Iesaki rakstu: 
Vispirms mainījās viņa tēls, pēc tam uzvalks. 10.Saeimas vēlēšanas bija tikko beigušās, bet kuluāros jau izskanēja, ka bijušais labklājības ministrs Uldis Augulis ir kandidāts, kuru par Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) „krusttēvu” dēvētais, apsūdzētais Ventspils mērs Aivars Lembergs noskatījis ietekmīgajam satiksmes ministra amatam jaunajā premjera Valda Dombrovska (Vienotība) valdībā.
Vēl oktobra vidū Augulis sarunā ar Pietiek liedzās, ka varētu ieņemt ar Lemberga kā Latvijā ietekmīgākā tranzīta biznesa spēlētāja interesēm saistīto satiksmes ministra amatu. Toreiz Augulis teica, ka labi jūtoties arī labklājības ministra krēslā un tas, ka viņš esot Lemberga favorīts un tikšot virzīts satiksmes ministram, esot tikai baumas un pļāpas.
Pāris nedēļas vēlāk, šo pirmdien kļuva skaidrs, ka Augulis būs jaunais satiksmes ministrs. Pietiek ministru aicināja atbildēt uz jautājumiem gan par nozari, gan par to, vai viņš jaunajā amatā nekļūs par Lemberga interešu izpildītāju.
Kā jūs spēsiet līdzsvaroti attīstīt visu Latvijas lielo ostu darbību? Vai nesaredzat sev interešu konfliktu, ņemot vērā jūsu pārstāvētajai ZZS pietuvinātā Ventspils mēra Aivara Lemberga tradicionālo iestāšanos tieši par Ventspils ostas attīstību, kā dēļ jums skatīsies uz pirkstiem?
Pieļauju, ka uz pirkstiem skatīsies, bet tas, ko es saredzu, ka visām trim lielajām ostām jāattīstās līdzvērtīgi. Jāattīsta visas trīs lielās ostas – Rīga, Ventspils un Liepāja – ar līdzsvarotiem dzelzceļa tarifiem uz ostām, lai visas ostas strādātu. Es negribu teikt, ka runa ir par dzelzceļa tarifu pazemināšanu, tie ir kaut kādā veidā jālīdzsvaro tā, lai visas ostas būtu interesantas tranzītam. Nav jākoncentrējas, teiksim, uz vienu Rīgas ostu, uz vienu Ventspils ostu, uz vienu Liepājas ostu, jāmēģina, lai kravu tranzīts strādā uz visām ostām. Es domāju, mēs neesam gatavi pašlaik izcelt kādu atsevišķu ostu, mums ir trīs lielās ostas, kas jāattīsta.
Par satiksmes jomu arī ar Lemberga kungu esat konsultējies?
Protams, ne tikai ar Lemberga kungu. Mēs ZZS valdes sēdēs esam daudzus jautājumus pārrunājuši. Un man ir arī ausis un acis, un es māku lasīt un dzirdēt.
Vai pieļaujat Latvijas Dzelzceļa vadības maiņu – pašlaik KNAB pārbauda Uģa Magoņa valsts amatpersonas deklarācijas? Pirms vēlēšanām kuluāros runāja par Magoņa nomaiņu.
Tās visas ir spekulācijas. Šobrīd nav nekādas ne slaucīšanas, ne tīrīšanas plānotas, jāredz, cik tie cilvēki ir profesionāli.
Latvijas Dzelzceļa meitasuzņēmuma LDz Cargo privatizācija – vai tā tiks apsvērta?
Nē, vēlreiz saku, par kaut kādām privatizācijām šobrīd nerunājam – nav tā cena tāda, lai to šobrīd varētu darīt, manuprāt.
Vai dotācijas pasažieru pārvadājumiem būs tās, kur tiks meklēta nauda budžeta konsolidācijai, un kā tas ietekmēs lauku iedzīvotāju iespējas sasniegt pakalpojumu centrus?
Es vispirms apskatīšos un tad teikšu, vai nāksies mazināt. Jāizvērtē, kuros virzienos mēs šobrīd dotējam pasažieru pārvadājumus, jo ir vietas, kur mēs vienlaicīgi dotējam gan dzelzceļa pārvadājumus, gan autotransporta pārvadājumus. Droši vien šajos laikos ir jāizvēlas, ko mēs dotējam. Protams, tā, lai neciestu pasažieris, vienalga – lauku vai piepilsētas. Saukšu kopā visus autopārvadātājus, asociāciju pārstāvjus, ministrijas pārstāvjus – kaut kāds risinājums ir jāatrod tam visam. Biļešu cenas tas var ietekmēt, bet šobrīd nepateikšu, kurā virzienā – uz augšu vai uz leju, kas arī ir iespējams, ja mēs sistēmiski visu sakārtosim, lai dotācijas nedublējas.
Vai plānojat izmaiņas Rīgas brīvostas valdē? Tiek runāts, ka no amata tajā šķirsies TB/LNNK pārstāvis Jānis Straume.
Šobrīd par valdēm nav ne lēmumu, ne domas, ne runas. Ne ar vienu, ne par vienu.
Jums būs jālemj par trešā valsts pārstāvja iecelšanu airBaltic padomē.
Protams. Lemsim.
Pēc kādiem kritērijiem izvēlēsieties?
Cilvēks, kas saprot, ko tas nozīmē un kas tur ir jādara. Tāds, kas strādā valsts interesēs, protams.
Jaunās valdības deklarācijā ir apņemšanās, ka valsts uzņēmumu valžu un padomju locekļi tiks iecelti nepolitizēti, pamatojoties uz profesionalitāti un reputāciju.
Katrā ziņā var būt arī politiski piederīgs un profesionālis.
Kā jūs plānojat nostiprināt valsts intereses airBaltic – premjers ir uzdevis pārskatīt spēkā esošo akcionāru līgumu?
Šobrīd esmu uzdevis saviem neatkarīgiem juristiem vērtēt šo līgumu. Tad, kad man būs atzinums, tad es varēšu sniegt tuvākas atbildes, kā es uzskatu, ka ir nepieciešams virzīties.
Ko darīt ar valstij piederošajām airBaltic daļām? Pārdot, nepārdot?
Šobrīd neredzu tam jēgu, it sevišķi pie šīm cenām. Nākotnē pieļauju, tas ir izskatāms jautājums.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
