Vai Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Garisons, iepriekš zināms kā Kurnosovs, šoreiz tomēr neizspruks sveikā?
Pietiek lasītājs10.05.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Aizsardzības ministrijas 220 (vai 330) miljonu afēra sāk pamazām noklust, bet galvenais vaininieks it kā nekas nebūtu bijis turpina ieņemt savu augsto amatu. Runa protams ir par Jāni Garisonu – agrāk pazīstamu kā Jāni Kurnosovu.
Stāsts, kāpēc Jānis, beidzot darbu Ārlietu ministrijas NVS sadarbības nodaļā, mainīja uzvārdu, ir ļoti interesants, bet par šo gan citu reizi. Šoreiz ne par uzvārdu, bet par J.Garisona unikālo spēju no jebkurām nepatikšanām tikt sveikā cauri. Uzskaitīsim tikai dažas no skaļākajām lietām.
- Bruņmašīnu Patria iepirkums.
- CVRT iepirkums ar tālāk plānotajiem apjomīgajiem remontdarbiem un rezerves daļu iepirkumiem.
- Slavenais patronu iepirkums, kur ražošana ilgi netika uzsākta, bet "ražotāja" rēkini tika apmaksāti regulāri, jo līgums tika noslēgts uz ļoti neizdevīgiem nosacījumiem valstij. Uzminiet, kurš bija līguma parakstītājs no Aizsardzības ministrijas puses?
Par augstāk minētajiem iepirkumiem bija ļoti izsmeļošs trauksmes cēlēja ziņojums, kuru var atrast YouTube, tāpēc šoreiz vairāk par pēdējo un skaļāko lietu - 220 miljonu pārtikas iepirkumu.
Sāksim ar pretrunām ministrijas pārstāvju paustajā:
1. Sākumā J.Garisons paziņo, ka viņam neesot kristāla bumbas un bez tās viņš par notiekošo ministrijā neko nezinot, arī par 220 miljonu vērtu iepirkumu ne.
2. Pēc tam aizsardzības ministre Ināra Mūrniece nāk klajā ar paziņojumu, ka tieši J.Garisons bija tas, kurš par šo aizdomīgo iepirkumu uzrakstīja iesniegumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā.
Tad kā īsti tur bija? Zināja J.Garisons par šo iepirkumu vai nezināja? Bija J.Garisonam kristāla bumba vai nebija? Ministrijas labākie juristi šobrīd lauza galvas, kā lauzt līgumu ar pārtikas piegādātāju. Ministrijā šobrīd notiek dienesta izmeklēšana, lai saprastu, kas ir atbildīgs par šo līgumu.
Vai tiešām visu šo nevarēja vienkārši novērst, vai tieši J.Garisonam nebija iespēja noraut STOP krānu un procesu apstādināt?
Ja J.Garisons būtu pildījis savus amata pienākums apzinīgi, tad ministrija būtu izvairījusies no šī skandāla un nebūtu cietusi NBS reputācija. Ministres kundzei vajadzētu šo lietu vērtēt, vai aizdomīga iepirkuma neapturēšana bija vienkārši nolaidība vai arī kas cits? Vai valsts sekretāra pienākums nav uzraudzīt darbu ministrijā?
Tālāk par summām: ir absolūti skaidrs, ka J.Garisons vispār nav informēts par summu, ko NBS tērē pārtikas iegādei. Sākumā J.Garisons saka, ka summa, kas paredzēta 5 gadiem, ir 8 miljoni. Kaut gan NBS gadā pārtikai iztērē aptuveni 10 miljonus.
Par J.Garisona zināšanām aizsardzības sfērā liecina arī fakts, ka š.g. 29.03 LETĀ parādījās ziņa "Latvija cenšas paātrināt HIMARS un pretkuģu raķešu sistēmu piegādi", kurā minēts, ka J.Garisons ir devies uz ASV, lai paātrinātu HIMARS piegādi Latvijai. Interesanti, protams, būtu saprast, kā tieši J.Garisons iedomājās šo paātrināšanas procesu? Kā J.Garisons varētu ietekmēt privātas kompānijas darbu un paātrināt ražošanas jaudu?
Neskatoties uz visiem J.Garisona pūliņiem pierunāt rūpnīcas strādniekus strādāt ārāk, š.g. 15.04. parādās ziņa "Mūrniece cer paātrināt «Himars» un krasta aizsardzības sistēmu iegādi", - tas tik pierāda to, ka jau atkal J.Garisons netiek galā ar saviem pienākumiem vai arī tas vienkārši ir labs aizbildinājms polittūrismam.
Cik vēl Aizsardzības ministrijas ierēdņu brauks uz ASV paātrināt Himars rūpnīcas strādniekus par nodokļu maksātāju naudu? Būtu labi, ja Saeimas deputāti pajautātu Aizsardzības ministrijas ierēdņiem, vai galu galā ir sanācis paātrināt ražošanas procesu?
Neskatoties uz to, ka J.Garisons acīm redzami netiek galā ar saviem pienākumiem, viņam vēl ir uzticēti VAS "Valsts nekustamie īpašumi" padomes "pagaidu" priekšsēdētāja pienākumi. Kā pagaidu loceklis J.Garisons VAS "Valsts nekustamie īpašumi" darbojas kopš 2019.gada, un, kā teica kādreiz, - nekas nav pastāvīgāks par pagaidu risinājumu.
Šobrīd gan izskatās, ka virs J.Garisona galvas ir savilkušies mākoņi, jo Vecrīgā klīst runas, ka kādā Siguldas dārzā sarunas par J.Garisona nomaiņu jau ir notikušas, vienīgi kāda Ināra šo nomaiņu apsolījās veikt pēc prezidenta vēlēšanām, jo, kā zināms, Ināra vēl joprojām ļoti cer uz šo augsto amatu un uz to, ka partija tomēr, neskatoties uz nespēju tikt galā ar pārtikas iepirkuma skandālu, viņu uz šo amatu izvirzīs otrajā kārtā, tāpēc vēl viens skandāls viņai šobrīd galīgi nav vajadzīgs.
Vai laikā, kad notiek karš Ukrainā tik augstā amatā mums ir vajadzīgs ierēdnis ar neskaidru biogrāfiju un apšaubāmu kompetenci?
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
