Vai “gaišākas” un drošākas nākotnes vārdā ir jāceļ pieminekļi kolaborantiem?
Agris Purviņš*04.07.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Elita Veidemane NRA avīzē savā rakstā uzdod retorisku jautājumu “Vai gaišākas nākotnes vārdā jānojauc Edgara Kauliņa piemineklis?”[1]. Gan es, gan Elita esam dzimuši, auguši un mācījušies LPSR skolā, kur mums latviešu skolotāji mācīja, ka komunisti mūsu tautu ved pretī “gaišajai nākotnei”! Pieminekļa celšanu komunistiskās partijas nomenklatūras darbiniekiem un kolaboracionistiem, kuri savu dzīvi ir veltījuši cīņai par komunistu “gaišo nākotni”, nav šodienas stāsts par “gaišo nākotni”, bet gan par mūsu latviešu pārlieku lielo toleranci attiecībā uz mūsu kolaborāciju krievu un vācu okupācijai. Joprojām mūsu sabiedrībā ir liels skaits cilvēki, kuri atbalsta šo kolaborāciiju un izvairās apspriest šo sarežģīto tēmu. Vēsture nav par pagātni, bet gan par nākotni – “kas pagātni pētī, tas nākotni svētī”.
Ne jau tāpat vien mūsu likumdevējs ir izdevis pat trīs likumus, kuri nosoda sadarbošanos ar okupācijas varu, tās atbalstīšanu un okupācijas varas slavināšanu - “Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā”, “Latvijas krimināllikumu” un “Nacionālās drošības likumu”.
Diemžēl Aizsardzības ministrija nav pietiekami publiski skaidrojusi, cik praktiski neiespējama ir ne tikai “visaptverošā aizsardzība”, bet jebkāda veida pretestība apstākļos, kad liela tautas daļa ne tikai attaisno kolaborāciju, bet pat ievērojamākiem kolaborantiem ceļ un uztura pieminekļus. Edgara Kauliņa piemineklis nav vienīgais tāds, kurš slavina ievērojamus komunistiskās partijas aktīvistus. Tiesa, E.Kauliņa piemineklis pārsteidz ar to, ka tika uzcelts 32 gadus pēc neatkarības atjaunošanas. Laikā, kad sākās PSRS okupācijas režīma un “krievu pasaules” slavinošo pieminekļu demontāža.
Grūti saprast pārmetumus Ģenerāļa Pētera Radziņa biedrībai, ka tā nav pētījusi pārliecināta komunista Edgara Kauliņa biogrāfiju, kuru viņš pats ir diezgan izsmeļoši aprakstījis savā biogrāfiskajā grāmatā “Kad migla krīt”. Biedrība tikai vērš sabiedrības uzmanību uz to, ka Lielvārdē ir uzcelts piemineklis cilvēkam, kurš cīnījās pret Latvijas, Ukrainas un Polijas valstu pastāvēšanu. Kurš bija komunistiskās partijas Lielvārdes partorgs laikā, kad Latvijā plosījās Staļina represijas.
Vēstures pētnieki grāmatā “No NKVD līdz KGB” norāda, ka laikā no 1944.gada 12.oktobra līdz 1949.gada 20.janvārim Lielvārdes pagastā tika arestēti vismaz 69 cilvēki. Mēs nezinām cik stipri šajā visā bija iesaistīts Lielvārdes komunistiskās partijas partorgs “Kauliņtēvs”, bet ir zināms fakts, ka visi zemnieki, kuri Lielvārdē netika arestēti, līdz 1949.gada 25.martam bija “brīvprātīgi” atteikušies no saviem īpašumiem un iestājušies kolhozā. Savā grāmatā E.Kauliņš nenoliedz, ka tas ir bijis galvenokārt viņa nopelns. Tiesa, kā viņš to panācis, vēsture klusē, bet mēs varam to nojaust.
