Vai bijušajam ZZS deputātam Šcerbatiham draugi „mafijas” struktūrās?
B. Rulle11.03.2011.
Komentāri (13)
Iesaki rakstu: 
Pazīstamais svarcēlājs Viktors Ščerbatihs, jau laikā, kad bija apvienības Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) 9.Saeimas deputāts, pazinies ar personām, kas tiek saistītas ar mafiozām struktūrām. Kā liecina vairāku avotu neoficiāli sniegtā informācija un Pietiek rīcībā esošā fotogrāfija, kas uzņemta 2009.gada decembrī, Ščerbatiham „draudzīgas” attiecības bijušas un aizvien ir ar uzņēmēju, miljonāru Genādiju Iļjinu.
Iļjins tiek saistīts ar tā saukto Pārdaugavas grupējumu un viņš ir arī Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes redzeslokā. Neoficiāli tiek norādīts, ka Iļjina kontrolē, iespējams, esot rekets, kontrabanda, sutenerisms (prostitūcijas bizness). Oficiāli Iļjins Latvijā ir uzņēmējs, viņam pieder vairāki uzņēmumi gan Liepājā, gan Rīgā. Pietiek rakstījis, ka noziedzīgajās aprindās Iļjins tiek dēvēts par docentu, jo viņš ir arī Baltijas starptautiskās akadēmijas (iepriekš - Baltijas krievu institūts) docents.
Ščerbatihs sarunā ar Pietiek atzina, ka ir pazīstams ar Iļjinu un bijis ar viņu kopā vairākos pasākumos. Par to, ar kādām aprindām Iļjins saistīts, Ščerbatihs neesot dzirdējis un neesot arī interesējies.
Jautāts vai viņam ir zināms, ka Iļjins tiek saistīts ar noziedzīgās pasaules struktūrām, Ščerbatihs tikai noteica: „O, ja? O, ho, ho! Vai tas nozīmē, ka es zinu tādu cilvēku, kuru var saukt par vienu no mafijas bosiem? Nu, redziet, kā man paveicās vai neveicās.”
Ščerbatihs atzina, ka Iļjinu pazīst kopš laika, kad sācis mācības Baltijas starptautiskajā akadēmijā. Par to, ar ko Iļjins saistīts un kā pelna naudu, Ščerbatihs neesot interesējies. Arī nekādu finansiālu atbalstu svarcelšanas sportam Ščerbatihs no Iļjina neesot saņēmis.
Uz jautājumu, vai bieži neformālā atmosfērā ticies ar Iļjinu laikā, kad bija Saeimas deputāts, Ščerbatihs atzina - „jā, mēs esam bijuši dažās tādās prezentācijās”. Lūgts precizēt, vai tikšanās reizēs bijušas klāt arī kādas citas esošas vai bijušas amatpersonas, Ščerbatihs teica: „Nu, nē. Bija tikai meitenes, tikai meitenes!”
Ščerbatihs atzina, ka patlaban politika viņu interesējot tikai tik daudz, cik par to var izlasīt ziņās. „Es tur biju, zinu, kas tur notiek. Šobrīd man priekšā daudz sacensību un uz šo brīdi varu pateikt, ka negribu tur [Saeimā] atgriezties.”
Seko mums 
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
