Iesaki rakstu: 
Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
„Jaunās vienotības” buklets, kas pārpratuma kārtā ir pieejams arī abonēšanai kā preses izdevums, žurnāls “Ir”, sācis izrādīt interesi par to, kā pie darba līgumiem ir tikuši vairāki Ogres novada iestāžu darbinieki.
Protams, lai viss būtu “garšīgāk”, ir izvēlēti tie cilvēki, kurus ar mani saista piederība vienai un politiskajai partijai. Jo, kā zināms, pilsoniski aktīvs dzīvesveids un dalība partijā ir laba tikai, ja tā ir “pareizā partija”, kā minimums “Progresīvie”, bet vislabāk, saprotams, JV.
Žurnāls “Ir”, iespējams, būs pārsteigts, bet izrādās, ka nacionāli domājošu cilvēku vidū ir pietiekami daudz dažādu specialitāšu lietpratēju. Un, kas ir vēl “neticamāk” – izrādās, ka šie cilvēki var izrādīties labākie un uzvarēt atklātos, izsludinātos konkursos uz noteiktu amatu.
Es ne tikai neredzu problēmu faktā, ka manis vadītajā novadā par komandas biedriem kļūst man ideoloģiski tuvi cilvēki, vēl vairāk – esmu priecīgs un lepojos par to!
Ritvar, Jāni, Marika! Priecājos, ka esat manā komandā un varam kopīgiem spēkiem veidot Ogres novadu par latvisku un spēcīgu pašvaldību! Paldies, ka nebaidāties no kritiķiem, uzmācīgiem, konkurentu piesūtītiem “žurnālistiem līdzīgiem priekšmetiem”!
Bet uzmācīgos IRšus aicinu atcerēties, ka jūsu pūznis ir tikai lieks un traucējošs piedēklis latviešu kopējā mājā, ko saucam par valsti!
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.