Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

ANO 1919. gadā dibinātā Starptautiskā Darba organizācija publicējusi statistiku – 2020. gadā Latvijā aptuveni 29% visu strādājošo bija nodarbināti publiskajā sektorā, bet labākā proporcija esot Austrijā – 4%. Ieliku šo ziņu Twitter, un tas sāka vārīties. Esot sajaukti āboli ar bumbieriem, un vispār, kas tā tāda par organizāciju?

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) statistikā Latvijā viss esot OK. Papildus tam nu jau kādu laiku cirkulē dažāda informācija par uzpūsto Latvijas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbinieku skaitu, salīdzinot ar citām valstīm. Bet arī šai ziņā bija pretargumenti – mums VID funkcijas esot plašākas. Tas viss pamudināja ieskatīties statistikā dziļāk un mazliet ārpus savas nodokļu tēmas – vai tiešām mums divi privātā sektorā strādājošie uztur trešo, un vai tas ir OK?

Par nodokļu administrāciju

Sāksim ar nelielu publiskā sektora daļu – salīdzināsim nodokļu administrācijas. Viens no objektīvākajiem salīdzināmiem rādītājiem šķiet administrācijas izmaksas, lai iekasētu vienu eiro nodokļos. Tomēr arī šo skaitli nevajadzētu uztvert tik viennozīmīgi, jo to var ietekmēt tādi ārējie faktori kā nodokļu sistēmas izmaiņas, neparasti lieli IT infrastruktūras izdevumi, inflācija, kas var palielināt nodokļu ieņēmumus, un tam nav sakara ar administrācijas darba efektivitāti.

Austrumeiropā ir arī vienkāršākas nodokļu sistēmas, salīdzinot ar Rietumeiropu. Tādēļ arī administrāciju lielums būtu salīdzināms tieši šajā reģionā. Arī funkciju ziņā ir būtiskas atšķirības – IT uzturēšana, sociālā apdrošināšana, parādu piedziņa, muita vai policija var būt nodalītas vai iekļautas nodokļu administrācijās dažādās valstīs. 

Iespējams, tādēļ izdevās atrast vien pavecu, 2013. gada OECD statistiku, kur konstatējams, ka par katru nodokļos iekasēto eiro Latvijā tērējām 1,06 eiro, Lietuvā – 0,81, bet Igaunijā – 0,40. Vēl labāk Austrumeiropā veicās Čehijā – 0,13, bet pārējā Austrumeiropā izmaksas bija līdzīgas Latvijai vai pat augstākas.

Interesants salīdzinājums atrodams OECD statistikā arī par to, cik no nodokļu administrācijām piešķirtā budžeta tās tērē darbinieku algām. Ja OECD 2020. gadā vidējais rādītājs bija 73%, Latvijā tie bija 66%, Igaunijā – 76%, Lietuvā – 86%. Tātad padārga administrēšana ar mazāku algu budžetu. Tas diezgan labi iet kopā ar publiski pieejamo VID darbinieku skaitu – 3850, salīdzinoši ar 1332 Lietuvā un 1050 Igaunijā.

Par ANO Starptautiskās Darba organizācijas statistiku

Publiskais sektors ir valsts un pašvaldību institūcijās, kā arī to uzņēmumos strādājošie. Visticamāk, Austrijā, kur ir viszemākais publiskajā sektorā strādājošo skaits, vairums mediķu, skolotāju vai ārkārtas izsaukumu pakalpojumu sniedzēju nodarbināti privātajā sektorā. Turklāt metodoloģijas var atšķirties, un diez vai šie ir precīzi salīdzināmi dati, bet tendence redzama.

Avoti arī šķiet pietiekami uzticami, jo brīžiem ANO SDO atsaucas uz OECD pētījumiem par publisko sektoru, bet OECD vietām atsaucās uz attiecīgiem ANO SDO pētījumiem. Vidējais statistiskais rādītājs šai statistikā OECD valstīs ir ap 21%. Tas nozīmē, ka vismaz ¼ daļa varētu izrādīties lieka, ja mēs sasniegtu šo OECD vidējo rādītāju. Tātad vai nu mēs maksātu mazāk nodokļos, vai (ticamāk) kompetentākā publiskā sektora daļa saņemtu cienījamākas algas.

