Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Saskaņā ar publiski pieejamu informāciju britu premjers Boriss Džonsons savā vizītes laika Kijivā šī gada 9. aprīlī piedāvāja Volodimiram Zelenskim izveidot jaunu militāru un ekonomisku aliansi kā alternatīvu ES, kur tiktu iekļautas tās valstis, kas nav apmierinātas ar atsevišķu Eiropas valstu samierniecisko nostāju Krievijas agresijas pret Ukrainu kontekstā. Šajā aliansē bez Ukrainas tiktu piedāvāta dalība tādām valstīm kā Polija un Baltijas valstis.

Pati par sevi ideja nav jauna. Arī Ex-seržants savos komentāros un rakstos šajā portālā par to ir runājis. Viens no pēdējiem, kur tas tika minēts, bija mans raksts zem nosaukuma “Mēs iesim līdz galam”, kas tika publicēts 29.martā. Lūk, izvikums no tā:

Iestāšanās NATO Ukrainai nav jābūt panacejai. Kā ironiski ir izteikušies daži apskatnieki, tad pēc Krievijas mērķu realizācijas Ukrainā un vēršanās pret Baltijas valstīm lielākā daļa no NATO dalībvalstīm pasludinās savu neitralitāti. Ukrainai primārais uzdevums ir atgūt teritorijas, kā tas bija uz 23. februāri, un, kā tas jau bija pateikts iepriekš, tam nepieciešama gaisa telpas kontrole un smagā bruņutehnika. Ja Rietumi vilcināsies, tad tie var nonākt pie iepriekš minētās situācijas. Nākošais solis Ukrainai - militāras savienības izveidošana ar valstīm, kurām ir līdzīgs apdraudējums, - Polija, Baltijas valstis, Čehija, Slovākija, Moldova, Bulgārija. Ņemot vērā kaujas pieredzi ar skaitliski pārāku un labi bruņotu pretinieku, Ukrainas pienesums šādā savienībā varētu būt nozīmīgs.

Pilns raksta teksts ir atrodams šeit:

https://pietiek.com/raksti/mes_iesim_lidz_galam/

Šeit gan jāpiebilst, ka raksta autors bija domājis šo savienību nevis kā alternatīvu ES un NATO, bet kā tīri militāru savienību un kā papildinājumu NATO, integrējot to NATO sistēmā, par ko būs runa vēlāk. Kas attiecas uz alternatīvas meklēšanu ES, tad baltiešiem būtu jāatceras senā gudrība - nekod rokā, kas Tevi baro.

Apzinoties to, kā tā nevar stāties pretī ne militāri, ne ekonomiski vienotai ES un NATO, Krievija visus šos gadus ir mēģinājusi graut šo vienotību, gan veicinot enerģētisko atkarību, gan apgrozot savu “netīro” naudu rietumvalstu ekonomikā, gan laiku pa laikam iedarbinot savu aģentūru, gan banāli korumpējot. Un daļēji tas ir izdevies.

Labs piemērs tam ir Brexit. Būsim godīgi, tam iemesls bija nevis Briseles birokrātija, bet gan britu vēlētāju spiediens sakarā ar nekontrolēto imigrantu pieplūdumu no Austrumeiropas valstīm, vienlaicīgi piestrādājot Kremļa ietekmes aģentiem. Jāpiezīmē, ka Lielbritānija un it īpaši tās finanšu sistēma līdz šim bija īpaši labvēlīga attiecībā uz Krievijas “netīro” naudu un tās atmazgātājiem. Kremlim pietuvinātie oligarhi jutās tīri omulīgi Londonā un citās britu pilsētās.

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā dažāda ranga rietumvalstu ierēdņi runā par to, ka šī agresija ir vienojusi rietumvalstis tā kā nekad agrāk. Bet kā tad ir patiesībā? Lūk, fakti.

Eiropas Komisijas vadītāja Urzula fon der Leiena Davosas forumā runā par to, ka Krievijas agresijai jābeidzas ar agresorvalsts stratēģisku sakāvi, atkārtojot to, ko iepriekš paziņoja ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins. Tajā pašā laikā tādas valstis kā Francija, Vācija un Itālija runā par to, ka nav pieļaujama Krievijas pazemošana (?!) un nepieciešams nekavējoties sākt sarunas ar kara noziedznieku Putinu. Saskaņā ar itāļu laikrakstā La Repubblica publicēto materiālu Itālijas valdība ir izstrādājusi miera plānu Ukrainai, kas ietver četrus etapus:

- Karadarbības pārtraukšana;

- Ātra Ukrainas uzņemšana ES, tās atteikšanās no dalības NATO un neitrāla statusa pasludināšana;

- Vienošanās ar Krieviju par Donbasa un Krimas teritorijām;

- Daudzpusējas starpvalstu vienošanās noslēgšana turpmāku iespējamo konfliktu novēršanai Eiropā.

Plāns esot iesniegts ANO ģenerālsekretāram.

Par pirmo punktu. Līdz brīdim, kamēr Krievijai būs kaut vismazākās izredzes gūt panākumus kaujas laukā, nekāda uguns pārtraukšana netiks veikta, vai arī tas tiks piedāvāts uz Ukrainai nepieņemamiem nosacījumiem.

