Vai Latvijas ekonomika var atļauties tik dārgu elektroenerģētikas politiku? Ar tādiem politiķiem pie varas mums ārējie ienaidnieki nemaz nav vajadzīgi
Aivars Strakšas03.09.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
31. augustā, pēdējā brīdī tika publicēti AS Latvenergo un AS Augstsprieguma tīkls pirmā pusgada finanšu pārskati. Pēdējos mēnešos bieži tika lauzti šķēpi par augstsprieguma tīklu un sadales tīklu tarifiem un to pamatotību. Rezultātā SPRK apstiprināja AS Augstsprieguma tīkls tarifu paaugstinājumu no 1. jūlija par 30%, bet AS Sadales tīkls vidēji par 22%, - vismaz tā apgalvo uzņēmuma vadība (gribēja gan reizēm vairāk, taču tauta sāka dumpoties, un nesanāca).
Kā iemesls straujajam tarifu palielinājumam tika minēti lieli abu infrastruktūras uzņēmumu zaudējumi. Tāpēc ar nepacietību gaidīju pusgada rezultātu publicēšanu, lai pārliecinātos par SPRK un uzņēmumu pieņēmumu pamatotību no finanšu rādītāju puses. Galu galā abi ir tehnoloģiski saistīti. Sanāca pārsteigums, taču skatīsimies visu pēc kārtas.
AS Latvenergo uzņēmuma peļņa - 228,2 milj. eiro, peļņas marža 26,2%;
AS Sadales tīkls - zaudējumi 6,58 milj. eiro, peļņas marža kopumā negatīva;
AS Augstsprieguma tīkls - peļņa 6,1 milj, eiro peļņa, peļņas marža 8,3%.
Tātad akcionārs, tas ir valsts, no elektroenerģijas tirgus kopā ir nopelnījis pirmajā pusgadā 227,7 milj. eiro.
Redzam, ka Latvenergo, kas ir vienā koncernā ar AS Sadales tīkls, iet uz visu laiku peļņas rekordu.
No paskaidrojuma AS Latvenergo pusgada pārskatā saprotams, ka AS Sadales tīkls rezultāts no sadales pakalpojumu sniegšanas ir zaudējumi 0,8 milj. eiro, kas ir tikai 0,5% no ieņēmumiem par sadales pakalpojumu sniegšanu, tātad faktiski pa nullēm. Vēl jo vairāk, ja ņem vērā to, ka AS Sadales tīkls ir samaksājusi procentos AS Latvenergo par saņemtajiem kredītiem par 2,2 milj. eiro vairāk nekā 2022. gada pirmajā pusgadā. Acīmredzot procentu likme ir piesaistīta EURIBOR. Tātad iespējams, ka Latvenergo papildus nopelnīja no likmju celšanās uz sadales tarifu rēķina.
AS Augstsprieguma tīkls peļņas marža nebūt neliecina par to traģēdiju, ar kuru tika pamatota tarifu celšana par 30%. Jāņem vērā, ka augstsprieguma tarifu celšana automātiski nozīmē arī sadales tarifu izmaksu pieaugumu. AS Sadales tīkls pārskatā ir uzrādīts, ka sadales sistēmas pakalpojumu (Augstsprieguma tīkls) izmaksas pusgadā bija 34,5 milj. eiro. Tātad 30% augstsprieguma tīklu tarifu palielinājums radītu sadales tarifu pieaugumu par 10,3 milj. eiro jeb apmēram 8%. Tātad, ja vienam paceļ, tad otram jāceļ automātiski.
Varbūt nevajadzēja celt pirmajam? Vai pacelt būtiski mazāk?
Paskatīsimies, kādi varētu būt elektroenerģētikas sektora valsts uzņēmumu ienākumi ar jaunajiem tarifiem 2023. gada 1. pirmajā pusgadā, ja šādi tarifi tiktu noteikti no 1. janvāra.
AS Sadales tīkls 0,8 milj. eiro zaudējumi pārvērstos par apmēram 29 milj. eiro peļņu (sadales sistēmas pakalpojumu ieņēmumi 1. pusgadā - 136,8 milj. eiro, pieaugums iepriekš minētie 22%).
AS Augstprieguma tīkls peļņa pieaugtu līdz 17,2 milj. eiro (elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumi 37,3 milj. eiro un tarifu palielinājums par 30%).
Pievienojam vēl Latvenergo peļņu 228,2 milj. eiro un iegūstam 274,4 milj. eiro.
Tik sociāli atbildīgs mums ir elektroenerģētikas uzņēmumu īpašnieks - valsts.
Sakārtojam likumus un metodikas ar mērķi optimizēt Latvenergo un infrastruktūras uzņēmumu peļņu un apliekam visu valsti ar elektroenerģijas nodokli. No otras puses skatoties, pamēģini nesamaksāt. Bez elektrības nu nekādi.
Ja tāda ir sapratne par valsts lomu ekonomikas veicināšanā, tad nevajag brīnīties par atpalicību no kaimiņiem un atrašanos ES valstu ekonomikas un labklājības rādītāju tabulu pēdējās rindās. Ar tādiem politiķiem pie varas mums ārējie ienaidnieki nemaz nav vajadzīgi.
Turklāt bez elektroenerģētikas ir arī citas nozares, kur nebūt neiet labāk.
Kā redzam, tad, paskatoties citādi uz SPRK metodiku veidošanu, gan augstsprieguma, gan sadales tīklu tarifu palielinājums kādu gadu varēja mierīgi pagaidīt. Budžets iegūtu stipri vairāk no ekonomikas attīstības/saglabāšanās. Arī inflācija piebremzētos ātrāk.
Vēl kā valsts budžeta ieguvums būs PVN pieaugums par sadārdzinājuma daļu privātpersonām un mazajam biznesam, kas nav PVN maksātāji.
Arī SPRK saņems savu procentu no tarifu paaugstināšanas.
https://latvenergo.lv/.../uploa.../1_LE_parskats_6M_2023.pdf
https://sadalestikls.lv/.../ST_%20INTERIM_6.M.2023.pdf
https://ast.lv/.../Gada_parskats_2023_6_Apstiprinats.pdf
Seko mums 
Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo… Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi varu ZZS pēc piecu gadu gaidīšanas opozīcijā (pateicībā par Rīgas pils atslēgām), bet Progresīvie vispār pirmo reizi lielās varas pozīcijās – de facto tiek leģitimizēti kā nopietna partija, kas viendien būs problēma pašai JV. Tikmēr viens otram pateicīgi un saprot, ka jāturas kopā, lai vai kas, jo opozīcijā negrib neviens. 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