Par OECD statistiku

OECD šogad publicējis arī 2021. gada valsts (un pašvaldību) pārvaldē strādājošo proporciju pret visiem valstī nodarbinātajiem (arī pašnodarbinātajiem). Te vairs atšķirība nav tik krasa – Latvija ar 21% ir ar 8. lielāko valsts pārvaldes sektoru starp OECD valstīm, bet vairs ne tik daudz atpaliek no OECD vidējā rādītāja – 19%. Visticamāk, te atšķirība tāda, ka statistikā nav iekļauti valsts uzņēmumi (ANO SDO runā par publisko sektoru, bet OECD – par valsts pārvaldi).

OECD tabulā labākie rādītāji ir Japānā ar 5% un Korejā ar 8%, bet Eiropā – Vācijā 11%, savukārt lielākie valsts aparāti ir Skandināvijā (Norvēģijā – 30%). Starp 2019. un 2021. gadu šis rādītājs Latvijā pieauga pa 1,5%, kas bija lielākais pieaugums starp OECD valstīm. Tomēr redzams, ka pie šā pieauguma Latvijā vainīgs nevis valsts sektora pieaugums, bet gan kopējā strādājošo skaita kritums.

Par Eiropas Komisijas statistiku

Līdzīgu valsts pārvaldē nodarbināto statistiku publicējis arī Eurostat – 2020. gadā ES no visiem strādājošiem nodarbināti vidēji 16%, Latvijā – 21%. Turpat interesanti redzēt arī jaunākos pieejamos datus (tikai par 2018. gadu), kas skar valsts pārvaldē nodarbināto atalgojumu – vidēji ES tas bija 2700 eiro. Igaunijā, starp citu, valsts sektora efektivizēšanas un digitalizācijas dēļ jau tagad nereti valsts pārvaldē ir ar privāto sektoru konkurētspējīgas algas. Iespējams, šie fakti liks arī pārdomāt, cik lietderīgi ir turēt valsts rokās daļu no valsts uzņēmumiem.

Viegli pateikt, grūti izdarīt

Kādēļ tad līdz šim valsts pārvalde nav padarīta vismaz par 1/4 efektīvāka? Tehniski, iespējams, likums pārāk aizsargā ierēdņus – viņus ir grūti atlaist, bet jebkurš pie varas esošs politiskais spēks taču var grozīt likumu. Kādas iestādes vadītājs esot teicis: visi darbinieki ir pārstrādājušies, bet, ko dara, – nezinu.

Kā parasti, daudz kas atduras pret naudu – daudzu procesu vadītāji būtu gatavi ietaupīt un efektivizēt, bet tad viņiem samazinātos nākamā gada budžets.

Daudz loģiskāk šķiet ļaut ietaupījumu izmantot turpmāko pakalpojumu uzlabošanai un darbinieku prēmēšanai, sadarbības ar citiem valsts pārvaldes atzariem veicināšanai.

Saimnieciskā pārvalde

Patiesībā interesēties par šo tēmu sāku ar J. D. Davidson un lorda W.Rees-Mogg grāmatu Suverēnais cilvēks, kas ir viena no iespaidīgākajām grāmatām, ko esmu lasījis. Autori jau 1997. gadā prognozēja, ka tuvākajās desmitgadēs suverēns būs katrs cilvēks, kas informācijas un digitālajā laikmetā iegūs neatkarību no valsts un jebkura darba devēja (plauks pašnodarbinātība). Vismaz turīgākie cilvēki būs pasaules pilsoņi, viņi dzīvos valstī, kas spēs piedāvāt ar biznesu konkurētspējīgu pakalpojumu.

