Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Vai ārvalstu eksperti vienmēr ir objektīvi?

Raits Pērkons, trimdas latvietis
19.10.2017.
Komentāri (27)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jau kopš studiju gadiem ASV es vienmēr esmu bijis dedzīgs protekcionisma politikas piekritējs, tāpēc, cik nu bijusi iespēja, vienmēr esmu sekojis līdzi savas dzimtenes – Latvijas – vietējo ražotāju panākumiem. Pēdējā laikā, ik rītu pāršķirstot lielāko interneta portālu slejas, kam varu piekļūt arī šeit – ASV, manu uzmanību piesaistījusi diskusija par un ap pretvēža zālēm “Rigvir”, kas radītas Latvijā un pamazām iekaro arī ārvalstu tirgus daļas.

Ievadam piedāvāju nelielu pēdējā laika notikumu hronoloģiju, kas varētu būt būtiska tiem portāla lasītājiem, kuri šajā problēmā nav iedziļinājušies, un palīdzēs uztvert manu galveno raksta ideju par to, vai ārvalstu eksperti vienmēr būtu jāuztver kā absolūtās patiesības vēstneši, vai tomēr viņu viedokļi jāvērtē ar zināmu piesardzību un kriticisma devu.

Tātad nupat Veselības ministrija rīkoja diskusiju, kur pie viena galda sēdās gan minēto zāļu kritiķi, gan atbalstītāji. Tikšanās laikā attiecīgās iestādes (Zāļu valsts aģentūra un Nacionālais veselības dienests) klātesošos iepazīstināja ar medikamenta reģistrācijas un valsts medikamentu kompensācijas noteikumiem, kā arī iemesliem, kāpēc medikamenti tiek iekļauti kompensējamo zāļu sarakstā. Ņemot vērā, ka abām pusēm par šo tēmu ir visai konkrētas vēlmes, tad tikšanās laikā netika nolemts nekas kategorisks, bet uzsākta virzība vairākos skaidrojošos jautājumos saistībā ar zāļu reģistrāciju – Veselības ministrija pieprasīs atbildes uz jautājumiem, kas skar zāļu reģistrācijas nosacījumus. Vienlaikus ministrija atzina, ka nosacījumi, kas bijuši reģistrācijai uz 2004. gadu, ir izpildīti un medikaments reģistrēts pamatoti. Tāpat solīts pārskatīt melanomas ārstēšanas vadlīnijas, lai tās atbilstu Eiropas Savienības un pasaules praksei. Zāļu reģistrācijas regulējums paredz, ka, lai pārskatītu zāļu reģistrāciju, mainītu indikācijas un zāļu aprakstu, nepieciešams blakusparādību ziņojums no mediķiem un jaunas zinātniskas publikācijas.

Ja līdz šim abu pušu ķīviņā iesaistījās vietējie eksperti, tad šobrīd tvērums ir palielinājies, un diskusijā ir iesaistījies arī amerikāņu onkologs Deivids Gorskis. Šis kungs, par kura esamību, man dzīvojot ASV vairākus gadu desmitus, nekad nebiju dzirdējis, ir Detroitā bāzētās Veina štata universitātes Medicīnas skolas profesors. Viņš ir kvēls alternatīvās medicīnas un antivakcinācijas kritiķis, kā arī vietnes “Science Based Medicine” vadošais redaktors.

Gorska publiskie uzbrukumi Latvijas onkoloģiskā produkta virzienā ir kļuvuši aizvien tendenciozāki, kas man – protekcionisma fanātiķim, Latvijas patriotam, ASV dzīvojošam latvietim – radīja interesi papētīt sīkāk, kas tad ir šis cilvēks, un, vai tiešām viņa viedokļa “svars” varētu būt pietiekams, lai Latvijas onkoloģijas nozares speciālisti un atbildīgo valsts institūciju pārstāvji varētu izdarīt pamatotus secinājumus par preparāta efektivitāti.

Tad nu, lūk, neskatoties uz to, ka Dr. Gorskis vienmēr ir noliedzis to, ka savos bloga ierakstos popularizētu kādu farmācijas gigantu milžu piedāvāto produkciju un viņa viedokļi vienmēr esot pilnīgi neatkarīgi, ir vairāki fakti, kas liek to būtiski apšaubīt. Dr. Gorska agresīvā komunikācija un tendenciozie bloga ieraksti ir radījuši pietiekami daudz ienaidnieku, kuri uzsver viņa saistību ar pasaulē vadošo vakcīnu ražotāju “Sanofi - Avantis”. Īpaši tāpēc, ka ārsts aktīvi vēršas pret antivakcinācijas kampaņām. Šajā gadījumā farmācijas milzis no 2008. gada līdz 2013. gadam saviem partneriem samaksāja 31 miljonu eiro. Viens no partneriem ir Dr. Gorska darbavieta – Veina štata universitāte, kur onkologs veic uzņēmuma medikamentu klīniskos pētījumus. Protams, tiešā veidā pašam ārstam neviens nav maksājis – iespējams, tas darīts caur trešajām personām, šajā gadījumā – viņa darba vietu. Zīmīgi, ka šajā laikā viņš aktīvāk sāka pievērsties blogošanai par vakcīnām.

