Vai drīkst sadarboties ar Krievijas kompānijām, kuras vada personas no ES sankciju saraksta? VDD apliecina: reizēm nedrīkst, bet reizēm drīkst
Vladimirs Lindermans03.07.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijā tiesā žurnālistus, kas sadarbojās ar Krievijas portāliem “Sputnik Latvija” un “Baltnews”. Abi portāli ietilpst starptautiskās informācijas aģentūras “Rossiya Segodnya” struktūrā. Aģentūras ģenerāldirektors Dmitrijs Kiseļovs 2014. gadā tika iekļauts Eiropas Savienības sankciju sarakstā.
Uz to arī balstās apsūdzība. Publicējoties “Rossya Segodnya” vietnēs, mēs esot snieguši Kiseļovam “saimniecisko resursu”, kas ir sankciju pārkāpums. Par to ir paredzēta kriminālatbildība: Krimināllikuma 84. pants “Starptautisko organizāciju un Latvijas Republikas noteikto sankciju pārkāpšana”.
Pievēršu lasītāju uzmanību diviem svarīgiem faktiem. Pirmais: šīs lietas ietvaros pret žurnālistiem netiek celtas nekādas apsūdzības, kas būtu saistītas ar rakstu saturu. Otrais: kriminālprocess uzsākts 2020. gadā, kad aģentūra “Rossiya Segodnya” kā juridiska persona nebija zem sankcijām.
Uzskatu, ka šķietamais sankciju pārkāpums ir tikai iegansts vajāšanai, mērķis ir piebeigt vārda brīvību Latvijā.
Ja valdībai un specdienestiem patiešām rūp sankciju pārkāpšana, kāpēc tad tie piever acis uz to, kas notiek saimnieciskajā jomā? Piemēram, enerģētikā?
***
Sākumā nedaudz vispārīgas informācijas.
BRELL tīkls – Baltkrievijas, Krievijas, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas energoapgādes loks. Tas nodrošina šo piecu valstu energosistēmu darbošanos sinhronā režīmā.
Vienošanās puses ir šādas kompānijas:
Valsts ražošanas apvienība “Belenergo” (Baltkrievija),
Publiskā akciju sabiedrība “FSK EES” (Krievija),
Akciju sabiedrība “SO EES” (Krievija),
“ELERING AS” (Igaunija),
AS “Augstsprieguma tīkls” (Latvija),
UAB “LITGRID” (Lietuva).
Latvijas atslēgšanās no BRELL tīkla plānota 2025. gadā.
***
Publiskā akciju sabiedrība “FSK EES” – Publiskā akciju sabiedrība “Vienotās energosistēmas federālā tīkla kompānija” (2022. gada oktobrī mainījusi nosaukumu uz Publiskā akciju sabiedrība “Federālā tīkla kompānija - Rosseti”).
2021. gada jūnijā par publiskās akciju sabiedrības “FSK EES” direktoru padomes locekli kļuva Krievijas enerģētikas ministra vietnieks Jevgeņijs Grabčaks. Šeit ir saite uz publikāciju par viņa ievēlēšanu (krievu valodā): https://www.bigpowernews.ru/news/document98642.phtml?ysclid=lh1mids0t7105402799, kā arī direktoru padomes sēdes protokols, kurā viņš piedalās (krievu valodā) https://www.fsk-ees.ru/upload/docs/10012022_protokol_SD_FSK_EES_563.pdf.
Un tagad – uzmanību: 2017. gada 4. augustā Jevgeņijs Grabčaks tika iekļauts ES sankciju sarakstā. Par to, ka nodarbojās ar “Siemens” turbīnu piegādi uz Krimu.
Līdz ar to Latvijas AS “Augstsprieguma tīkls” regulāri sadarbojusies un veikusi finanšu norēķinus ar kompāniju, kuras vadībā ietilpst persona, kas atrodas zem Eiropas sankcijām.
Ir atrodami arī publiski pieejami dokumenti, kas apliecina šo sadarbību. Piemēram, BRELL Energosistēmu komitejas 42. sēdes pārskats (krievu valodā) http://energo-cis.ru/news/42-oe_zasedanie_komiteta/?year=2021&month=10, ar AS “Augstsprieguma tīkls” pārstāvju piedalīšanos. Sēde notika 2021. gada 18. oktobrī, t.i., pēc tam, kad Jevgeņijs Grabčaks tika ievēlēts par publiskās akciju sabiedrības “FSK EES” direktoru padomes locekli.
***
Par vēl vienu Krievijas kompāniju – publisko akciju sabiedrību “Inter RAO”. Tās darbības galvenais virziens ir starptautiskā elektroenerģijas tirdzniecība. Partneris Latvijā ir SIA “INTER RAO Latvia”.
Elektroenerģijas piegāde Latvijā notika līdz 2022. gada 22. maijam. Pēc gada, 2023. gada maijā Saeima pieņēma grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas aizliedz darījumus ar Krieviju un Baltkrieviju.
2022. gada 28. februārī publiskās akciju sabiedrības “Inter RAO” direktoru padomes priekšsēdētājs Igors Sečins tika iekļauts Eiropas Savienības sankciju sarakstā.
Līdz ar to vismaz trīs mēnešu laikā SIA “Inter RAO Latvia” īstenoja komerciālu sadarbību ar uzņēmumu, ko kontrolēja persona no sankciju saraksta.