Tādēļ valsts aparātam nāksies kļūt tikpat saimnieciskam kā biznesam. Pretējā gadījumā tās klienti – nodokļu maksātāji – sāks nopietni izvērtēt konkurentu (citu valstu) piedāvātās iespējas. Ja cilvēka darbs ir tāds, ko iespējams darīt jebkurā pasaules vietā, tad kādēļ maksāt 40–50% nodokļos, ja to pašu pakalpojumu no citas valsts varu saņemt ar daudz mazākām izmaksām (nodokļiem)? Tas nozīmē, ka cilvēkiem vairs nebūs jādzīvo augstu nodokļu jurisdikcijā, lai gūtu lielus ienākumus, strādājot online.

Mobilitātes ietekme uz nodokļu politiku

Nodokļi kā klientu samaksa valstij par pakalpojumiem varētu izraisīt būtiskas izmaiņas valstu nodokļu politikā. Diez vai šādos apstākļos spēs izdzīvot negodīgais progresīvo likmju modelis, jo par pakalpojumu jāmaksā tirgus cena. Rimi neviens nemaksā par āboliem divreiz vairāk tāpēc, ka divreiz vairāk pelna.

Grāmatas autori salīdzina valsti ar zemnieku, kurš tur govis pļavā, lai tās slauktu, bet «drīz govīm būs spārni», un tādējādi valstis var zaudēt ap 50–70% no saviem iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) budžeta ieņēmumiem. IIN parasti jāmaksā valstī, kurā cilvēks fiziski atrodas, kad strādā. Tieši tādēļ nodokļu jomā prognozējams patēriņa nodokļu sistēmu triumfs pār IIN.

Kļūst arvien vieglāk salīdzināt cenu par valsts pakalpojumiem

Ar to grāmatas autori mudina domāt, ka šādi turīgie nodokļu maksātāji ir mobili un viņu nodokļu sloga pieaugumam ir saprāta robežas, kam pamatā ir samērā pragmatiski šo turīgo cilvēku finanšu konsultantu aprēķini. Kādēļ gan turīgajam nodokļu maksātājam nesalīdzināt cenas par drošības un sociālajiem pakalpojumiem tāpat, kā viņš salīdzina cenas par automašīnām, nekustamo īpašumu vai apdrošināšanu? 

ChatGPT un citi AI rīki un virtuālā pasaule un valūta kā valstu konkurents arī drīz nāks cilvēkiem talkā arvien efektīvāk. 

Paretto

Saskaņā ar Paretto principu aptuveni 80% nodokļu ieņēmumu ienes ap 20% nodokļu maksātāju. Bizness parasti visvairāk uztraucas, kā saglabāt šo 20% klientūras kodolu. Savukārt politiķus ievēlē visi – nevienam nav papildu balss par valstij iemaksātiem lielākiem nodokļiem. Tādēļ veidojas, piemēram, progresīvās nodokļu sistēmas. Vai bizness 20% labāko klientu piemēro lielākas cenas nekā pārējiem?

Līdz šim nodokļu maksātāju izvēle bija vai nu maksāt lielus nodokļus, vai ņemt brīvdienas, taču ar biznesu online cilvēkiem paveras plašāks skats uz iespējām. Pavisam cits rezultāts būtu sagaidāms, piemēram, ja valdības un publiskā sektora vadītāju atalgojums vai vismaz bonusi būtu atkarīgi no ekonomikas (IKP) pieauguma.

Iespēja Latvijai

Attiecības ar kaimiņiem vai draugiem golfa klubā vismaz mūsu paaudzei padara apšaubāmu tik drīzu valstu budžetu sabrukumu un cilvēku blandīšanos pa pasauli. Turklāt dzīves kvalitāte Latvijā, ja ir labi apmaksāts darbs, tiešām ir lieliska, reālāks ir scenārijs, ka te kļūs tikai labāk. Tomēr skaidrs, ka pēc iespējas vairāk funkciju arī jānodod biznesa rokās, atbrīvojoties no visa liekā. Cilvēku arvien pieaugošā frustrācija ar valstu nesaimniecisko nodokļu izlietošanu (birokrātija, korupcija, PVN izkrāpšana, arvien pieaugošie militārie tēriņi utt.) ir nenoliedzams fakts jebkurā valstī, ne tikai Latvijā.