Gorskis savos tiešajos pienākumos universitātē koncentrējas uz medikamentu atklāšanu un to attīstīšanu, taču visbiežāk darbs saistās ar kaut ko ienesīgāku, piemēram, izdomāt jaunus medikamenta pielietojuma veidus. Šāda darbība ir krietni izdevīgāka ražotājam – izpaliek papildu milzīgās izmaksas jaunas vielas izstrādei, jo tiek pilnveidota esošā viela. Interneta vidē arī vairākkārt izskanējušas pretenzijas par to, ka Dr. Gorska ieraksti ne vienmēr ir faktoloģiski precīzi, kas tiek ar steigu laboti.

Tāpat plaši tiek iztirzāta viņa saistība ar Dr. Faridu Fata, kuram tika piešķirts 45 gadu cietumsods par to, ka vairāk nekā 550 saviem pacientiem, no kuriem ne visiem tika konstatētas onkoloģiskas saslimstības, viņš piemērojis ne tikai recepšu medikamentus, bet arī ķīmijterapiju. Tā kā daļai no pacientiem nebija audzējs, šī ārsta nozīmētā terapija veselības stāvokli padarīja tikai sliktāku. Šādi, nozīmējot papildu procedūras, viņš varēja saņemt vairāk naudas no apdrošinātājiem. Deviņu gadu laikā mediķis šādā veidā izkrāpis vairāk nekā 17,6 miljonus ASV dolāru. Pēc vainas atzīšanas Dr. Gorska kolēģis vaļsirdīgi paziņoja: “Pacienti nav cilvēki, bet ienākumu avots.”

Skaidrs, ka viedoklis par viņu nav viennozīmīgs, un cik viedokļi ir “par”, tikpat būs “pret”. Par to arī rakstu – ja cilvēka personība ir neviennozīmīgi vērtējama, vai viņu vajadzētu izmantot kā argumentu, lai noteiktu, kas ir slikts vai labs?

Latvijā arvien biežāk un uzstājīgāk tiek izmantoti sociālie tīkli, lai radītu haosu, iesaistot arī neviennozīmīgi vērtētas ārvalstu personas, un šis gadījums nav izņēmums. Nesen TV raidījumā divi izcili Latvijas zinātnieki Ivars Kalviņš un Vjačeslavs Kaščejevs vienojās par to, ka konkrētais medikaments ir ar milzīgu potenciālu. Neviens nenoliedz, ka nepieciešams darbs pie tālākas izpētes, ko apstiprina arī pats holdings. Vai labāk nebūtu atstāt izvērtēšanu par medikamenta atrašanos kompensējamo zāļu sarakstā speciālistu ziņā, kas saskaras ar medikamentu ikdienā?

Pavisam nesen pieredzējām, ka viena līdzīga grupējuma veiktās aktivitātes pieklusa, kad piesaistīto ārvalstu ekspertu darbs bija kļūdains. Arī 2011. gadā notikušais “cepumu skandāls” beidzās ar atvainošanos. Tas tikai parāda, ka Latvijas ražotāji kļūst interesantāki ārvalstu lielajiem uzņēmumiem, kuri gatavi darīt visu, lai vietējos ražotājus izstumtu no tirgus. Cerams, ka uzņēmumi tam būs gatavi un varēs saņemt kaut nelielu uzticības kredītu no valsts puses. Šobrīd Latvijā, līdzīgi kā 90. gados, protekcionisma politika praktiski neeksistē.

Pats sliktākais šajā situācijā ir tas, ka organizētās aktivitātes mazāk ietekmē konkrēto uzņēmumu, bet visvairāk cieš onkoloģiskie pacienti, kuri ar šādu pseido-eksperta viedokli tiek ietekmēti gan ārstēšanās procesā, gan arī izvēloties attiecīgo terapijas veidu. Es ļoti ceru, ka Latvijā attīstīsies kritiskā domāšana un ārvalstu ekspertu viedoklis netiks uztverts kā pareizākais un gudrākais “pēc noklusējuma”, un Latvijas valsts vīri un sievas aizstāvēs savus ražotājus, kas ir manas dzimtenes lielākais dzinējspēks.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...