Tomēr tas, kāda ir kolaboranta Edgara Kauliņa iesaiste represijās pret Lielvārdes pagasta iedzīvotājiem un cik labs vai slikts viņš ir bijis, lai paliek vēsturniekiem. Biedrību absolūti neinteresē tas, cik viņš ļoti mīlējis bērnus, suņus vai cik labs bijis saimnieks un vadītājs. Mēs Edgaru Kauliņu netiesājam, bet gan norādam uz to, ka viņam uzceltais piemineklis ir pretrunā ar vērtībām, kuras iekļautas mūsu likumos. Šādi mums tuvākajos gados var tikt Rīgas centrā tikt uzcelts piemineklis Alfrēdam Rubikam vai Ventspilī Aivaram Lembergam. Abi šie personāži ir stipri līdzīgi E.Kauliņam, jo ir labi saimnieki, bijuši komunistiskās partijas funkcionāri un ir cilvēku grupa, kas viņus dievina.
Kas attiecas uz mītu, ka, pateicoties Kauliņtēvam, no Lielvārdes neviens netika izsūtīts, tad tam nav neviena vēsturiska fakta, kas to varētu apstiprināt. Vēl vairāk, vēsturniece Inese Dreimane, kura ir pētījusi šo periodu, apgalvo, ka neviens vietējais partorgs vai kolhoza priekšsēdētājs nevarēja iejaukties šajos sarakstos, jo izsūtīšanu organizēja Valsts drošības ministrija, t.i. čeka un vietējie par to tika informēti tikai pusotru diennakti pirms deportācijām, turklāt arī ne jau par tās mērķiem un sarakstiem. Panākt kādas izmaiņas tīri laika trūkuma dēļ pat teorētiski bija neiespējami.
Pēc Ogres mēra Egila Helmaņa apgalvojuma “Radziņa biedrības vēršanās pret pieminekli ietilpst tajā kņadā, kas ir organizēta pret mani.” Īsti nepaliek skaidrs, kāpēc godājamais Ogres pilsētas mērs to uztver tik personīgi, jo Ģenerāļa Pētera Radziņa biedrība savā vēstulē VARAM ministram ne ar vienu vārdu nav pieminējusi Helmani. Tāpēc vēlreiz Ģenerāļa Pētera Radziņa biedrība uzsver, ka tā iestājas pret padomju okupācijas notikumu un ar to saistītu personu slavināšanu, kura nākotnē novedīs pie tā, ka mēs, latvieši, nevēlēsimies pretoties ārvalstu agresijai, bet gan izvēlēsimies ar to sadarboties.
Ģenerāla Pētera Radziņa biedrība, lai nerastos pārpratumi, šādi savā vēstulē VARAM formulēja savu attieksmi pret tikko uzcelto pieminekli latviešu kolaborantam E.Kauliņam: “Ogres novada dome, ceļot pieminekli cilvēkam, kurš ir apzināti un labprātīgi sadarbojies ar noziedzīgu organizāciju (Komunistisko partiju), ir bijis tās biedrs un funkcionārs, sadarbojies ar nelikumīgām (okupācijas) pārvaldes institūcijām un agresora bruņotām vienībām un par šo kalpošanu saņēmis augstākos apbalvojumus, sniedz ziņu Latvijas iedzīvotājiem, ka augstāk minētie likumi un to uzliktie pienākumi nav jāpilda, jo gan likumi, gan pieminekļi tiek būvēti uz mūsu sabiedrības vērtībām. Šajā gadījumā šīs vērtības un likumi acīmredzami savā starpā konfliktē. Nevar tā būt, ka tiek celti pieminekļi personām par darbībām, kuras mēs ar likuma spēku nosodām.”
Tam nav nekāda sakara near Helmaņa kunga personību, ne ar kņadu ap viņu un to, kurā pusē viņš ir un kurā nav, bet gan par mūsu valsts likumiem un valsts pastāvēšanas vērtībām!
