Vai „Dzīvojamo telpu īres likums”, ko komisija Saeimā gatavo trešajam lasījumam, nav īrnieku un izīrētāju naida kurināšanas akts?
Klementijs Rancāns*26.02.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Izlasot likumprojektu "Dzīvojamo telpu īres likums", kas atrodas Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijā, to gatavojot uz 3. lasījumu - pieņemšanai Saeimas sēdē, neatrodam nevienu punktu vai pantu, kas liecinātu par īrnieka un izīrētāja tiesību sabalansēšanu, kas attiecas uz īrnieku tiesībām. Arī izīrētājiem likums paredz pilnīgi aplamus, nevajadzīgus ierobežojumus.
Sevišķi draudošs šis likums ir denacionalizēto māju īrniekiem, jo viņi atrodas piespiedu situācijā, tiek atstāti bez kompensācijas risinājuma, kas tika paredzēta saistībā ar dzīvojamo māju denacionalizāciju. Likumprojekts ir klajā pretrunā ar daudzām Civillikuma un citām normām, kas tika minēts sabiedrisko organizāciju protesta vēstulēs Saeimai un Ekonomikas ministrijai.
Likums nav saskaņots ar Eiroparlamenta 21.01.2021. g. rezolūciju par mājokļa tiesību nodrošināšanu un pieejamību Eiropas valstīs atbilstoši maksātspējai. Likumā nav neviena punkta vai panta, kas nodrošinātu to "labumu" gūšanu, kas noteikti saistībā ar mājokļa būtību, proti, ar Civillikuma 2134.pantu: " Izīrētājam vai iznomātājam jānodod lieta īrniekam vai nomniekam ar visiem tās piederumiem un tādā stāvoklī, ka pēdējais var no tās iegūt visu to labumu, kādu viņam bijusi tiesība no tās sagaidīt" - pagalms, autostāvvieta, bēniņi, pagrabtelpa, papildu mantu novietnes, bērnu rotaļu laukumi utt.
Lasi: īrniekam ar likumu demokrātiskā valstī tiek ierādītas četras sienas, nosacīti kā kamera cietumniekam. Brīvā līguma īrnieki, ja viņus neapmierinās īres maksa vai nosacījumi, ja par šādu likuma redakciju Saeima nobalsos un tiks noteikti likumā ieviestie ierobežojumi, meklēs un atradīs "melno tirgu" - ir daudz brīvo izīrējamo individuālo dzīvokļu, kuri nekādai uzskaitei vai regulācijai nepadodas.
TOTIES DENACIONALIZĒTO MĀJU PIESPIEDU ĪRNIEKIEM TĀDAS IZVĒLES NAV, jo, kā jau teikts, viņi atrodas piespiedu īres situācijā. Patiesībā nevienai īrnieku kategorijai, kuras jau atrodas īres attiecībās, likumā nav piešķirtas īres maksas lieluma izvēles vai apstrīdēšanas iespējas, tātad izvēle - maksāt tik, cik prasīs izīrētājs, vai viņi no dzīvokļa tiks izmesti uz ielas, uz "nekurieni".
Protams, denacionalizēto māju un visiem citiem īrniekiem ir vairākas spēkā esošo likumu normas, kas aizsargā viņu tiesības, bet tās izmantot un aizstāvēties ir jāprot, jāzina likumi, kas attiecas UZ JAU IEGŪTĀM ĪRES TIESĪBĀM, ko nodrošina Civillikums un citi spēkā esošie likumi un likums, kas nosaka, ka LIKUMAM NAV ATPAKAĻEJOŠA SPĒKA, vai ja tas pasliktina indivīda tiesības un nosacījumus.
Bet ir zināms arī tas, ka tiesā uzvar tas, kuram vairāk naudas un iespēju izmantot juristu pakalpojumus vai izmantot pat interešu konflikta apstākļus. Toties likumā izīrtētājiem ir dots "ierocis" - jaunais īres likums, lai terorizētu un tracinātu denacionalizēto māju un arī visus citus īrniekus, kuriem jau ir noslēgti īres līgumi vai izveidojušās īres tiesiskās attiecības.
Likums, pēc biedrības “AUSMA” ieskata, ir drūms, neskaidrs, negodīgs, pretrunīgs un tendēts uz vēl lielāku divu pušu – īrnieku un īzīrētāju sociālās spriedzes un naida atmosfēras pastiprināšanu, kas jau tāpat sapringta līdz baltkvēlei. Ir pienācis laiks biedrībām un individuāli īrniekiem steidzami vērties pie valsts prezidenta Egila Levita ar lūgumu neizsludināt šādu likumu.
Lasi likumprojekta tekstu un priekšlikumu tabulu 3. lasījumam: https://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/0/41262722A6E696B0C22586800054BEB3?OpenDocument Īres likums – deportāciju aksts ?
* biedrības „AUSMA” valdes loceklis
Seko mums 
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.
