Vai Latvijas ekonomika var atļauties tik dārgu elektroenerģētikas politiku? Ar tādiem politiķiem pie varas mums ārējie ienaidnieki nemaz nav vajadzīgi
Aivars Strakšas03.09.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
31. augustā, pēdējā brīdī tika publicēti AS Latvenergo un AS Augstsprieguma tīkls pirmā pusgada finanšu pārskati. Pēdējos mēnešos bieži tika lauzti šķēpi par augstsprieguma tīklu un sadales tīklu tarifiem un to pamatotību. Rezultātā SPRK apstiprināja AS Augstsprieguma tīkls tarifu paaugstinājumu no 1. jūlija par 30%, bet AS Sadales tīkls vidēji par 22%, - vismaz tā apgalvo uzņēmuma vadība (gribēja gan reizēm vairāk, taču tauta sāka dumpoties, un nesanāca).
Kā iemesls straujajam tarifu palielinājumam tika minēti lieli abu infrastruktūras uzņēmumu zaudējumi. Tāpēc ar nepacietību gaidīju pusgada rezultātu publicēšanu, lai pārliecinātos par SPRK un uzņēmumu pieņēmumu pamatotību no finanšu rādītāju puses. Galu galā abi ir tehnoloģiski saistīti. Sanāca pārsteigums, taču skatīsimies visu pēc kārtas.
AS Latvenergo uzņēmuma peļņa - 228,2 milj. eiro, peļņas marža 26,2%;
AS Sadales tīkls - zaudējumi 6,58 milj. eiro, peļņas marža kopumā negatīva;
AS Augstsprieguma tīkls - peļņa 6,1 milj, eiro peļņa, peļņas marža 8,3%.
Tātad akcionārs, tas ir valsts, no elektroenerģijas tirgus kopā ir nopelnījis pirmajā pusgadā 227,7 milj. eiro.
Redzam, ka Latvenergo, kas ir vienā koncernā ar AS Sadales tīkls, iet uz visu laiku peļņas rekordu.
No paskaidrojuma AS Latvenergo pusgada pārskatā saprotams, ka AS Sadales tīkls rezultāts no sadales pakalpojumu sniegšanas ir zaudējumi 0,8 milj. eiro, kas ir tikai 0,5% no ieņēmumiem par sadales pakalpojumu sniegšanu, tātad faktiski pa nullēm. Vēl jo vairāk, ja ņem vērā to, ka AS Sadales tīkls ir samaksājusi procentos AS Latvenergo par saņemtajiem kredītiem par 2,2 milj. eiro vairāk nekā 2022. gada pirmajā pusgadā. Acīmredzot procentu likme ir piesaistīta EURIBOR. Tātad iespējams, ka Latvenergo papildus nopelnīja no likmju celšanās uz sadales tarifu rēķina.
AS Augstsprieguma tīkls peļņas marža nebūt neliecina par to traģēdiju, ar kuru tika pamatota tarifu celšana par 30%. Jāņem vērā, ka augstsprieguma tarifu celšana automātiski nozīmē arī sadales tarifu izmaksu pieaugumu. AS Sadales tīkls pārskatā ir uzrādīts, ka sadales sistēmas pakalpojumu (Augstsprieguma tīkls) izmaksas pusgadā bija 34,5 milj. eiro. Tātad 30% augstsprieguma tīklu tarifu palielinājums radītu sadales tarifu pieaugumu par 10,3 milj. eiro jeb apmēram 8%. Tātad, ja vienam paceļ, tad otram jāceļ automātiski.
Varbūt nevajadzēja celt pirmajam? Vai pacelt būtiski mazāk?
Paskatīsimies, kādi varētu būt elektroenerģētikas sektora valsts uzņēmumu ienākumi ar jaunajiem tarifiem 2023. gada 1. pirmajā pusgadā, ja šādi tarifi tiktu noteikti no 1. janvāra.
AS Sadales tīkls 0,8 milj. eiro zaudējumi pārvērstos par apmēram 29 milj. eiro peļņu (sadales sistēmas pakalpojumu ieņēmumi 1. pusgadā - 136,8 milj. eiro, pieaugums iepriekš minētie 22%).
AS Augstprieguma tīkls peļņa pieaugtu līdz 17,2 milj. eiro (elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumi 37,3 milj. eiro un tarifu palielinājums par 30%).