P.S. VARAM saskaņā ar Iesniegumu likuma 4.panta otro daļu ir pārsūtījusi biedrības iesniegumu izskatīšanai Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldei, kas ir Kultūras ministrijas pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde.
* Ģenerāļa Pētera Radziņa biedrības valdes priekšsēdētājs
Padomju varas Lielvārdes pagasta arestēto personu saraksti[2]
1. Bērziņš Pēteris 1889, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 24.12.44. Aizsargs. 39382
2. Alksnis Mirdza 1900, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 17.01.49. Bandītu atbalstītāja Ogres pag. P-10985
3. Arājs Valfrīds 1914, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 25.07.45. Kuldīgā savervēts par "SS Jagdverbandostaģentu. 39807
4. Aveniņš Jānis 1919, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 19.02.45. Dienēja vācu policijā Lielvārdes pag. 35079
5. Averka Jānis 1897, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 17.03.45. Aizsargs, šucmanis. 37279
6. Baumanis Jānis 1913, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 11.04.47. Dienēja pašaizsardzībā, padomju pilsoņu arestu dalībnieks. 875
7. Bērziņš Pēteris 1889, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 24.12.44. Aizsargs. 39382
8. Cekuls Kārlis 1904, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 28.01.45. Aizsargs, aktīvs vāciešu atbalstītājs. 31203
9. Celmiņš Hugo 1907, Rīgas apr. Mālpils pag. 28.01.45. Aizsargs, apsargāja padomju karagūstekņu nometni, patrulēja uz šosejas Lielvārdes pag. 39896
10. Danovskis Gvido-Alfreds 1911, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 31.10.44. 1941. g. janvārī Rīgas apr. Jumpravas pag. nodibināja pretpadomju grupu, pašaizsardzībnieks, dienēja grupā, aizsargs, Kureļa grupas dalībnieks. 16737
11. Danovskis Lilija 1915, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 23.10.48. Bandītu atbalstītāja Ogres pag. P-10985
12. Dreimanis Andrejs 1901, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 20.12.44. Aizsargs, dienēja ģenerāļa Kureļa diversiju orgānos. 36489
13. Elksnis Jānis 1867, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 18.01.45. Aizsargs no 1920. g. P-10352
14. Eniņš Mārtiņš 1887, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 16.08.46. Policists vācu okupācijas laikā. 5527
15. Griķītis Jānis 1895, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 09.01.45. Aizsargs. 39382
16. Gūtmanis Jānis 1896, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 12.10.44 Aizsargs, apsargāja dažādus objektus. 11835
17. Irbe Andrejs 1892, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 16.08.49. Šucmanis, aizsargs. 3184
18. Janavs Kārlis 1890, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 22.10.44. Aizsargs, vāciešu atbalstītājs. 43255
19. Johanštals Leons-Nikolajs 1924, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 13.10.45. Dienēja vācu armijas policijā, pretpadomju organizācijas "SS Jagdverband" dalībnieks. 42536
20. Kaufmanis Jānis 1909, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 18.04.50. Dienēja dzelzceļa policijā, vēlāk Limbažu pilsētas policijā. 3820 Kaufmanis Jūlis 1907, Jelgavas apr. Kalnciema pag.
