Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?
Otto Ozols, meridemokrāts28.07.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi pret demogrāfiju, latviešu kā visstraujāk izzūdošās Eiropas nācijas statusu un konkrētu politiķu neatlaidīgas pūles sabotēt demogrāfijas atbalsta politiku, tiešām izskatās, ka viņu prognoze varētu izrādīties pareiza. Līdz paredzētajiem 200 gadiem atlikuši nosacīti 40 gadi. Tikai tas nav iepriekšnolemts, tas ir pašreizējas valdības, koalīcijas apzināts lēmums.
Traģiski ironiskā kārtā pēc izglītības valodnieks, patriotiskas latviešu ģimenes dēls Krišjānis Kariņš izrādījies tās partijas - “Vienotības” premjers, kura apzināti ved latviešus kā nāciju uz bedri. Tas nav pārspīlējums, tā tiešām ir. Apgalvojums, patiesībā - apsūdzība balstās skaidri redzamā attieksmē un rīcībpolitikā. Protams, nav runa tikai par “Vienotību,” konformistiski klusētāji ir arī pārējās vecajās un pašreizējās varas partijās.
Te būs minētais izdevums un fragments.
“Mūsu tēvzemes aprakstīšana un daži pielikumi īsumā saņemti. Grāmatiņa priekš skolām un mājām. Ar vienu landkārti.”
Jelgavā 1859. gads
Izdevumam ir 66 lappuses un ar 200 gadu prognozi latviešiem un lietuviešiem tā arī beidzas - tas ir pēdējā rindkopā. Tur ir ceturtā nodaļa "Latvieši un Leiši":
“Bet kā tad uz priekšu izdosies ar Latviešu un Leišu tautām un valodām? Vai tās izmirs, jeb vai paliks dzīvas? Tā mūsu dienās daudzi prasa, kauču tāda prasīšana ir gluži veltīga. Jo tik tiešām, ka katram cilvēkam ir jāmirst, tik tiešām arī mirst ar laiku katra tauta. Cik daudz lielas un maktīgas tautas nav izmirušas pagalam! Bet kad miršanas laiks būs klāt, to nevar zināt ne pie cilvēka, ne pie tautas. Šodien liekas tā un tā, dažs ir saslimis uz miršanu, un otrā dienā ir vis pagalam savādi. Kad nu arī neviens nevar skaidri par to lietu ko zināt, tad taču to var droši noteikt, kad mūsu un citu tautu būšanu uzlūkojam, ka pirmajo nākošu 200 gadu starpā Latviešu tauta ne izzudīs vis, un ka tādēļ tiem pienākas liela pateicība, kas no sirds pūlējās Latviešu valodu un literatūru kopdami. Jo tā visulielāka daļa no Latviešu bērniem un bērnu bērniem līdz piektu vai desmitu augumu citur jau nevarēs gudrības smelties, kā LATVIEŠU grāmatās. Kas tik iespēj, lai mācās arī citas valodas, pavisam vāciski, bet labu mācību vajag mūsu dienās IT VISIEM tautas bērniem.”
Ilustrācijai – ekrānšāviņš: Latvijas Sabiedriskā medija (LSM.lv) raksts angļu valodā - “Latvijai pagājušā gadā bija straujākais iedzīvotāju samazinājums Eiropas Savienībā”.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
