Uzņēmumu reģistrs: „Ir” izdevējs apliecina – tam nekādi neesot izdevies noskaidrot nevienu savu patieso labuma guvēju
PIETIEK17.07.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ar savu oficiālo apliecinājumu, ka „patieso labuma guvēju noskaidrot nav iespējams”, žurnāla Ir izdevējs – AS Cits medijs ir sabiedrībai paziņojis, ka tas visvisādos veidos esot centies, taču tam nekādi neesot izdevies noskaidrot nevienu pašu savu patieso labuma guvēju, lai gan uzņēmuma vadība ir labi informēta par tā patiesajiem īpašniekiem, - šāds pēc būtības ir Uzņēmumu reģistra skaidrojums.
Pietiek jau ir informējis, ka kopš uzņēmuma Cits medijs dibināšanas 2010. gadā tā lielākie akcionāri un to patiesā ietekme tiek rūpīgi slēpti. Lai gan žurnāla Ir galvenā redaktore Nellija Ločmele ir publiski paziņojusi, ka šā medija īpašnieku struktūra ir visatklātākā Latvijā, jo īpašnieku vārdi ir publicēti žurnāla mājaslapā, realitāte ir pilnīgi cita. Ir interneta mājaslapā publiskotie īpašnieku uzvārdi nerada skaidrību par žurnāla patiesajiem, galvenajiem un noteicošajiem īpašniekiem. Tie ir paslēpti aiz sarežģītas akciju hierarhijas.
Pietiek šodien publicē Uzņēmumu reģistra skaidrojumu par situāciju, kurā nonācis žurnāla Ir izdevējs, oficiāli paziņojot, ka tā „patieso labuma guvēju noskaidrot nav iespējams”:
„Norādīt, ka patieso labuma guvēju noskaidrot nav iespējams, juridiskā persona var, ja izmantojot visus iespējamos noskaidrošanas līdzekļus secināts, ka nav iespējams noskaidrot nevienu fizisko personu — patieso labuma guvēju Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk – Likums) 1. panta 5. punkta izpratnē —, kā arī ir izslēgtas šaubas, ka juridiskajai personai ir patiesais labuma guvējs.
Likuma 1. panta 5. punkta izpratnē patiesais labuma guvējs akciju sabiedrībā ir fiziska persona - akciju sabiedrības īpašnieks vai kura kontrolē akciju sabiedrību, vai kuras vārdā, labā, interesēs tiek nodibinātas darījuma attiecības vai tiek veikts gadījuma rakstura darījums, un tā ir vismaz attiecībā uz akciju sabiedrībām — fiziskā persona, kurai tiešas vai netiešas līdzdalības veidā pieder vairāk nekā 25 procenti no juridiskās personas kapitāla daļām vai balsstiesīgajām akcijām vai kura to tiešā vai netiešā veidā kontrolē.
Finanšu darījumu darba grupas (FATF) 2014. gada oktobrī izdotajās vadlīnijās "Caurspīdīgums un patiesie labuma guvēji" patiesie labuma guvēji tiek skaidroti kā fiziskā persona, kurai "galarezultātā" pieder vai tā kontrolē "klientu" un/vai fiziskā persona, kuras labā tiek veikts darījums. Tas ietver arī tās personas, kuras īsteno galīgo kontroli pār juridisko personu. "Galarezultātā pieder vai kontrolē" un "īsteno galīgo kontroli" attiecas uz situācijām, kurās īpašumtiesības/kontrole tiek īstenota caur īpašumtiesībām vai savādākiem kontroles līdzekļiem, kas nav tiešā kontrole.
Patiesā labuma guvēja definīcijas būtiska pazīme ir tā, ka tas pārsniedz likumīgās īpašumtiesības un kontroli. FATF definīcija koncentrējas uz fizisko personu, kurai patiesībā pieder juridiskā persona, un, kura reāli veic kontroli pār juridisko personu. Norādāms, ka Likumā minētais 25% slieksnis ir absolūtais minimums, kad vienmēr ir konstatējams patiesais labuma guvējs. Vienlaikus praksē var pastāvēt daudz un dažādi gadījumi, kā izpaužas kontrole pār akciju sabiedrību. Piemēram, vairāki dalībnieki (akcionāri) ir vienojušies par balsstiesību izlietošanas kārtību,
Kārtība kādā juridiskajā personā noskaidro patieso labuma guvēju noteikta Likuma 18.1 pantā. Atbilstoši tai fiziskajai personai, ja tai ir pamats uzskatīt, ka tā ir kļuvusi par juridiskās personas patieso labuma guvēju ir pienākums paziņot par šo faktu juridiskajai personai (tās valdei). Tāpat juridiskās personas dalībniekiem vai akcionāriem, ja tie rīkojas citas personas vārdā, ir pienākums to atklāt juridiskās personas valdei. Juridiskās personas valdei ir pienākums, pastāvot saprātīgam pamatam, noskaidrot, vai juridiskajai personai nav patiesie labuma guvēji, kā arī ,vai saņemtā (noskaidrotā) informācija par patiesajiem labuma guvējiem ir patiesa. Ievērojot minēto, juridiskās personas valde ir primāri atbildīga par juridiskās personas patieso labuma guvēju noskaidrošanu vai pamatotu secinājumu izdarīšanu, izslēdzot šaubas par to, ka juridiskajai personai ir patiesais labuma guvējs, ka patieso labuma guvēju noskaidrot nav iespējams.
Kontekstā ar darbībām, kādas var veikt Uzņēmumu reģistrs, norādām, ka saskaņā ar Krimināllikuma 195.1 pantu (par pirms 01.07.2019. veiktām darbībām Krimināllikuma 272. pants) apzināti nepatiesu ziņu sniegšana Uzņēmumu reģistram, tai skaitā par patiesajiem labuma guvējiem, ir krimināli sodāma rīcība. Ievērojot minēto, par aizdomām, ka iesniegtā informācija par patieso labuma guvēju, iespējams, ir nepatiesa, jāvēršas Valsts policijā. Uzņēmumu reģistrs savas kompetences ietvaros tiesībsargājošajām iestādēm sniegs visu tām nepieciešamo atbalstu.
Likuma pārejas noteikumu 49. punktā noteikto likvidāciju Uzņēmumu reģistrs piemēro tām kapitālsabiedrībām, kuras nav atklājušas patiesos labuma guvējus, proti, atbilstoši Likumā noteiktajai kārtībai nav sniegušas informāciju vispār.”
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
