Vai "izglītības Dombrovskis" kontrolē padomnieku statusa slēpšanu sev padoto vidū?
Kerija Kārkliņa, atvērtās sabiedrības pētniece30.09.2013.
Komentāri (8)
Iesaki rakstu: 
Lai arī jauno izglītības un zinātnes ministru Vjačeslavu Dombrovski, salīdzinot ar priekšgājēju, slavē par diplomātiskumu, pēdējā laikā rodas šaubas, vai zem diplomāta maskas neslēpjas nespēja kontrolēt sev padotos un pārzināt nozarē notiekošo. Premjers Valdis Dombrovskis jau apveltījis izglītības ministru ar spriedumu - nekompetents.
Pirms ilgāka laika notika neliela kļūme ar iepriekšējo izglītības ministru, kas pretēji antikorupcijas likuma normām par savu padomnieku iecēla Viktoru Makarovu, kurš piedevām šo savu "padomnieka statusu" slēpa.
Var domāt, ka pēc tam, kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs sodīja Makarovu, viss Izglītības un zinātnes ministrijā gājis uz labo pusi. Te Tev nu bija! Šie "sprūdži" acīmredzot nav spējīgi mācīties no kļūdām.
Daži publiski jautājumi ministram:
- Vai Vjačeslavs Dombrovskis ir pārliecinājies, ka viņa padotie ievēro interešu konflikta novēršanas likumu?
- Vai Vjačeslavs Dombrovskis ir nosūtījis cirkulāru ministrijai padotām iestādēm - skolām, augstskolām, sporta klubiem, kurā uzdod pārbaudīt, vai nav citi "padomnieki", kas slēpj šo amatu no valsts amatpersonu deklarācijām?
- Vai Vjačeslava Dombrovska juridiskie padomnieki Valdis Verners un Ilze Muižniece spēj pārbaudīt vismaz to, vai augstākie ierēdņi nesavieno amatus bez atbilstošas atļaujas saņemšanas?
Šķiet, nekā tamlīdzīga.
Viens tāds piemērs ir augstskolas, kas ir padotas ministrijai, bet kurās notiekošo ministrs vispār nepārbauda. Ņemsim kaut vai diplomu tirgotāja slavu ieguvušo Rīgas pedagoģijas un izglītības vadības augstskolu - RPIVA. Iespējams, lai labi izdotu doktora diplomus, tajā padomniekiem ir izveidots pat speciāls padomnieku konvents.
Vai Vjačeslavs Dombrovskis zina, ka visus šos padomus RPIVAI padomnieku konventa padomnieka amatā dod neviens cits kā... otra augstākā ierēdne pēc ministra -paša ministrijas valsts sekretāra vietniece Evija Papule?
Vai Vjačeslavs Dombrovskis ir devis atļauju Evijai Papulei savienot padomnieka amatu RPIVA ar valsts sekretāres vietnieces amatu?
Vai Vjačeslavs Dombrovskis zina, ka Evija Papule slēpj šo amatu valsts amatpersonas deklarācijā?
Ejam tālāk.
Vai Vjačeslavs Dombrovskis zina, ka tādā pašā RPIVAS padomnieces amatā ir Rīgas Domes deputāte Baiba Brigmane?
Vai Vjačelsavs Dombrovskis zina, ka arī Baiba Brigmane slēpj savu RPIVA padomnieces amatu valsts amatpersonas deklarācijā?
Publiski pieejamās ziņas liecina, ka RPIVA Padomnieku konventā Baiba Brigmane, piemēram, darbojas jau kopš 2005. gada 28. novembra[1], kā arī droši vien, ka šobrīd[2]. Taču neuzrāda šo savu amatu astoņās valsts amatpersonas deklarācijās.
Un tagad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.
Vai KNAB ir pārbaudījis, kādas darbības amatu savienošanas atļauju sistēmas nodrošināšanai ir veikusi Izglītības un zinātnes ministrija par padotībā esošām iestādēm?
Vai KNAB ir pārbaudījis, vai Izglītības un zinātnes ministrijas vadošie ierēdņi ir ievērojuši interešu konflikta novēršanas likuma noteikumus par amatu savienošanu un amatu padotās iestādēs, piemēram, augstskolās uzrādīšanu deklarācijās?
Vai KNAB ir sodījis Eviju Papuli vai Baibu Brigmani par amatu savienošanu, nesaņemot augstākās amatpersonas atļauju būt par RPIVA padomnieku?
Vai KNAB ir sodījis Eviju Papuli vai Baibu Brigmani par RPIVA padomnieka amata neuzrādīšanu valsts amatpersonas deklarācijās?
Tā ir tikai viena ministrijai padota iestāde, pirmā, ko izvēlējos, jo tā dūrās acīs. Piemēru droši vien vēl ir riekšavām, kaudzēm un vezumiem.
Jautājumi ir retoriski. Pēdējais - kāda jēga ir izglītības un zinātnes ministra pienākumam pārraudzīt padotos ierēdņus un augstskolas, ja viņš pat pēc Ķīļa-Makarova skandāla un RPIVA neīsto diplomu taisīšanas skandāla nav parūpējies pārbaudīt, vai šāda prakse ar likuma par interešu konflikta novēršanu pārkāpšanu turpinās?
[1] www.rpiva.lv/doc/jaunumi/bd686fd640be98efaae0091fa301e613.doc
[2] http://www.rpiva.lv/index.php?mh=padom_konv
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
