Uzsākta parakstu vākšana pret apcietinājumu Ansim Ataolam Bērziņam
Biedrības 13.janvāris valde06.07.2016.
Komentāri (49)
Iesaki rakstu: 
2016. gada 5. jūlijā portālā change.org uzsākta parakstu vākšana par apcietinājuma atcelšanu biedrības 13. janvāris valdes loceklim Ansim Ataolam Bērziņam.
2016. gada 8. februārī Rīgas apgabaltiesas tiesnese Iveta Brimerberga pieņēma vienpersonisku, nepārsūdzamu un diemžēl bezatbildīgu un sabiedrības interesēm un kriminālprocesa un probācijas mērķim neatbilstošu lēmumu par nosacītā soda reālu izpildi Ansim Ataolam Bērziņam.
Šos mēnešus A.A.Bērziņš tiek bezjēdzīgi un nepamatoti vajāts un pazemots, cieš gan viņš pats, gan viņa ģimene. Faktiski Latvijas Republika pret viņu ir tik bargi vērsusies par uzskatiem, jo tādiem, kas 13. janvārī piedalījās nejauši un tāpēc bija gatavi teikt tiesā to, ko prokuratūra vēlējās dzirdēt, ir piespriesti simboliski sodi.
Tāpēc biedrība ir pieņēmusi lēmumu izveidot petīciju tiešās demokrātijas portālā change.org un uzsākt parakstu vākšanu tās atbalstam. Petīcija adresēta LR Saeimai, ģenerālprokuroram un AT priekšsēdētājam kā pusēm, kuru rokās ir tiesiskas sviras situācijas labošanai, kā arī Valsts prezidentam kā tiesiskuma un konstitucionalitātes garantam.
Petīcijas tekstā tai skaitā teikts:
„Pretēji Satversmē garantētajām tiesībām uz taisnīgu tiesu un Latvijas Republikas sabiedrības interesēm, Ansis Ataols Bērziņš - aktīvs un patriotisks pilsonis, kurš savu mūžu veltījis kultūrai, zinātnei, ģimenei, lauku saimniecībai, tiek likts cietumā uz gadu un astoņiem mēnešiem, tai skaitā par savo principiālo nostāju 13. janvāra tiesas procesa laikā:
http://www.delfi.lv/news/comment/comment/ansis-ataols-berzins-runa-13-janvara-tiesas-apelacijas-instance.d?id=45433636
Šobrīd, pateicoties Latvijas tiesu paviršajam, negodprātīgajam darbam:
http://nra.lv/viedokli/viktors-avotins/163936-varas-stulbums-vairo-tiesas-stulbumu.htm
šo netaisnību var labot tikai Ģenerālprokurors (iesniedzot protestu), Augstākās tiesas priekšsēdētājs (iesniedzot protestu) vai Saeima (pieņemot amnestijas likumu).”
Biedrība vēršas pie visiem Latvijas iedzīvotājiem, kuriem nav vienaldzīgs tiesiskuma liktenis mūsu valstī, atbalstīt un parakstīt šo petīciju.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.