21. Kaufmans Zelma 1907, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 19.11.44.; 28.07.45. 1944. g. augustā izdeva Ogrē komunista B. sievu un papīrfabrikas strādnieces A. D. un A.-G.-Z. D.; 1941. g. izdeva Ogres gestapo priekšniekam Pārupam viņai zināmos padomju aktīvistus. Visu vācu okupācijas laiku ziņoja gestapo par Ogres papīrfabrikas strādniekiem. Aizliedza nelatviešu tautības strādniekiem sarunāties krievu valodā. P-1767; 15862
22. Kārkliņš Valdis 1929, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 27.07.46. Pretpadomju organizācijas "Jaunie latviešu patrioti" loceklis. P-5039
23. Klaviņš Jānis 1881, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 15.02.45. Piedalījās 1934. g. 15. maija apvērsumā, kara beigās izveda telefona stacijas no Rīgas uz Vāciju. P-2407
24. Klaviņš Jānis 1900, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 19.07.45. Šucmanis. 5827
25. Krastiņš Indriķis 1901, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 29.11.44. Aizsargs, pagasta vecākā palīgs. 11972
26. Krasts-Čablis Jānis 1902, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 29.09.40. Aizsargs, vecākais policists, sadarbojās ar politisko policiju. 7785
27. Krauklis Kārlis 1894, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 13.02.45. Aizsargs, ģenerāļa Kureļa diversantu un teroristu grupas dalībnieks. 16737; 41190
28. Krauze Mārtiņš 1884, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 14.06.41. Latviešu biedrības loceklis, kulaks. P-5689
29. Krūze Jānis-Arvīds 1923, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 08.05.41. 1941. g. 4. un 5. maijā Lielvārdes pag. izplatīja pretpadomju satura skrejlapas. P-10703
30. Labrovs Ivans 1907, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 14.09.40. 1934. g. Tukumā izdeva politiskajai policijai LKP biedrus M. un F. K. 7373; 25702
31. Lācis Andrejs 1897, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 06.11.44. Aizsargs. 39382
32. Liders Alfrēds 1901, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 28.11.44. Aizsargs. 39382
33. Liepa Kārlis 1905, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 27.10.44. Pašaizsardzībnieks, aizsargs 15
34. Līcis Pauls 1892, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 14.06.41. Aizsargs, kontrrevolucionārā darbība. P-5205
35. Marga Arnolds-Voldemārs 1914, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 22.11.44. "SS Jagdverband" dalībnieks. 16737
36. Martinsons Kārlis 1886, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 14.06.41. Zemnieku savienības biedrs, politiskās policijas aģents. P-7094
37. Mežiņš Kārlis 1917, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 21.02.45. Apsargāja padomju karagūstekņu nometni. 31691
38. Mieriņš Aina 1928, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 24.10.50. Bandītu atbalstītāja Smiltenes pag. 38389
39. Migla Jānis 1887, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 27.01.45. Šucmanis. P-10287
40. Niedre Roberts 1899, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 05.01.51. Uzturēja sakarus ar bandītu grupas dalībniekiem Kurzemē. 40375
41. Ozoliņš Jānis 1906, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 09.01.45. Bija aizsargu organizācijā. 39382
42. Ozols Ernests 1882, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 05.01.46. Abrenes pilsētas galva, aktīvs vāciešu atbalstītājs. 285
43. Ozols Pēteris 1885, Rīgas apr. Lielvārdes pag. Paraksts par dzīvesvietas nemainīšanu 16.03.46. 1944.-1946. g. palīdzēja apsūdzētajam Blaumanim piesavināties valsts naudu 1658 rbļ. apmērā. 38551
44. Ozols Valdis 1904, Rīgas apr. Rembates pag. 31.06.45. Bijušais aizsargs, okupācijas perioda aizsargs, lauksaimniecības biedrības vadītājs Lielvārdes pag. 14756
45. Palejs Jānis 1902, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 17.10.44. Aizsargs, piedalījās padomju partizānu tvarstīšanā. 3938
46. Pētersons Eduards 1922, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 21.04.52. Dienēja vācu armijā, nacionālistiskas organizācijas dalībnieks. 19213
