Iesaki rakstu: 
Var ļoti daudz un gudri, pat dažkārt - pārāk gudri spriest par korupcijas ietekmi uz valsts ekonomiku, tās politiku, sabiedrību vai atsevišķu indivīdu kopumā, bet, ja teorijai neseko prakse ar cietumsodiem un īpašumu konfiskāciju, tad viss paliek tukšu runu līmenī.
Par korupcijas sekām un ietekmi uz valsti katrs var pārliecināties vienkārši no Valkas iebraucot Valgā, - viss redzams un saprotams ar neapbruņotu aci, un nekādi dižie pierādījumi nav nepieciešami. Vēsturiski sanāca tā, ka estiņu mentalitātes vai Somijas ietekmes, vai visa kopā dēļ mūsu kaimiņi jau deviņdesmitajos aizgāja pa citu ceļu. Aizgāja tā, ka šodien mēs un viņi esam pilnīgi atšķirīgas valstis un diemžēl ne Latvijas labā.
Jautājums - ko var darīt praksē ? Neskatoties uz milzīgu pesimismu kopumā, uzskatu, ka daži risinājumi eksistē. Sākšu attālināti. Ar zinošiem cilvēkiem no bijušās politiskās elites aprites, kuri šodien bauda mieru pensionāru statusā un makšķerē zivteles piemājas dīķos, apspriedu, kur un kā Latvijā vissmagāk zog.
Pilnīgi nostatus minama Rīgas dome ar visām tās struktūrām, apakšstruktūrām, uzņēmumiem utt. Tur zog visi un zog jebko, kas nav piesiets. Pie kam - galvaspilsētas mēra maiņa šo procesu neietekmē ne par centu, iepriekš zaga krievi, nu pie lietas ķērušies prievīšu bāleliņi.
Līdzvērtīgi Rīgas domei zog tikai Latvenergo tās akciju sabiedrību formātos. Tālāk seko ministrijas, kurās pats zagšanas process tehnoloģiski juridiski un no finanšu inženieringa viedokļa ir stipri komplicēts, bet ar atdevi, ka uz vienu projektu var izņemt 100 miljonus eiro, tāpēc faktiski problēmu nav.
Par korupciju prokuratūrās, tiesās, policijās un specdienestos ir atsevišķa novele. Pietiek, ka man personīgi kādreizējais Valsts kontroles kolēģijas loceklis ir teicis: ''Esmu redzējis un pieredzējis visu, bet, kā zog Iekšlietu ministrijā, tā nezog nekur."
Ja par korupciju VID un tās kriminālo aktivitāšu piesegstruktūrā - Nodokļu un muitas policijas pārvaldē jautājumi nerodas un pēc būtības ir izsmelti, tad tāda citas ministrijas kontrolinstitūcija kā Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) ir palikusi bez pelnītas uzmanības.
Nepelnīti PVD nav plašsaziņas līdzekļu uzmanības lokā kaut vai tāpēc, ka tā dēvētajā ''Terehovas muitnieku lietā" pie apšaubāmām kravu kustībām pāri ES ārējai robežai vismaz attālināti vajadzēja novīdēt fitosanitārai kontrolei.
Šoreiz nerunāšu par to, ka visi šie zēni Terehovā tika paņemti aiz dziesmas tāpēc, ka nevis ņēma, bet ņēma, kā traki un slikti dalījās ar Rīgu. Nu un ne mazsvarīgi, ka visi šie Terehovas un Grebņevas cirki jau sen bija līdz kaklam mūsu stratēģiskajam partnerim.
Tieši necilajam PVD pēc informētu cilvēku un bijušo darbinieku atklāsmēm ir milzīga loma neiedomājama apjoma nelikumīgas izcelsmes kravu kustībā iekšā - ārā Latvijas teritorijā. Tā ir zelta bedre, par kādu Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes veči var tikai sapņot. Pie kam tāpat kā Rīgas domē priekšsēdētāja maiņai šeit neko neizsaka ministra rotācija, jo sistēma ir stabila un nemirstīga.
