Vai Latvija ir krāpnieku paradīze: LTV raidījumu vadītājas Martas Seleckas piedzīvojumi
Māris Bērziņš25.08.2016.
Komentāri (104)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Televīzijā dažreiz varam vērot raidījumus ar jaunas sievietes Martas Seleckas uzstāšanos, taču šoreiz runa būs nevis par raidījumiem, bet par to, kā viņa uzvedas ceļu satiksmē uz Rīgas ielām.
2016.gada 2.aprīlī plkst. 14:10 Rīgā, Nometņu ielā, iepretim mājai Nr. 19, ielas labajā malā Marta Selecka novietoja automašīnu Saab 93 ar valsts reģistrācijas numuru HC 9513.
Nepārliecinoties par ceļu satiksmes drošību, Martas Seleckas māte atvēra automašīnas kreisās puses aizmugurējās durvis tuvu priekšā garām braucošajai automašīnai Toyta RAV 4 ar valsts reģistrācijas numuru FR 6906, kā rezultātā abām automašīnām tika bojātas durvis un spārns. Situācija likās vienkārša un saprotama, bet ne LTV raidījuma vadītājas Martas Seleckas gadījumā.
Uz notikuma vietu ieradās Valsts policijas darbinieki, kuri ieteica vadītājām rakstīt saskaņoto paziņojumu par ceļu satiksmes negadījumu. Toyota RAV 4 vadītāja paļāvās uz policijas darbinieku kompetenci un to, ka Marta Selecka atzina savu vainu, tāpēc piekrita sastādīt saskaņoto paziņojumu, taču tas izrādījās viņai par sliktu.
2016.gada 3.augustā policijas darbiniekam Edgaram Brakovskim pieņemot paskaidrojumu no Martas Seleckas, viņa pēkšņi paskaidroja, ka automašīnā esot sēdējusi nenoskaidrota persona, kura esot paņemta Ikšķilē kā stopētāja.
Pateicoties Valsts policijas darbinieku neprofesionālajai darbībai un LTV raidījumu vadītājas Martas Seleckas izdomājumiem, 2016.gada 8.augustā policiste T.Kokina pieņēma pavisam īsu un skaidru lēmumu lietā ar Nr. EZ244152 – izbeigt uzsākto administratīvo lietvedību, jo nav noskaidrots pasažieris.
Tā nu mēs paši, Latvijas iedzīvotāji, rūpējamies par savu drošību un tiesisko aizstāvību, jo no Valsts policijas un LTV raidījumu vadītājas Martas Seleckas to nesagaidīsiet. Varam tikai nopūsties un žēli paraudāt, jo kam tagad ir viegli. Cienījamie Latvijas iedzīvotāji, uzmanieties no LTV raidījumu vadītājas Martas Seleckas, it sevišķi, kad viņa vada transportlīdzekli vai to novieto ielas malā!
Āgenskalna Nometņu iela ir slavena ar to, ka bijušais izglītības ministrs R.Ķīlis dzērumā izraisīja ceļu satiksmes negadījumu un godīgi atzina savu vainu. Gadījumā, ja LTV raidījuma vadītājai Martai Seleckai un viņas mātei pamostas sirdsapziņa, tad lūdzam sazināties ar bojātā transportlīdzekļa vadītāju!
* Raksts ir sagatavots publicēšanai, un par tā saturu atbild mag. iur. Māris Bērziņš, tālr.: 29811248, [email protected].
Foto no kasjauns.lv
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.