Iesaki rakstu: 
Budžeta konsolidācijas nodrošināšanai valdība izvēlējusies palielināt virkni tā dēvēto „netikumu” nodokļu – alkoholam, cigaretēm, azartspēlēm, arī nu jau teju pie netikumiem pieskaitītiem patēriņa kreditētājiem un lombardiem, un droši vien vēlētāju lielākā daļa pilnībā atbalstīs, ka šīs jomas ir tās, kur nodokļus ne tikai drīkst, bet pat vajag celt. Taču tie, kuriem šie nodokļi būs jāmaksā, pat bez lieliem aprēķiniem, tikai vadoties no iepriekšējo gadu pieredzes, prognozē, ka realitātē nodokļu ieņēmumi nevis palielināsies, bet vēl vairāk saruks.
Edmunds Demiters, Jaunalko valdes priekšsēdētājs:
„Valdība rēķina, ka, paaugstinot akcīzes nodokli alkoholam, iekasēs papildu 4,5 miljonus latu. Nezinu, kā viņi rēķina, bet iepriekšējo reizi, kad pacēla akcīzi par 40%, nodokļu ieņēmumi samazinājās par 15%. Pērn iekasēja par 17 miljoniem latu mazāk nekā gadu iepriekš. Es varu droši teikt, ka šogad akcīzes nodokļu ieņēmumi būs vēl mazāki nekā 2010.gadā. Nezinu, kāds ir valdības mērķis, palielinot nodokļus, viņiem laikam ir svarīgi aizpildīt ailītes excell tabulās. Es nedomāju, ka tur vispār kāds domā par to, cik tiks iekasēts nodokļos. Ka tikai skaistas tabulas!
Naudas izteiksmē nodokļa palielinājums nozīmē, ka pudele degvīna maksās par 20 santīmiem dārgāk. Ņemot vērā pašreizējo iedzīvotāju pirktspēju, esmu pārliecināts, ka tie nedaudzie, kuri vēl iegādājas alkoholu likumpaklausīgi, vienkārši mazāk pirks.
Un nevajag jau valdībai nemaz ieklausīties, ko saka uzņēmēji. Viņiem pietiktu tikai ieskatīties pašiem savās tabulās, lai redzētu, ka nekāds budžeta papildinājums ar šiem nodokļiem nesanāks.”
Arnis Marcinkēvičs, Latvijas Spēļu biznesa asociācijas padomnieks:
„Jau vienu reizi izmēģināja, kas notiek, kad paceļ nodokļus. 2009.gadā visiem azartspēļu veidiem, kuri bija rentabli, pacēla nodokļus – totalizatoriem, bingo, veiksmes spēlēm pa tālruni. Tikai naudas budžetā no tā vairāk nekļuva. Gandrīz uz pusi samazinājās spēļu zāļu skaits, veiksmes spēles pa tālruni bija populāras īsu brīdi, totalizatori pamazām pārcēlās uz ārzemēm. Uzlika interneta azartspēlēm lielus nodokļus, bet rezultātā mums Latvijā neviena kompānija nav izņēmusi licenci azartspēlēm internetā, un visas šīs spēles Latvijā notiek nelegāli no ārzemēm. Nauda aizceļo uz ārzemēm, tur arī nāk klāt nodokļi, bet pie mums – nekā. Ja mērķis ir iekasēt vairāk nodokļos, tad šis gājiens ir pilnīgi absurds. Apgrozījums nozarē katru gadu samazinās, tas nozīmē, ka slēgs zāles, būs mazāk kazino un spēļu automātu, bet nevis vairāk naudas budžetā.
Mēs piedāvājām reālu risinājumu, kā palielināt nodokļu ieņēmumus no azartspēlēm. Ja interneta azartspēlēm samazinātu nodokļus, liegtu iespēju piekļūt ārvalstu interneta kazino mājas lapām un aizliegtu pārskaitīt naudu uz citu valstu azartspēļu uzņēmumiem, kā to izdarīja Igaunijā, tad interneta kazino būtu ieinteresēti oficiāli reģistrēties un maksāt šeit nodokļus. Tās ir reāli paveicamas lietas, ja interesē nodokļu ieņēmumi. Bet pašreizējais gājiens ir vairāk populistisks. Šie ir kārtējie budžeta ieņēmumi uz papīra.”
Marita Jansone, SIA British American Tobacco Latvia korporatīvo attiecību vadītāja:
„Lai gūtu papildus ienākumus, valdība uzņemas ļoti lielu risku, paaugstinot akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem. Jau tagad valsts budžets zaudē tabakas akcīzes nodokļa ieņēmumos vairāk nekā 80 miljonus latu cigarešu kontrabandas dēļ. Trūkst pārliecības, ka akcīzes celšana tabakas izstrādājumiem varētu palielināt akcīzes nodokļa ieņēmumus – gluži pretēji, tas kalpos par papildus stimulu nelegālā tirgus darboņiem, kas jau šobrīd savā labā izmanto nesakārtoto likumdošanu, minimālos sodus un ierobežotos valsts resursus kontrolējošās institūcijās.
Ja atceramies minimālās akcīzes paaugstināšanu 2010.gada sākumā, cerot uz plānotajiem papildus ieņēmumiem budžetā vairāku miljonu latu apmērā, notika pretējais - ieņēmumi dramatiski samazinājās un tirgu pārpludināja kontrabandas cigaretes. Kā liecina VID dati, 2010.gadā realizācijai nodots par 23% mazāk cigarešu nekā 2009.gadā un par 54% mazāk nekā 2008.gadā.
Ja valdība patiešām cer gūt ienākumus no nodokļu celšanas, tad jābūt reālam, izpildāmam plānam, kas mazinātu nelegālo tirgu. Problēma slēpjas tur, ka nodokļu paaugstināšanu un ieņēmumus var pamatot starptautiskajiem aizdevējiem, bet ieņēmumus no nelegālā tirgus izskaušanas diemžēl ir daudz grūtāk. Šādi valsts budžeta grozījumi būs lozungveidīgi, bet praksē nepiepildāmi. Atbalstot šādus lēmumus tiek darīts viss, lai atbalstītu ēnu ekonomiku un grautu legālo biznesu.”
Seko mums 
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