47. Pitka Otīlija 1905, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 14.04.52. Slēpa nelegālistu. 192
48. Plancis Voldemārs 1914, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 12.10.44. Aizsargs, vācu izlūkdienesta aģents. 15052
49. Priediens Zenta 1919, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 13.10.48. Bandītu atbalstītāja Ogres pag. P-10985
50. Pūriņš Andrejs 1898, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 27.11.44.; 24.05.46. Pašaizsardzībnieks, vācu izlūkdienesta diversiju grupas loceklis. 15052
51. Rieksts Jānis 1907, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 22.09.45. Bijušais aizsargs, pašaizsardzībnieks, savā saimniecībā ekspluatēja cilvēkus. 17861
52. Roze Jēkabs 1892, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 08.10.49. Aizsargs, pašaizsardzībnieks. 3478
53. Saulīte Jānis-Voldemārs 1902, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 14.06.41. Organizācijas "Pērkonkrusts" dalībnieks, aizsargu vada komandieris, veica pretpadomju aģitāciju. P-5383
54. Saulītis Jānis 1901, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 22.09.45. Pašaizsardzībnieks, aizsargs, pagasta vecākā vietnieks. 17131
55. Saulītis Voldemārs 1921,Rīgas apr. Lielvārdes pag. 04.05.45. Dienēja latviešu SS leģionā. P-10498
56. Simsons Pēteris 1897, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 16.01.45. Bija aizsargu organizācijā. 39382
57. Starģis Jānis 1886, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 14.06.41. Aizsargs, Lielvārdes pag. aizsargu nodaļas priekšnieks, uzturēja sakarus ar politpārvaldi. 44783
58. Stārķis Gunārs 1922, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 22.09.45. Izteica pretpadomju uzskatus. 19805
59. Stārķis Jānis 1886, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 13.06.41. Aizsargs no 1928. g., Zemnieku savienības partijas nodaļas vadītājs Lielvārdē, Lielvārdes pag. vecākais, kulaks 58 ha zemes īpašnieks, apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, nelegālas aizsargu sanāksmes dalībnieks 1941. g. 27. martā Lielvārdes pag. Vāveru mājās. P-548
60. Sudrabs Jānis 1900, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 05.04.51. 1949. g. ziemā slēpa savās mājās Lēdmanes ciema Rudzīšos nelegālistu Jāni Lideri, organizēja bandītiem tikšanos ar viņu piederīgajiem. 6509
61. Svāre Haris 1923, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 27.05.45. Dienēja vācu armijas SS pulkā, diversantu un teroristu grupas "Meža kaķi" loceklis Kuldīgas apr. 42818
62. Tilaks Mirdza 1923, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 20.01.49. Bandītu atbalstītāja Ogres pag. P-10985
63. Virsis, arī Kalniņš Jūlis 1911, Jelgava. 28.02.47. Aizsargs, palīgpolicijas priekšnieks Lielvārdes pag. 856
64. Zariņš Alfrēds 1915, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 31.05.46. Bandīts, 1946. g. maijā sastādīja pretpadomju satura skrejlapas tekstu. 38525
65. Zariņš Juris 1892, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 17.01.45. Aizsargs, piedalījās soda operācijās. 11957
66. Zariņš Rihards-Jānis 1902,Rīgas apr. Lielvārdes pag. 29.05.41. Pretpadomju organizācijas "Latviešu tautas apvienība" biedrs no 1940. g. decembra, veica pretpadomju aģitāciju. P-3198
67. Zīlēns Jānis 1917, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 18.10.44. Dienēja grupā Rīgas apr. un 316. policijas bataljonā, vācu izlūkdienesta aģents diversants. 40986
68. Zvērs Voldemārs 1909, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 06.04.49. Pašaizsardzībnieks, 1947.-1948. g. strādāja par pārmijnieku Lielvārdes stacijā, veica pretpadomju aģitāciju. 5640
69. Rozīts Kārlis 1886, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 10.03.20.; 11.03.21. Spekulēja ar kronām; vienu mēnesi 1915. g. Rīgā bija apakšpulkveža Kronhelma vadītā pretizlūkošanas dienesta aģents. Turēts aizdomās par spiegošanu vācu labā Petrogradā.P-47
[1] https://neatkariga.nra.lv/komentari/elita-veidemane/418532-vai-gaisakas-nakotnes-varda-janojauc-edgara-kaulina-piemineklis
[2] No NKVD līdz KGB. 1999.g.
Seko mums 
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