No otras puses, tas var padarīt tādas mazās jurisdikcijas kā Latvija veiksmīgākas, ja tās spēs ar efektīvu valsts pārvaldi piesaistīt gudros un veiksmīgos. Piemēram, kādēļ gan cilvēkiem no Eiropas dienvidiem un pat rietumiem nepaglābties no vasaras karstuma, lai vismaz pusi gada pastrādātu pievilcīgajā Baltijas klimatā? Tā vietā, lai +40 grādos dzīvotu trīs mēnešus Spānijā.

Solīti pareizā virzienā Latvija jau nesen spēra, ieviešot 15% IIN likmi t.s. nomadu vīzu īpašniekiem – ārzemniekiem, kas uz Latviju pārceļas, lai turpinātu strādāt attālināti ārzemju darba devēja labā. Ja Latvija būtu pirmā valsts Eiropā, kas neuzskata, ka uzņēmumu vadītāju klātbūtne Latvijā rada attiecīgajam uzņēmumam pastāvīgās pārstāvniecības (UIN) risku, tad šādu cilvēku darbs no Latvijas būtu vēl biežāks. Neapšaubāmi, tam jānāk komplektā ar mūsu sistēmas Frankenšteina – solidaritātes nodokļa – atcelšanu.

Valstis sāks konkurēt ar IIN arvien vairāk

Nodokļu tiesību profesore Rita de la Feria savā pētījumā nu jau vairākus gadus apgalvo, ka mobilākie darbinieki varētu valstīm sagādāt galvassāpes tieši IIN jomā. Mobilie darbinieki ienes valstu budžetiem būtiskas summas, kaut arī šo darbinieku skaits ir salīdzinoši neliels.

Tādēļ profesore prognozē, ka digitalizācijas izraisītie nodokļu sistēmu izaicinājumi tagad tikai sāksies. Atšķirība vien tāda, ka jau minētās grāmatas Suverēnais cilvēks autori šādu tendenci saskatījuši jau pirms vairāk nekā 25 gadiem!

Pēcgarša

Kad kādam no šābrīža Saeimas deputātiem pavaicāju, vai tiešām mums Latvijā ir uzpūsts publiskais sektors un kādēļ tā? – viņš apstiprinoši pamāja ar galvu un atbildēja: «Vāji politiķi.» Varbūt arī šī tēma var risināt topošās nodokļu reformas jautājumus – varbūt nav jāpalielina nodokļi? Iespējams, pietiktu ar funkciju un kompetenču revīziju, atbrīvošanos no visa liekā un algas pacelšanu spējīgākajiem, kā arī kritiski pavērtējot privatizācijas nepieciešamību.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Izglītības reforma kā valsts pārvaldes vājuma spoguļattēls

FotoProblēmas VAS “Pasažieru vilciens” darbībā un neauglīgās diskusijas par skolu reformu kārtējo reizi apliecina valsts izpildu varas ieslīgšanu pamatīgā attīstības krīzē, taču šis fakts netiek īsti pat atzīts. Līdz ar to iztrūkst kritiskas analīzes.
Lasīt visu...

21

Vai birokrāts - mūsu kungs?

FotoDomājams, katram no iedzīvotājiem kādreiz ir iezibsnījusi doma, kāpēc ir jāmaksā nodokļi? Nodokļu maksāšanas jēga būtībā ir savākt resursus tajās nozarēs, kas prasa lielus ieguldījumus. Ne velti nodokļus vispirms sāka maksāt tur, kur bija lieli apūdeņošanas darbi. Piemēram, izveidoja dambi, lai palu laikos neapplūstu lauksaimniecības zemes.
Lasīt visu...

21

Nepieciešamais ļaunums – 2. daļa: derīgie idioti un jātnieki bez galvas

FotoĻenins aktīvākos fanus partijas iekšējās sarunās nekautrējoties mēdza saukt par noderīgajiem idiotiem - poļeznije idioti
Lasīt visu...

21

Karš kibertelpā

FotoKrievijas Ārējās izlūkošanas dienests (SVR) ir izmantojis ievainojamību, kas tika atklāta 2023. gada sākumā populārā Čehijas programmatūras giganta “JetBrains” produktā.
Lasīt visu...

