Vai ar bezpilota autobusiem nesanāks kā ar elektroskrejriteņiem Rīgā?
Pietiek lasītājs18.08.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tiek ziņots, ka augustā un septembrī pirmo reizi Latvijā divās pilsētās - Jelgavā un Aizkrauklē - divas nedēļas kursēs bezpilota autobuss. Zemgales Plānošanas reģions (ZRP) testē bezpilota autobusus kā daļu no projekta par pāreju uz videi draudzīgu transportu Baltijas jūras reģionā (Sohjoa Baltic). Šajā sakarā ir šādi jautājumi:
1. Vai mēs jau esam sākuši izstrādāt tiesisko regulējumu bāzi, kas regulētu pasažieru pārvadājumus, izmantojot bezpilota transportlīdzekļus uz koplietošanas ceļiem?
Ja izstrāde notiek, tad vai tā tiek veidota saskaņā ar Eiropas Komisijas 2018. gada 17. maijā izdotajiem standartiem (communication on connected and automated mobility)? Ja jā, tad kurām no šo standartu daļām? Es ceru ka Jelgavas un Aizkraukles domes neplāno izlaist uz ceļa vēl vienu transportlīdzekli, kas pilnībā neatbilst spēkā esošajai likumdošanai? Precedentu ar transportlīdzekļa juridisko apstiprināšanu, kurš pilnībā nebija iekļauts esošos normatīvos aktos, veica Rīgas dome, apstiprinot elektroskrejriteņu izmantošanu savās ielās. Par ko es personīgi un daudzi citi rīdzinieki izsakām milzīgu cilvēcisku pateicību Rīgas Domes Satiksmes departamentam! Ja kāds nezina, tad elektroskrejriteņus atstāj ietves vidū un ar tiem brauc ar neprātīgu ātrumu ne tikai tāpēc, ka lietotāji ir idioti, bet arī tāpēc, ka ar likumu tas nav aizliegts. Un es ceru, ka Jelgavas un Aizkraukles domes neplāno atkārtot šo pieredzi un radīt haosu ar bezpilota autobusiem savas pilsētas līdzīgi haosam ar elektroskrejriteņiem Rīgā.
2. Vai mums ir kompetenti cilvēkresursi un nepieciešamā IT infrastruktūra, lai nodrošinātu drošu pasažieru pārvietošanos un pārvadāšanu, izmantojot bezpilota transportlīdzekļus uz koplietošanas ceļiem? Ja šī infrastruktūra pastāv, tad kur ir iespējams iepazīties ar tās saturu, kā arī ar projektā iesaistīto speciālistu kompetences līmeni? Nesanāks ar šiem bezpilota autobusiem kā ar to policijas aprīkojuma iegādi, kuru šā gada sākumā pilnīgi sagrāva Valsts kontrole? Atcerieties, kad Valsts policija nopirka Ceļu policijai ultra dārgu aprīkojumu, lai pēc pusgada noskaidrotu, ka viņiem nav ne programmatūras, kas nepieciešama šī aprīkojuma pilntiesīgai izmantošanai, ne vajadzīgā skaita kompetentu darbinieku, kas spēj nodrošināt tā darbu? Un es ceru, ka Jelgavas un Aizkraukles domes neplāno vispirms iztērēt vairākus miljonus eiro projekta uzsākšanai un tikai pēc tam sāk skaidrot, tieši kurš no viņu darbiniekiem zina, kur šajā autobusā atrodas poga "ieslēgt"?
3. Kuras valsts uzraudzības iestādes un kā ievēros drošības standartu ievērošanu, darbojoties bezpilota transportlīdzekļiem, kas pārvadā pasažierus pa koplietošanas ceļiem? Ņemot vērā ar bezpilota transportlīdzekļu vadīšanu saistītos riskus, kas ir acīmredzami pat mazam bērnam, vai tiks izveidota ekspertu grupa un/vai uzraudzības padome, kura būs kvalificēta satiksmes drošības un bezpilota transportlīdzekļu ekspluatācijas drošības novērtēšanai? Vai nebūs tā, ka, ja ar cilvēkiem pilns bezpilota autobuss ziemā nokritīs no tilta upē, amatpersonas pēc tam sacīs, ka savā nāvē ir vainīgi paši pasažieri, jo viņi kritiena laikā nevēlējās izlēkt no autobusa loga ledainajā ūdenī? Un vai nesanāks tā, ka tās pašas amatpersonas anonīmos komentāros pēc tam atkal rakstīs ka “kantoris te galīgi bez vainas”?
4. Vai tiesībaizsardzības iestādes ir rūpīgi pārbaudījušas projekta darījuma partneru integritāti, kompetenci un likumību? Vai neizrādīsies, ka, ja Jelgavā bezpilota autobuss testu laikā Norvēģijas ražotāja dēļ nobrauks mazu meiteni, tad Latvijas valstij būs jācīnās tiesā ar kādu Norvēģijas uzņēmumu, kas iesaistīts virknē korupcijas skandālu pie sevis mājās? Mums jau ir diezgan liela pašmāju pieredze tiesvedībās, kas saistītas ar ārzemniekiem. Nu, atceraties visādas tur Škodas Vagonkas? Nu, vai visādus tur Daimlerus AGus? Vai ar to mums nepietiek? Tagad mēs vēlamies doties uz tiesas sēdēm pie viņiem ciemos?
Visi šie jautājumi nav saistīti ar to, ka man izslēdza internetu un es pats nevaru atrast atbildes. Šie jautājumi ir saistīti ar to, ka nevienā no rakstiem, kuros sabiedrība tiek aicināta iepazīties ar ziņām par bezpilota autobusu gaidāmo ieviešanu, nav ne vārda par to, kā tieši valsts rūpēsies par savu pilsoņu drošību, lietojot šos autobusus.
Šajos rakstos, protams, ir daudz lēta patosa un demagoģijas par to, cik gudrs un izcils ir šis projekts, taču ir pilnīgs informācijas vakuums par tām tēmām, ar kurām patiešām bija jāsāk.
Šis vakuums, pirmkārt, runā par to korespondentu un žurnālistu profesionālo līmeni, kuri sagatavoja materiālus publicēšanai plašsaziņas līdzekļos. Lasot šos absolūti identiskos spiedogus, kas uzrakstīti bez jebkāda intelekta un saprāta pazīmēm, rodas iespaids, ka tos ir uzrakstījis nevis cilvēks, bet tas pats bezpilota autobuss.
Otrkārt, šis vakuums runā par patiesajām prioritātēm un vērtībām, kuras atbildīgās personas pasludināja par galvenajām. Vai, precīzāk sakot, par tām prioritātēm un vērtībām, kuras atbildīgās personas nemaz nav pasludinājušas, - projekta drošība, likumība un lietderība.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
