Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Par likumprojekta "Nekustamā īpašuma (NĪ) aģentu darbības likums" neatbilstību Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā minētām vērtībām un pamatprincipiem, Līgumam par Eiropas Savienības darbību, ES un arī Latvijā akceptētā standarta LVS EN15733:2010 “Nekustamā īpašuma aģenti – prasības nekustamā īpašuma aģentu pakalpojumu sniegšanai” prasībām un par nepieciešamību apturēt Likumprojekta virzību Saeimas 1. lasījumam.

Likumprojekta būtība un cēlais mērķis ir nodrošināt kvalitatīvu nekustamo īpašumu darījumu starpniecības darījumu noslēgšanas pakalpojumu pieejamību personām, kā arī veicināt godīgu konkurenci nekustamā īpašuma tirgus darījumu pakalpojumu tirgū, reglamentējot NĪ aģentu darbību, kuri turpmāk nevarēs strādāt bez sertifikāta un reģistrācijas vienotā reģistrā. 2017.gada oktobrī sakarā ar būtiskām nepilnībām Likumprojekts bija atgriezts tā izstrādātājiem pārstrādāšanai. Ir pagājis vairāk kā pusgads.

Nekustamā īpašuma mākleru un aģentu biedrība (turpmāk – NĪMA), kas kopš 2005.gada sertificēja vairāk nekā 500 māklerus un aģentus Latvijā, ir pirmās starptautiskās federācijas FIABCI Latvijas nodaļas FIABCI-LATVIA nodaļas dibinātāja 1999.-2005.g.), kā arī biedrības Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība (turpmāk – NĪSA, dibināšanas gads 2007) un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienība (turpmāk – NĪLA, dibināšanas gads 2015) konstatē, ka Likumprojekts:

1) nonivelē arī uz šo dienu sabiedrībā jau tā ne pārāk prestižo NĪ māklera un aģenta profesiju, jo ir pretrunā tādiem Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā minētām vērtībām un pamatprincipiem, kā vienlīdzība un tiesiskums, ir pretrunā Eiropas Savienībā un arī Latvijā akceptētā standarta LVS EN15733:2010 “Nekustamā īpašuma aģenti – prasības nekustamā īpašuma aģentu pakalpojumu sniegšanai” (turpmāk - Standarts) noteiktajām augstākās izglītības prasībām.

Proti – Standarts prasa pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību, ar programmas minimālo apjomu 80 kredītpunkti jeb 120ECTS, ko atzīst arī Latvijas Republikas Izglītības ministrija, bet neatzīst Likumprojekta izstrādātāji. Turklāt Likumprojekts nesniedz informāciju par Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 7.septembra direktīvas 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu piemērošanu, saskaņā ar kuru tiek veikta profesionālās kvalifikācijas atzīšana reglamentētajās profesijās;

2) nodibina tikai vienas no vairākām Latvijā esošajām nevalstiskām organizācijām (turpmāk – NVO/Biedrība) – LANĪDA - monopolu NĪ aģentu sertifikācijā un tādējādi izkropļo brīvo konkurenci, kā galveno brīva tirgus ekonomikas regulējošo instrumentu valstī, kas ir pretrunā valsts ekonomikas un sabiedrības interesēm un ir pretrunā Līgumam par Eiropas Savienības darbību VII nodaļas 1. sadaļā izklāstītajiem Kopienas noteikumiem par konkurenci[1];

3) maldina patērētāju kā NĪ aģentu pakalpojumu saņēmēju ar šķietamu darījuma kvalitātes un drošības uzlabojumu, kas reāli punktā 1) minēto apstākļu dēļ apriori nav izpildāms;

4) nesniedz NĪ aģentu pakalpojumu kvalitātes un drošības taustāmu pamatojumu, jo nedz sertifikācijas, nedz arī reģistrācijas reģistrā procesi paši par sevi nesniedz un nevar sniegt nekādas garantijas nedz pakalpojuma kvalitātes, nedz arī drošības sasniedzamībai, ko apliecina dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistrs, kurā reģistrēti tikai apmēram 700 no vairākiem tūkstošiem Latvijā strādājošiem pārvaldniekiem, kuriem reģistrā nav ierakstīts neviens no Valsts kontroles konstatētajiem pārkāpumiem;

5) būtiski paaugstinās sertificēto NĪ aģentu klientu izdevumus par pakalpojumiem sakarā ar pakalpojumu sniedzēju papildus maksājumiem par sertifikāciju privātai organizācijai, kam ir monopola tiesības sertificēt.

