējai sabiedrībai muļķošanai.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