Par otro punktu. To, ka Ukrainai “nespīd “uzņemšana ES tuvāko desmit gadu laikā, jau ir paudis Makrons. Attiecībā uz Ukrainas uzņemšanu NATO šeit var būt alternatīva, un par to būs runa vēlāk. Par neitralitāti un citu valstu garantijām savu viedokli biju paudis jau iepriekš pieminētajā rakstā. Lūk, vēl viens izvilkums no tā:

Ja runā par neitralitāti un trešo valstu garantijām, tad uzskatu, ka šāda statusa noteikšana Ukraina būtu stratēģiska kļūda.

Pirmkārt, kā rāda pieredze, tad trešās puses garantijas ne vienmēr ir akmenī iecirstas un 100% drošas.

Otrkārt, Ukraina nav Šveice vai Zviedrija, kurām nav sauszemes robežas ar potenciālo agresoru.

Treškārt, kā atkal rāda pieredze, Kremlis, ja tam būs tas nepieciešams, uzspļaus līgumiem un saistībām.

Ceturtkārt, Kremļa žurka ne reizi vien publiski ir apliecinājusi, ka nekad neatteiksies no mērķa pakļaut Ukrainu savai ietekmei, un par to šaubām nevajadzētu būt.

Trešais punkts - vienošanās ar Krieviju par Donbasa un Krimas teritorijām. Nu šeit būtu jājautā - kungi, jūs domājat ar’, pirms rakstāt?  Agresorvalsts, kas savulaik bija garantējusi kaimiņvalsts teritorijas neaizskaramību, bez acīmredzama iemesla okupē 20% no šis valsts teritorijas, un tagad tiek piedāvāts agresora upurim apspriest ar agresoru šo teritoriju statusu.

No augstāk minēta rodas pamatots iespaids, ka Ukrainas jautājumā tā saucamajos “Kolektīvajos Rietumos” valda divas pieejas - viena samiernieciskā, ko pārstāv kontinentālās Eiropas lielvaras Francija, Vācija un Itālija, otra, saukšu to par reālistisko, ko pauž briti un ASV.

Ja runa par Franciju, tad tās politikas stūrakmens visā pēckara periodā bija vēlme spēlēt galveno lomu Eiropā, pretnostatot sevi ASV. Frančiem derētu atcerēties, ka, lielā mērā pateicoties tam, ka ASV iesaistījās Otrajā pasaules karā, Francijas vīriešiem nenācās spodrināt zābakus vācu oficieriem, bet Francijas sievietēm apkalpot šos oficierus Parīzes bordeļos. Tāpēc arī šodien Francija sevi lepni var pieskaitīt pie karā uzvarējušām sabiedroto valstīm.

Bet varēja būt vēl ļaunāk. Nedaudz pārfrāzējot veco klaunu Žirinovski, - krievu marodieri un slepkavas mazgātu savus kirzas zābakus Atlantijas okeāna ūdeņos. Ja runa par Vāciju, tad šī valsts tik tālu bija “denacificējusies”, ka tagad ciešās ekonomiskās saites ar Kremļa noziedzīgo režīmu tai izraisa pamatīgas galvas sāpes.

Pastāv uzskats, ka iepriekš pieminētajām Eiropas lielvarām ir bažas par to, ka Ukraina var izveidoties par jaunu politisku un militāru spēku Eiropā, pastumjot šīs valstis malā, tāpēc nebūtu vēlama Ukrainas nostiprināšanās.

Un tagad par drošības garantijām. Jebkurš projekts, vai tas būtu uzņēmējdarbības jomā vai politikā, balstās uz dalībnieku interešu kopību. Ja šī kopība zūd, tad projekts ir lemts neveiksmei. Šis princips būtu jāievēro, arī veidojot militāri politiskas savienības. Turklāt dalība vienā savienībā vai aliansē neizslēdz dalības iespēju kāda citā ar nosacījumu, ja galvenie mērķi un uzdevumi nav pretrunā. Piemērs tam - ASV, Lielbritānijas un Austrālijas Indijas-Klusā okeāna stratēģiskas partnerības izveide kā pretspars Ķīnas dominancei šajā reģionā.

Šis pats princips ļauj izveidot aizsardzības aliansi valstīm, kas jūt apdraudējumu no Krievijas puses, un pirmām kārtām tās ir bijušās PSRS Austrumu bloka valstis, Baltijas republikas un tagad arī Ukraina, kurām kopēja robeža ar potenciālo agresoru. Vēl vairāk, jaunā bloka aizsardzības plāni var tikt integrēti NATO aizsardzības plānos, turklāt formāli atsevišķas valstis neskaitītos NATO dalībvalstis. Jāpiezīmē, ka šādas jaunas alianses izveide neprasītu ievērojamus papildu finanšu līdzekļus, jo balstītos uz dalībvalstu esošo militāro potenciālu. Kopīgās mācībās būtu jāatstrādā sadarbība ar NATO.

Nobeigumā vēlos aizskart vēl vienu jautājumu ne gluži par tēmu, un šis jautājums adresēts Latvijas tieslietu ministram Jānis Bordānam. Bordāna kungs, vai nebūtu laiks veikt atbilstošus pasākumus, lai panāktu ASV sankciju ieviešanu pret formālo piektās kolonnas līderi Latvijā un vienlaicīgi Eiropas Parlamenta deputāti Tatjanu Ždanoku? Lemberga gadījumā Jums tas izdevās. Varbūt ir vērts novirzīt savu kūpošo enerģiju šajā virzienā tā vietā, lai cīnītos ar pieminekļiem, kas arī neapšaubāmi ir ļoti svarīgi. Veiksmes gadījumā papildu balsis Jūsu partijai ir garantētas.

* Literārs pseidonīms

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...