Vai Latvijā ātro palīdzību varēs izmantot tikai cilvēki ar labu veselību?
Jānis Miežagrauds29.08.2011.
Komentāri (13)
Iesaki rakstu: 
Dīvaini, ka, dzīvojot "tumšā bezeiropas bezcerī", vismaz no 2000. gada līdz 2004. gadam Latvijas medicīnai un cilvēku aprūpei pietika gan līdzekļu, gan iespēju. Nevajadzēja slēgt slimnīcas, "optimizēt" ārstus un citu medicīnas personālu. Taisni brīnums!
Tagad neviens pat precīzi nevar saskaitīt visas aģentūras un vadošās institūcijas, kuras atspērušās "uzlabo" tautas garīgo un miesīgo veselību. Inovāciju netrūkst! (Personīgi es domāju, ka to gudrīti, kurš ievazāja latviešu valodā šīs "inovācijas", "renovācijas", "optimizācijas", "vidēja izmēra ilgtspējas", vajadzētu izķert un… Tiesa, viens vīriņš lūdza pateikties premjeram par to "celšanās" un "ilgtspējas" nemitīgo piesaukšanu - ģimenes dzīvē ļoti palīdzot.)
Pašlaik ir izziņots, ka vairākās Latvijas slimnīcās (Kuldīga, Cēsis, Ogre utt.) nevarēs sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību. Turklāt Veselības ministrijas ierēdnis, runājot par Kuldīgas slimnīcas likteni, "dzemdēja" domu pērli: "Tā nav problēma – mūsu mašīnas (ātrās (?) palīdzības) ir labi aprīkotas, un liekas 20 minūtes, vedot vājinieku uz Saldu vai Liepāju, būtiski neko neietekmē."
Ja atceramies, ka iepriekšējie partiju un ministriju pārvaldītāji Šlesers (LPP/LC), Gerhards (TB/LNNK), Augulis (ZZS) ir sarūpējuši, ka 2069 km asfalta un 4551 km lielceļu Latvijā ir avārijas stāvoklī, jājautā: "Tās mašīnas ir uz gaisa spilvena?" Katrā ziņā, ja ministrijas ierēdnim pašam būtu jādzemdē vai uznāktu sirdslēkme, tad tā liekā stunda ceļā liktos gana būtiska!
Kā īstens Vidzemē deklarēts Latvijas pilsonis es īpaši uztraucos par Vidzemi. Latvijā, liekas, darbojās šamaņu, vaidelošu un pareģu apvienība ar oficiālo nosaukumu Veselības aprūpes centrs.
Īstenie tā darbības mērķi un metodes mierīgiem iedzīvotājiem ir miglā tīti, bet var secināt, ka ar kristālbumbas vai mistisku rituālu palīdzību, tur tiek pareģotas cilvēku veselības ķibeles. Piemēram: uz Cēsīm gadā atvedīs 3700 ātrās palīdzības klientu, uz Ogri – tikai 2800 un uz Kuldīgu – 3300. Tas nekas, ka reāli sanāk reizes divas vairāk – naudu šīs slimnīcas vienalga saņem saskaņā ar šamaņu – pareģu, t.i. šo medicīnas ierēdņu aprēķiniem.
Cēsīs jau tagad ir vērsušies apmēram 3350 cilvēku, kuriem nepieciešama steidzama palīdzība, bet gads ir tika pusē… kas būs rudenī un ziemā? Ja Ogrē nebūs neatliekamās palīdzības, ko darīs Aizkraukles vājinieki – brauks uz Rīgu vai Jēkabpili?
Secinājums viens – "ātro palīdzību" var izmantot tikai cilvēks ar labu veselību. Kāds aszobis pajokoja: "Muksiet no snaipera – mirsiet nosvīdis, brauksiet ar "ātrajiem" – mirsiet sakratīts!" Nezinu, smieties vai raudāt…
Domāju, ka tikai radikāla nozares reforma, visādu lieltirgotavu un aģentūru darbības izvērtēšana, varbūt pat likvidācijas, var izglābt Latvijā medicīnu, kura, starp citu, ir, lai cilvēkiem palīdzētu, nevis lai risinātu medicīnas ierēdņu problēmas! Gaidīsim reformas un atbalstīsim mediķu protestus!
Seko mums 
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.