Iesaki rakstu: 
Vai Leona Bemhena vadītais pašvaldības uzņēmums Rīgas satiksme jau pirms Latvijas valsts būtu atteicies no latiem un tāpēc tos vairs nepieņem savos autostāvvietu automātos, piemēram, 11. Novembra krastmalā, - šādu jautājumu Pietiek saņēmis no vairākiem lasītājiem. Izrādās, tik traki nav - publicējam Rīgas satiksmes skaidrojumu:
"Rīgas dome deleģējusi Rīgas pašvaldības sabiedrībai ar ierobežotu atbildību Rīgas satiksme pārvaldes uzdevumu veikt autostāvvietu ierīkošanu, apsaimniekošanu un pārvaldīšanu saskaņā ar Rīgas domes 2005. gada 17. septembra saistošajiem noteikumiem Nr. 18 "Rīgas pilsētas pašvaldības maksas autostāvvietu, kas atrodas ielu sarkano līniju robežās, apsaimniekošanas un lietošanas noteikumi" (turpmāk - Noteikumi).
Noteikumos regulēta pilsētas pašvaldības maksas autostāvvietu lietošanas kārtība. Maksas autostāvvietas lietotājam, iebraucot un apturot transportlīdzekli maksas autostāvvietā uz laiku, kas pārsniedz piecas minūtes, pēc transportlīdzekļa novietošanas maksas autostāvvietā jāizvēlas kāds no Noteikumos paredzētajiem maksas autostāvvietas lietošanas apmaksas veidiem - skaidrā naudā vai ar bezskaidras naudas norēķiniem.
Minētie norēķini notiek tikai un vienīgi ar Latvijas Republikas nacionālo naudas vienību latu. Norēķināšanās citās valūtās netiek pieļauta. Diemžēl bieži tika konstatēti gadījumi, kad viena lata monētu vietā elektroniskajos biļešu automātos tika ievietotas viltotas vai Latvijas Republikā norēķiniem nederīgas monētas. Skatoties uz šo jautājumu no juridiskā un komerciālā viedokļa, jāatzīmē, ka arī Rīgas satiksme Komerclikuma izpratnē ir komersants, kurš savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic atklāto saimniecisko darbību. Proti, Komerclikuma 393. panta pirmā daļa nosaka, ka komercdarījumu attiecībās komersanta pienākums ir rīkoties ar krietna un kārtīga komersanta rūpību.
Diemžēl šobrīd tehniski elektronisko biļešu automātu konstrukcijā nav iespējams izdarīt tādas izmaiņas, lai viena lata nomināla monētas varētu atšķirt no citām, norēķiniem nederīgām monētām. Tādēļ, lai pasargātu savu uzņēmumu no iespējas nesaņemt peļņu par sniegtajiem pakalpojumiem, ka arī lai iespēju robežās novērstu krāpšanas gadījumus un elektroniskajos biļešu automātos garantētu drošus norēķinus ar Latvijas Republikas nacionālo valūtu, Rīgas satiksme pieņēma lēmumu, ka vienīgā iespēja ir ierobežot viena lata nomināla monētu lietošanu.
Proti, tehniski pastāv iespēja mainīt elektronisko biļešu automātus ar mūsdienu monētu noteicēju tehnoloģijām, lai atšķirtu viltotas monētas, bet jāatzīmē, ka viena lata monēta ir tik neaizsargāta, ka šīs monētas nominālvērtību ir ārkārtīgi viegli viltot vai var aizvietot ar ārvalstu monētām, piemēram, viena lata monētas vietā iespējams izmantot piecus ASV centus, vienu ungāru forintu, 50 Zviedrijas ēru, vienu Islandes kronu un citu valstu monētas, ka arī tiek izmantoti speciāli metāla izstrādājumi.
Viena lata monētas parametri pilnībā sakrīt ar minēto ārvalstu monētu parametriem. Tieši šī apstākļa dēļ Latvijā vairāki pakalpojumu sniedzēji, kuri izmanto šādus aparātus, lai pircēji varētu norēķināties ar skaidro naudu, viena lata monētu izmantošanu ir ierobežojuši.
Papildus jāpievērš uzmanība, ka, lai izpildītu Patērētāju tiesību aizsardzības likumā ietvertās prasības informēt patērētājus par norēķināšanās veidu, uz automātiem, kuros viena lata monētas netiek pieņemtas, ir izvietota attiecīga informācija, līdz ar to autostāvvietas klients tiek brīdināts par šādu situāciju un viņam ir iespējams norēķināties ar jebkura cita nomināla naudas vienību vai izmantot citu norēķinu veidu: sūtot tālruņa īsziņas, izmantojot viedkartes maksājumiem stāvvietu elektroniskajās kontroles iekārtās (ko var iegādāties "Statoil" uzpildes stacijās); iegādājoties mēneša abonementus (iesniedzot iesniegumu RP SIA Rīgas satiksme).
Vienlaicīgi informējam, ka RP SIA Rīgas satiksme no 2013.gada 27.februāra ir uzsākusi pakāpenisku tādu apmaksas automātu uzstādīšanu, kuros varēs norēķināties ar maksājumu kartēm."
Seko mums 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
