Vai Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Švinka atbalsta "Hamas" teroristus?
Elita Veidemane, Neatkarīgā09.10.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Daudzi šo tvītu uztvēra kā liekulības paraugstundu, jo sestdien Atis Švinka piedalījās antisemītiskā mītiņā Esplanādē, ko organizēja cilvēku grupa, kas atbalsta “Hamas” teroristu “pasākumus”. Kuru pusi tad viņš atbalsta? “Hamas” zvērības vai Izraēlas aizstāvēšanos? Tāpēc uzdevu jautājumus Aizsardzības ministrijai.
“Kāpēc Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka sestdien piedalījās teroristu atbalsta pasākumā Esplanādē? Vai šī piedalīšanās bija saskaņota ar aizsardzības ministru Sprūdu? Kā ministrs Sprūds turpmāk plāno uzturēt attiecības ar Izraēlu, ja augsta amatpersona atbalsta terorismu? Lūdzu neatrunāties ar to, ka šis pasākums bija “tikai” piemiņas pasākums bojā gājušajiem palestīniešiem.”
Aizsardzības ministrijas atbilde bija šāda.
“Lūdzam šos jautājumus uzdot Atim Švinkam personīgi, jo Aizsardzības ministrija nekādā veidā nav saistīta ar Jūsu pieminēto pasākumu aizvadītajā sestdienā. Savas kompetences ietvaros norādām, ka starp Latvijas un Izraēlas Aizsardzības ministrijām pastāv divpusējās attiecības un norit intensīvs dialogs, savukārt šādu attiecību ar Palestīnu un tās pārstāvjiem nav.
Tāpat Latvijas un Izraēlas starpā ir izveidota plaša divpusējā līgumtiesiskā bāze un notiek sadarbība starptautiskajās organizācijās, piemēram, Nacionālie bruņotie spēki piedalās ANO starptautiskajā operācijā “United Nations Truce Supervision Organization”.
Jau 2005. gada februārī starp Latvijas un Izraēlas Aizsardzības ministrijām tika parakstīts saprašanās memorands par rūpniecisko sadarbību aizsardzības nozarē, savukārt 2006. gada martā tika noslēgts Latvijas Republikas valdības un Izraēlas valdības līgums par klasificētās informācijas aizsardzību.
Ar cieņu AM Preses nodaļa.”
Uzmanīgi izlasot Aizsardzības ministrijas Preses nodaļas atbildi, uzzinām, ka tā (respektīvi, ministrija) norobežojas no sava darbinieka - parlamentārā sekretāra - Ata Švinkas. Acīmredzot mums jāsaprot, ka viņš nav šīs ministrijas darbinieks un nav darba tiesisko attiecību pozīcijās pakļauts ministram.
Taču ir zināms, ka parlamentārais sekretārs pilda Ministru kabineta atbalsta funkcijas, kas noteiktas Ministru kabineta iekārtas likuma 24. pantā, kura trešajā daļā noteikts, ka parlamentārais sekretārs atbilstoši attiecīgā Ministru kabineta locekļa kompetencei uztur saikni ar Saeimu un tās komisijām, pārstāv attiecīgo Ministru kabineta locekli likumdošanas procesā Saeimā, piedalās likumprojektu sagatavošanā un izskatīšanā, kā arī veic citus Ministru kabineta locekļa dotos uzdevumus un pilda normatīvajos aktos noteiktos pienākumus.
Izskatās, ka nekādu saikni parlamentārais sekretārs ar parlamentu neuztur. Par to liecina arī Nacionālās apvienības (NA) deputātu iesniegtais pieprasījums aizsardzības ministram Andrim Sprūdam (“Progresīvie”), aicinot skaidrot, kā tiek īstenota Valsts aizsardzības koncepcija.
NA iepriekš vērsās pie ministra ar aicinājumu tikties ar partijas valdi, taču līdz šim ministrs nav radis iespēju tikties, skaidrojot to ar aizņemtību. NA norāda, ka kavējas aizsardzības industrijas attīstības stratēģija, ko bija plānots izstrādāt līdz 2024. gada jūlijā notikušajam NATO samitam Vašingtonā, tomēr līdz šim stratēģijas izstrāde ir kavējusies un termiņi vairākkārt atlikti, publiski minot dažādus attaisnojumus. Laika trūkums acīmredzot ir aktuāls arī Atim Švinkam, kuram bija iespējas un vēlme piedalīties antisemītu mītiņā, bet nebija laika skaidrot Aizsardzības ministrijas pozīciju, kavējot aizsardzības industrijas attīstības stratēģijas izstrādi.
Aizsardzības ministrijas atbilde būtībā ir tukša atrakstīšanās, lai slēptu savu gauso darbību Valsts aizsardzības koncepcijas realizācijā. Protams, ministrijai bija nepatīkami, ka tika atgādināts: Valsts aizsardzības koncepcijā noteikts, ka NBS kara laika apjomam jāsasniedz 61 000 karavīru, ko veido 31 000 karavīru miera laika struktūra un 30 000 vispārējas rezerves karavīru. Bija nepatīkami arī tas, ka pieprasījumā NA aicināja ministru Sprūdu skaidrot, ko Aizsardzības ministrija ir paveikusi un plāno paveikt, lai panāktu, ka NBS struktūrā būtu 61 000 karavīru, kā arī lai viņiem būtu pieejams individuālais ekipējums un materiāltehniskais nodrošinājums.
Tā ka Ata Švinkas piedalīšanās antisemītu pasākumā bija tikai loģisks gājiens, lai parādītu Aizsardzības ministrijas patieso attieksmi pret Izraēlu un tās cīņu par savu drošību. Vai šī attieksme neparāda mūsu valdības kopīgo liekulīgo attieksmi pret Izraēlas aizstāvju un arābu teroristu konfliktu?
Seko mums 
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