Viss, kas saistīts ar PVD, ir milzīga nozares specifika, kurā bez šauras profesionālas izglītības nejaušam cilvēkam no malas maz kas ir saprotams. Knifs ir tajā, ka PVD, lai kādu izčakarētu, izspiestu atsitienu vai tieši otrādi - pievērtu acis, izmanto ikdienā mazzināmu struktūru BIOR. Ja juridiski korekti, tad ''Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūtu ''BIOR''''.
''1. Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts, turpmāk tekstā - Institūts, ir zemkopības ministra pārraudzībā esošs valsts zinātniskais institūts - atvasināta publiska persona. 2. Institūta pilnais nosaukums ir Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts „BIOR".
3. Institūta nosaukums angļu valodā – Institute of Food Safety, Animal Health and Environment „BIOR”. Institūta nosaukums krievu valodā - Hаучный институт пищевой безопасности, здоровья животных и окружающей среды „BIOR”.
Institūta juridiskā adrese ir Lejupes iela 3, Rīga, LV - 1076. 4. Institūts veic zinātnisko darbību un nodrošina atbalstu zinātniskās kvalifikācijas iegūšanā un pilnveidošanā pārtikas, veterinārmedicīnas, vides, zivsaimniecības un citās bioloģijas nozarēs.
5. Institūta darbības mērķis ir radīt jaunas zināšanas, lai nodrošinātu cilvēku, dzīvnieku un vides veselību, dzīvnieku labturību un drošas un nekaitīgas pārtikas apriti, kā arī zivju un citu ūdens bioloģisko resursu saglabāšanu un sabalansētas un ilgtspējīgas izmantošanas iespējas Latvijā. ''
Kā teiktu krievi, te pat velns kāju lauzīs.Ja kas, tad BIOR var arī testēties uz COVID - 19.
Kāpēc apstājos pie BIOR? Tāpēc, ka bezprecedenta korupcijai šeit, manuprāt, ir vājā vieta - savs Ahileja papēdis. Īsumā - jēga ir tur, ka visu ko pārbauda un administrē PVD, tas lēmumus pieņem uz analīžu un ekspertīžu pamata, ko izsniedz BIOR, tam faktiski šajā sfērā ir monopoltiesības Latvijā.
Uz sarunu pamata ar cilvēkiem, par kuru godprātu man nav šaubu, var saprast, ka šodien aptuveni 30% no visām BIOR analīzēm, slēdzieniem un ekspertīzēm ir nepareizas, un nepamatotas. Pats galvenais - tās apzināti tiek sagrozītas no ekspertu puses, manis teiktajam jau šodien ir juridiski nostiprināti starptautiski apliecinājumi. Tomēr pagaidām uzskatīsim, ka tādu nav.
Tāpēc tuvākajos trīs mēnešos gan juridiskas, gan fiziskas personas nosūtīs uz BIOR šādus tādus paraugus analīžu un ekspertīžu veikšanai, līdztekus pilnīgi identisku paraugu laikā un vietā nosūtot uz analogām starptautiski sertificētām laboratorijām Polijā, Vācijā un, piemēram, Beļģijā vai Lielbritānijā.
Tad to visu skaisti saliksim kopā, izanalizēsim, ievietosim Excel tabulā un, izmantojot ES mehānismus, centīsimies šo kantori aizklapēt ciet, ja nesanāks - vismaz smagi jo smagi pabendēt dažam labam noskaņojumu un sašūpot amata krēslu.
Skats kā jebkuram vidēji statiskam letiņam kopumā uz Latviju man ir pesimistisks, bet, kā teica Martins Luters Kings, ''I have a dream". A ja nu sanāk? Varbūt ir iespējams, ka var nezagt, un varbūt kādreiz būs iespējams ticēt Latvijas politiskai varai? Varbūt...
Morāle: kā ticēt BIOR Covid - 19 testa rezultātam, nu kā?
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