***
Esmu jau publicējis portālā pietiek.com rakstu https://pietiek.com/raksti/butu_tik_cilveks,_pants_atradisies_latvija_visi_ir_vienlidzigi_likuma_prieksa,_bet_dazi_ir_vienlidzigaki_par_citiem/, kurā rakstīju, ka vajāšana par sankciju pārkāpšanu tiek īstenota selektīvi. Citēšu:
“Tajā pašā 2020. gadā, kad tika uzsākts process pret žurnālistiem, Jūrmalā notika Eiropas čempionāts pludmales volejbolā. Tajā piedalījās gan Latvijas, gan Krievijas sportisti. Acīmredzami abu valstu volejbola federācijas cieši sadarbojās savā starpā.
Bet Viskrievijas volejbola federācijas Novērošanas padomes priekšsēdētājs tak ir – ak, šausmas! – Nikolajs Patruševs. Nevis propagandists D. Kiseļovs, bet viens no Krievijas politikas veidotāju šaurā loka. Eiropas Savienības sankciju sarakstā – kopš 2014. gada.
Taču kaut kā neesmu dzirdējis, lai pie Latvijas volejbola federācijas vadītājiem vai sportistiem ar kratīšanu būtu ieradušies Valsts drošības dienesta darbinieki.”
Analoģiska situācija ir ar Dmitriju Rogozinu. Kopš 2014. gada viņš ir ES sankciju sarakstā, bet tas netraucēja Eiropas Kosmosa aģentūras kontaktiem ar Rogozina vadīto Krievijas valsts korporāciju “Roskosmos”.
Gala secinājums. Individuālās sankcijas pret Krievijas pilsoņiem automātiski netika attiecinātas uz viņu vadītajām valstiskajām, ar valsti cieši saistītajām vai sabiedriskajām struktūrām.
Varbūt Valsts drošības dienests arī gribētu “attiecināt”, bet tas bija pārāk sarežģīti – gan no juridiskā, gan no politiskā viedokļa. Taču žurnālistiem izdarīja izņēmumu. Nu ļoti gribējās, lai viņi beidzot apklustu.
Seko mums 
Godātais Mārtiņa Kazāka kungs, vispirms vēlos uzsvērt, ka šī vēstule nav domāta kā kritika vai uzbrukums Jums personīgi, bet drīzāk kā aicinājums aktīvāk iesaistīties un risināt situāciju, kas skar gan Latvijas Bankas reputāciju, gan tās aizsargātās klientu intereses. 
Paldies Krievijas caram Pēterim I par Lielo Ziemeļu karu, kura laikā viņa karavīri izjāja Vidzemi un atstāja pēcnācējus, kuri izveidoja latviešu tautu.
Valdības nomaiņas ēnā bez pienācīgas uzmanības palikusi ziņa par liegumu no Krievijas iebraukt tur reģistrētām automašīnām. Labi, tas, ka vairs nevar iebraukt, varbūt varēja būt kā vienas dienas aktualitāte, taču tam komplektā ir vesela virkne neatbildētu jautājumu, ko nedrīkstam nolikt tālā plauktā apputēšanai.
Pirms nedēļas biedrība "Austošā Saule" pulcēja piketa dalībniekus pretī "Maskavas namam" Rīgā. Ar plakātiem, kas atgādināja par ukraiņu ciešanām un nepieciešamību atbrīvoties no Krievijas ietekmes, pretī Krievijas valsts simboliem. Piketa dalībniekiem nebija šaubu par to, ka vairāk nekā pusotru gadu pēc pilna apmēra kara sākuma Ukrainā un gadu pēc okupekļa nojaukšanas Pārdaugavā "Maskavas nama" atrašanās Rīgā ir spilgts simbols arvien neatrisinātajai cīņai par Latvijas ģeopolitisko kursu un mūsu pašu interesēm savā valstī.
Sortition. Tā senajās Atēnās sauca sistēmu, kurā tautas priekšstāvji, amatpersonas, augstākie ierēdņi, tiesneši tika izvēlēti lozējot. Tas, kuram izkrita kārts ieņemt kādu augstu amatu, tad deva zvērestu kalpot godīgi, tikai un vienīgi tautas interesēs, neņemt kukuļus utt. Šī senā demokrātijas metode nav pilnībā izzudusi līdz pat mūsu dienām, piemēram, tādās valstīs kā ASV, kur šādi tiek izvēlēti tiesu zvērinātie, kuri krimināllietās faktiski izlemj – vainīgs vai ne.
Pagājušajā piektdienā, 15. septembrī, Latvijas Republikas Saeimā sākās ārkārtas sēde. Tajā bija tikai viens izskatāms jautājums, proti: “Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam.” Runa, protams, ir par aizejošās labklājības ministres Evikas Siliņas izveidoto valdību.
Godātie Saeimas deputāti, vēršamies pie Jums, lai paustu dziļas bažas par Gunāra Kūtra pieteikto kandidatūru un plānoto apstiprināšanu Saeimas priekšsēdētāja amatā. Uzskatām, ka deputāta publiskajā telpā izskanējušie izteikumi neatbilst augstajiem godprātības, atklātības un atbildīguma standartiem, kas tiek sagaidīti no Saeimas priekšsēdētāja kā vienas no augstākajām valsts amatpersonām.
Rietumu pasaulē
Pētot Daugavpils Čmoikas un Re:Baltica prokrieviskā dueta darbības, uzdūros interesantam dokumentam, kurā Tiesībsargs analizē ar Imigrācijas likuma grozījumiem saistītos riskus, tai skaitā iespējamo eventuālo Krievijas Federācijas pilsoņu izraidīšanu no valsts nenokārtotas latviešu valodas pārbaudes dēļ.
