Iesaki rakstu: 
Neatkarīga un taisnīga tiesu vara ir galvenais patiesas demokrātijas stūrakmens. Tieši tāda tiesu darbība ir faktiski vienīgais līdzeklis, kas varētu aizstāvēt vienkāršu sabiedrības pārstāvi, diemžēl Latvijā bieži tiesu neatkarības princips praksē tiek jaukts ar bezatbildības un reālu likumu ignorēšanas principu. Lietu izskatīšanas vai tiesas procesa novilcināšana var salauzt cilvēku likteni, izpostīt īpašumu, sagraut ģimenes un tuvu radinieku attiecības. Vai tādos gadījumos tiesnesis ir atbildīgs?!
Lūk, piemērs. 1999. gada 30. decembrī Gulbenes rajona Jaungulbenes pagastā aizsaulē aizgāja Alfrēds Putniņš. Viņš bija kārtīgs vīrs, kurš laikus bija noformējis liecinieku klātbūtnē parakstītu testamentu. Aptuveni pēc gada testamentā minētā radu kopa Gulbenes rajona tiesā iesniedza pieteikumu par testamenta atzīšanu par spēkā stājušos un apstiprināšanu mantojuma tiesībās. Izklausās normāli un ikdienišķi, vai ne?! Tālāk sākās manis iepriekšminētā likuma ignorēšana un bezatbildība.
Pirmais šīs „sarežģītās” lietas paradokss bija 2005. gada 2. jūnija sēde, kurā Gulbenes rajona tiesas tiesnese paziņoja, ka 14.12.2004.g. uz testamentā minēto īpašumu vēl ir pieteikušies pretendenti, kuri apstrīd iepriekš minēto testamentu. Pievērsiet uzmanību - kad šis fakts tiek paziņots un ko tiesa darīja visus šos piecus gadus?
Bēdīgākais ir tas, ka tagad pagājuši gandrīz 11 gadi, bet Gulbenes rajona tiesas tiesneši joprojām nevar tikt galā ar šo mr.Rotšilda cienīgo mantojumu - īpašuma vērtība ir 1837 lati... Varbūt kāds šādu naudas summu var atļauties notērēt vienā vakarā, piemēram, kāds tiesnesis, alga taču atļauj, bet šeit ir runa par dzimtas mājām, un katrs īsts latvietis un cilvēks vispār saprot patieso šī nelielā mantojuma vērtīgumu.
Atzīmēšu, ka nelaimīgie mantinieki, kuru īpašums šo Gulbenes tiesnešu dēļ burtiski tiek iznīcināts, jo lauki aizaug, celtnes brūk kopā, piecas reizes ir vērsušies pie tieslietu ministra, ir rakstījuši Augstākās tiesas priekšsēdētājam, LR Saeimas Juridiskajai komisijai, LR Saeimas Parlamentārajai komisijai, bet reāla risinājuma joprojām nav... Vai te nav skaidri redzams, ka radikālas reformas Latvijas tieslietās ir vairāk nekā nepieciešamas?!
Tiesneši bieži ignorē tiesu procesuālo kārtību tiesas zālē, procesuālos termiņus, mēnešiem novilcinot spriedumu sagatavošanu, bieži neievēro pušu līdztiesību, īpaši procesos, kur viena no pusēm ir bankas. Ir jauki palielināt algas, bet vai tas adekvāti palielina arī tiesnešu atbildību?
Kas notiks tālāk šajā aprakstītajā lietā? Latviju sagaida kārtējais tiesu process Eiropas Cilvēktiesību tiesā, kurā, no mantinieku puses tiks izvirzīta prasība 1 milj.latu apmērā, kas, manuprāt, tikai daļēji sedz to morālo kaitējumu, kuru šiem cilvēkiem ir nodarījuši Latvijas valsts tiesu institūciju pārstāvji.
Īpaši jāuzsver, ka šo 11 gadu laikā priekšlaicīgi un traģiski aizsaulē aizgājuši divi mantinieki. Droši vien jāmaksā būs no budžeta līdzekļiem, bet tas nozīmē tikai to, ka kādam no „kleptoparazītiem” zem mājas būs par 25 m īsāks baseins... Vai būs konkrēti vainīgie? Šaubos, bet, kā saka: „Dzīvosim - redzēsim!”
P.S. Īpaša piebilde Gulbenes tiesnešiem: Eiropas Cilvēktiesību tiesas atzītie maksimālie termiņi lietas izskatīšanai civilprocesā - pieci gadi, izejot cauri visām tiesu instancēm!!!
Seko mums 
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.