Pievienojam vēl Latvenergo peļņu 228,2 milj. eiro un iegūstam 274,4 milj. eiro.
Tik sociāli atbildīgs mums ir elektroenerģētikas uzņēmumu īpašnieks - valsts.
Sakārtojam likumus un metodikas ar mērķi optimizēt Latvenergo un infrastruktūras uzņēmumu peļņu un apliekam visu valsti ar elektroenerģijas nodokli. No otras puses skatoties, pamēģini nesamaksāt. Bez elektrības nu nekādi.
Ja tāda ir sapratne par valsts lomu ekonomikas veicināšanā, tad nevajag brīnīties par atpalicību no kaimiņiem un atrašanos ES valstu ekonomikas un labklājības rādītāju tabulu pēdējās rindās. Ar tādiem politiķiem pie varas mums ārējie ienaidnieki nemaz nav vajadzīgi.
Turklāt bez elektroenerģētikas ir arī citas nozares, kur nebūt neiet labāk.
Kā redzam, tad, paskatoties citādi uz SPRK metodiku veidošanu, gan augstsprieguma, gan sadales tīklu tarifu palielinājums kādu gadu varēja mierīgi pagaidīt. Budžets iegūtu stipri vairāk no ekonomikas attīstības/saglabāšanās. Arī inflācija piebremzētos ātrāk.
Vēl kā valsts budžeta ieguvums būs PVN pieaugums par sadārdzinājuma daļu privātpersonām un mazajam biznesam, kas nav PVN maksātāji.
Arī SPRK saņems savu procentu no tarifu paaugstināšanas.
https://latvenergo.lv/.../uploa.../1_LE_parskats_6M_2023.pdf
https://sadalestikls.lv/.../ST_%20INTERIM_6.M.2023.pdf
https://ast.lv/.../Gada_parskats_2023_6_Apstiprinats.pdf
Seko mums 
Sabiedrībā rezonansi izsaucis Ernesta Rieksta video: “Es ceru, ka Krievijas armija ienāks Latvijā.” “Sprādzienu” izraisīja tieši šis teikums. Pārējo vēstījuma daļu aizņem pašreiz piekoptās politikas kritika un konstatācija, ka Dievzemītē viss pagalam. Delfi gan cenšas Riekstu rečekot, ka citur, t. sk., Krievijā ir vēl sliktāk, taču “reņģēdājiem” no tā vieglāk nepaliek.
Kārtējo reizi kārtējā Saeima ir ievēlējusi jaunu (sic!) valdību. Ko mēs varam sagaidīt no šī piedzimušā brīnumbērna, kurš mums sola piena upes un ķīseļa krastus tuvākajos gados, proti, Eiropas Savienības valstu vidējo dzīves līmeni? Skeptiķi teiktu – blēņas! Cik valdības nav nākušas un gājušas, kas nav solīts, bet, kur bijām, tur esam!
Katrs veselības ministrs nāk ar sev vairāk vai mazāk draudzīgu politiķu uzstādījumiem, kurus tad pirmajās darba dienā pamanās paust tautai, atbildot uz nesagatavotu žurnālistu nesagatavotiem jautājumiem. Ar laiku ministrs saprot spēles noteikumus, sāk solīt mazāk, bet prasīt vairāk.
Saņēmu Jūsu e-pastu ar aicinājumu veikt papildu iemaksas Pensiju fondā! Varbūt Jūs tomēr varat mani nomotivēt to izdarīt, atbildot uz maniem jautājumiem un varbūt sniedzot papildu informāciju!
Kā jau parasti, ja Ogres novadā top kaut kas jauns, vajadzīgs un skaists, no tumšiem stūriem uzrodas personāži, kas izplata dažādus melus un puspatiesības par šīm iecerēm. Slēpjoties aiz skaistām frāzēm par attīstību un novada interesēm, tiek bīdītas politiskās intereses un personīgi motīvi.
No 2000. gada marta līdz 2022. gada maijam Slovēnijā ierosināja ~62 000 lietu par antikovida noteikumu pārkāpumiem, piemērojot naudas sodus vairāk nekā 5,7 miljonu eiro apmērā. Vēlāk Slovēnijas Konstitucionālā tiesa atzina pretkovida pasākumus par antikonstitucionāliem. Iepriekšējiem vadīkļiem šādas negantības maksāja varu.