21

Gauss – kas viņš ir? Vairāk Ostaps Benders vai Maikls O’Līrijs?

FotoPatiesības mirklis par airBaltic spējām segt obligāciju saistības arvien tuvāk. Attiecīgi arī Gausa retorika arvien nepārliecinošāka un sabiedrības uzmanība saasinātāka.
Lasīt visu...

21

Ak, eglīte...

FotoPēdējās darbdienās pirms Ziemassvētkiem netālu no manām mājām parādījās trīs hektāru kailcirte egļu mežā vietā, kur to galīgi nebiju gaidījis. Līdz likumā noteiktajam galvenās cirtes vecumam šim mežam bija jāaug vēl vairāk nekā 20 gadus, un, kā liecina Valsts meža dienesta dati, arī galvenās cirtes caurmērs (t.i., koku resnums), kas ļautu mežu nocirst ātrāk, vēl nebija sasniegts. Tātad skaidrs, ka šeit veikta sanitārā cirte[1] vai rekonstruktīvā cirte[2]. Tātad mežs nocirsts tāpēc, ka atzīts par bojātu vai neproduktīvu.
Lasīt visu...

12

Tramps esot atkal ko sliktu pateicis. Iespējams. Tomēr - kas notiek Latvijā?!

FotoKatrā valstī ir "stratēģiski svarīgas" jomas. Diemžēl, vērtējot savus kolēģus, ārstus un viņu absolūti toleranto attieksmi pret resertifikācijas procedūru, kas mūsu "de iure" demokrātiskajā valstī gadiem ilgi nav saprotama ne loģiski, ne tiesiski, var secināt, ka liberālās demokrātijas (vai tomēr maskēta totalitārisma) idejas ir pārņēmušas pat mūsu tautas it kā kritiski domājošo daļu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Saeimas deputāti pamazām sāk kaut ko nojaust

Redzot grūti un ļoti dārgi risināmo problēmu apjomu Satiksmes ministrijā, deputāti beidzot nonāca pie atskārsmes, ka ir stipri nokavējuši...

Foto

Nu nevarēja jau cerēt, ka Latvija nesaķers šo „progresīvo” infekciju, bet gan jau pāries arī tā

Bet, klau, esot tādi "progresīvie". Cik lasu soctīklos, tādas sniegpārslas,...

Foto

„Vienotība” ir kā gangrēna uz kādas no ekstremitātēm, kas ir jāamputē, atdalot to no ķermeņa - tautas

Politiskā komunikācija ļoti ietekmē sabiedrības viedokļus un uztveri. Kas...

Foto

Par jaunā „Rail Baltica” dzelzceļa tilta būvniecību: naudas nav, taču būvējam!

Vismaz uzbūvēsim trīs labā krasta balstus ar laidumiem, un tad jau redzēs, varbūt pat saimniecībā...

Foto

"Latvijas pasta" nesmukumi, jeb Linkaita saimniekošanas rezultāti Satiksmes ministrijā nebeidz pārsteigt

Nule pēc virknes skandālu atkāpās "Latvijas pasta" padome. Tā tam arī vajadzēja būt, taču kurš...

Foto

Krievu latvieši, nevis Latvijas krievi: latvietībai jākļūst par lipīgu, pievilcīgu zīmolu

Raksta beigās piedāvāšu neizmantot "Latvijas krievu" vai "Latvijas ukraiņu" terminus, kad runājam par Latvijas pilsoņiem....

Foto

Viss ir lieliski, tikai neprasiet mums neko par tiem 200 miljoniem eiro, ko mums vasarā atkal vajadzēs no nodokļu maksātāju kabatas!

Apkopojot 2023.gada nozīmīgākos statistikas datus...

Foto

Dzintars izēd Kiršteinu - un kas tālāk?

Vēl tikai slinkais nav uzrakstījis par Aleksandra Kiršteina izlingošanu no pašpasludinātās nacionālās apvienības (NA). Iespraudīšu arī savus ķešā aizķērušos...

Foto

Kāpēc LTV nespēj un nevēlas raidījumus organizēt efektīvi un operatīvi?

