Iesaki rakstu: 
Rīgas apgabaltiesa pirmdien paziņos lēmumu par to, vai apsūdzētā Ventspils mēra, oligarha Aivara Lemberga krimināllietā liecības tiesā varēs sniegt ar viņu ilgstoši cieši saistītais advokāts Gints Laiviņš-Laivenieks. Viņa pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās liecības, atklāja – Lembergs un viņa ģimenei ir patiesie ārzonās paslēpto Ventspils tranzīta uzņēmumu īpašnieki.
Pirmdien vajadzētu būt skaidram, vai viens no būtiskākajiem lieciniekiem apsūdzētā Ventspils mēra Aivara Lemberga krimināllietā, kuru izskata Rīgas apgabaltiesa, varēs būt ilgstoši ar Lembergu un viņa „ģimenes” īpašumu pārvaldīšanu saistītais advokāts Laiviņš-Laivenieks.
Sākotnēji bija domāts, ka lēmums tiks paziņots jau piektdien, taču tiesas sēde tika pārcelta uz pirmdienu.
Tiesai par to jālemj, jo Lemberga un viņa dēla Anrija, kurš arī ir viens no krimināllietā apsūdzētajiem, aizstāvji tiesā iesniedza lūgumu neatļaut to, ka Laiviņš-Laivenieks liecina. Lembergu aizstāvju pamatojums: Laiviņš-Laivenieks formāli aizvien ir Lemberga dēla Anrija advokāts, un Advokatūras likums aizliedz liecību sniegšanu pret savu klientu.
Laiviņa–Laivenieka liecības, kuras viņš prokuratūrā sniedza pirmstiesas izmeklēšanas laikā, apliecināja jau ilgstoši medijos izskanējušo informāciju, ka Lembergu ģimenei pieder būtiskākā kontrole visos lielajos Ventspils ostas tranzīta (un ne tikai tranzīta) uzņēmumos. Laiviņa-Laivenieka liecības, kas ietvertas ar Lembergu saistītajā krimināllietā, publiskotas vietnē rokasgramata.com un grāmatā Kā nozagt miljardu. Bijušā Lemberga advokāta liecības ļāva lēst, ka Lemberga ģimenes īpašumu vērtībā tā sauktajos „treknajos gados” sasniegusi ap miljardu dolāru.
Neoficiāli izskan, ka gadījumā, ja Laiviņš-Laivenieks nevarētu liecināt ar Lembergu saistītājā krimināllietā vai atkāptos no savām liecībām, tas varētu būtiski kaitēt prokuratūras pret Lembergu izvirzīto apsūdzību pierādīšanai.
Tiesa, prokuratūrā Pietiek atzīts, ka pat gadījumā, ja Laiviņš-Laivenieks nevarētu liecināt, krimināllietas iztiesāšanai būtisku kaitējumu tas nevarētu nodarīt, jo pirmstiesas izmeklēšanā jau viņš sniedzis liecības, kuras apliecinājis ar parakstu.
Laiviņš–Laivenieks Pietiek atzina, ka līdz tiesas lēmumam par to, vai varēs liecināt ar Lembergu saistītajā kriminālprocesā, viņš no komentāriem atturēšoties.
Pret Lembergu Ģenerālprokuratūra cēlusi apsūdzības par iespējamo iesaisti virknē smagu un sevišķi smagu noziegumu, kas saistīti ar korupciju — kukuļņemšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, dokumentu viltošanu, amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšanu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, nepatiesu ziņu sniegšanu amatpersonu deklarācijā.
Lemberga lietas iztiesāšana sākās 2009.gada 16.februārī. Kopā ar Lembergu uz apsūdzēto sola sēž arī viņa dēls Anrijs un Ventspils uzņēmējs, par Lemberga izsūtāmo dēvētais Ansis Sormulis. Neviens savu vainu neatzīst. Lembergs apsūdzības nodēvējis par politisko izrēķināšanos.
Bez krimināllietas, kas jau atrodas tiesā par Lembergu un viņa iespējamajiem noziegumiem, prokuratūra izmeklē vēl vairākus kriminālprocesus. Viens no būtiskākajiem saistīts ar skandalozāko, iespējams, Lemberga īstenoto nodarījumu — politiskās varas - partiju un politiķu pirkšanu jeb tā sauktajiem Lemberga stipendiātiem.
Vēl cits kriminālprocess sākts par Lemberga, iespējams, īstenoto politisko partiju Latvijas ceļš, TB/LNNK un Demokrātiskās partijas Saimnieks, kā arī šo partiju līderu piekukuļošanu saistībā ar 1997.gada vasarā premjera Guntara Krasta pilnvaru laikā (TB/LNNK) īstenoto a/s Ventspils nafta privatizāciju. Tās rezultātā par VN privāto īpašnieku kļuva vairāku naftas tranzīta firmu veidotā un Lemberga kontrolētā a/s Latvijas naftas tranzīts.
Šajā ar VN privatizāciju un partiju kukuļošanu saistītājā kriminālprocesā izmeklētāju rīcībā, pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, visticamākais, nonākušas ziņas un dati par partiju kontiem ārvalstīs, iespējams, arī ārzonu firmām Šveicē un Singapūrā, uz kurām plūdusi „kukuļiem” paredzēta nauda.
Seko mums 
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