Latvijas televīzija aktīvi jau vairākas dienas reklamē 6.februāra raidījumu ar konkrēta "viesa" piedalīšanos. Viņš nav izcils zinātnieks,...

Foto

"Pasažieru vilciena" valde atrod "pārmijniekus"

Izcils „ViVi” valdes paziņojums! Tikai vienā teikumā ir izdevies pierādīt visu savu nekompetenci. AS "Pasažieru vilciens" jaunajai padomei laikam vairs nebūtu...

Foto

Briškena politiskās bezatbildības un profesionālās nespējas dēļ ir apdraudēta turpmākā Latvijas reģionu ekonomiskā attīstība

Nacionālā apvienība (NA) rosina izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam (Progresīvie), to...

Foto

Re, cik smuki es varu izteikties arī par skolu slēgšanu (bet tās vienalga tiks slēgtas)

Skola ir kas vairāk par ēku pagasta vai pilsētas vidū. Diskusijām...

Foto

Ja iedzīvotājiem jāgatavo sava 72 stundu soma, tad sabiedrība grib redzēt, kā savu “somu” kārto valsts

72 stundu soma un klausies radio! Mani šis nemierina. Ne...

Foto

Gulags pie apvāršņa

Krievijas Valsts domes valdošās frakcijas “Vienotā Krievija” deputāts ar ģenerāļa uzplečiem Andrejs Guruļovs neslēpj, ka jāatjauno gulaga tipa nometnes, lai tie, kas iekšzemē...

Foto

Skola, kurai paveicās

Varbūt zinošie apzinās, ka tuvojas kas neizbēgams, un tāpēc, laikus atkāpjoties, tiek "dedzināti tilti", vien žēl, ka šīs ugunis mums tiek pasniegtas kā nepieciešamība mūsu tumsonības...

Foto

Pilnmēness mistērijas

To, ka Mēnesim ir ietekme uz planētas Zemes dzīvi un arī cilvēku psihi, mūsu senči tika pamanījuši jau sen. Latvijā dzīvojošiem ir it sevišķi...

Foto

Svarīgi nekļūt atkarīgiem no svešas žēlastības!

Ir kāds vēsturisks janvāra datums, kuru parasti aizēno gan barikāžu laiks, gan, mazliet mazāk, arī 13.janvāra nemieri. Gan nesenie, gan...

Foto

Par atbildību pašreizējā haosa un nebūšanu sakarā pasažieru vilcienu satiksmē

Tā kā 15 gadus nostrādāju VAS "Latvijas dzelzceļš" atbildīgā amatā, tad man ir gana daudz pieredzes...

Foto

Krišjānis Kariņš kļūst par apkaunojumu Latvijas politikai un arī savai partijai

Saeimas deputātu grupas vizīte Ķīnā un Krievijas graudu tranzīts caur Latviju pēdējās nedēļās ir politiskās...

Foto

Atkal

Atkal zobens pacēlies pār dažām skolām, šoreiz Kurzemes pusē. Aizķēra, jo vienā no tām savlaik esmu strādājusi. Laikam vēršot ciet. Nē, vēl jau nekas neesot...

Foto

Īss komentārs par uzņēmēja Guntara Vītola izteikto viedokli “airBaltic” un tā nulles vērtības sakarā

Viss ir pareizi, un žetons Guntaram par drosmi, tikai jebkuram cilvēkam, kuram...

Foto

Kas mums pieder?

Valsts esot mēs, mēs esot bagāti - mums pieder meži, vien koku cenas mums ir augstākas kā Norvēģijā un Zviedrijā, mums pieder spēkstacijas,...

Foto

Vienu sabiedrisko mediju mums būs daudz vienkāršāk kontrolēt un komandēt nekā divus!

Ceturtdien Saeimā galīgajā lasījumā gandrīz vienprātīgi atbalstīja Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu no...

Foto

Tā kā KNAB Straume ir piebarots, Kariņš bez bažām var par nodokļu maksātāju naudu doties priekšvēlēšanu braucienā uz Valmieru

2024. gada 17. janvārī ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš dosies reģionālajā...