6) ir pretrunā brīva pakalpojuma sniegšanas Eiropas Savienībā prasībām, jo paredz nerezidentam tikai atsevišķas darbības iespējas Latvijas teritorijā, gadījumā ja attiecīgajā valstī jau eksistē NĪ aģentu sertifikācija un/vai prasa NĪ aģentu asociācijas apliecinājumu, turklāt tikai īslaicīgai darbībai “ne ilgāk par trīs mēnešiem” un liedzot tādas iespējas, ja ES valstī NĪ aģentu asociācijas nav.

7) ne tikai nedod nekādu reālo un taustāmo pamatu secināt par likumprojekta 1.pantā un Anotācijā definēto mērķu, proti - nodrošināt kvalitatīvu nekustamo īpašumu darījumu starpniecības darījumu noslēgšanas pakalpojumu [...] pieejamību personām, kā arī veicināt godīgu konkurenci nekustamā īpašuma tirgus darījumu pakalpojumu tirgū, kā arī apkarot ēnu ekonomiku – sasniedzamības iespējamību, bet jo vairāk – ir acīmredzama Likumprojektā un Anotācijā deklaratīvi pasludināto mērķu sasniedzamības neiespējamība iepriekš punktos 1) - 6) minēto būtisko trūkumu dēļ.

Ir tīri deklaratīva arī Likumprojektā minētā atsauce uz Ētikas kodeksa ievērošanu un kontroli, jo pati par sevi Ētikas kodeksa esamība faktiski katrā Latvijas valsts iestādē nesniedz ētikas vispārpieņemto principu ievērošanas garantijas. Turklāt, praksē ētikas principu izpratne Latvijā ir tīri subjektīvs lielums. Savukārt, sakarā ar Likumprojektā paredzēto Ekonomikas ministrijas pilnvaru deleģēšanu “Latvijā vienīgai sertificēt cienīgai institūcijai” - privātai NVO - biedrībai LANĪDA, aicinām ieskatīties LANĪDA ētikas izpratnes vēsturē, kas ir labi zināma NĪ speciālistu aprindās Latvijā – skat. http://www.nima.lv/index.php?pid=019 un http://www.nima.lv/index.php?pid=027351 FIABCI-Latvija pret FIABCI-LATVIA, kā arī https://www.pietiek.com/raksti/likumprojekta_dzivojamo_telpu_ires_likums_aizkulises.

Secinājums.

Likumprojekts pašreizējā redakcijā ir pretrunā Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā minētām vērtībām un pamatprincipiem, Līgumam par Eiropas Savienības darbību, ES un arī Latvijā akceptētā standarta LVS EN15733:2010 “Nekustamā īpašuma aģenti – prasības nekustamā īpašuma aģentu pakalpojumu sniegšanai” prasībām, nav sasniedzis savus patiesi vēlamos mērķus, līdz ar to tas nevar tikt nodots pat pirmajam Saeimas lasījumam.

Likumprojekts ir nopietni jāpārstrādā – gan sakarā ar tajā paredzētajām privātās organizācijas sertifikācijas procesa monopola tiesībām, gan it īpaši jautājumā par nekustamā īpašuma Aģenta ar likumu reglamentētu profesionālo kvalifikāciju.

Lai Latvijā tiktu realizēta patiesa vērtība - NĪ aģenta profesionālo darbību regulējošs likums, kas nodrošinās pēc augstākajiem pasaules standartiem izglītoto nozares speciālistu reģistrāciju publiski pieejamā valsts reģistrā, ar kuru Latvija varētu prezentēt sevi un NĪ nozari, kas dos patiesu labumu gan uzņēmējiem, gan valstij, gan arī sabiedrībai un klientiem, nevis tikai šauram ieinteresēto personu lokam.

Aicinām plašu sabiedrību konstruktīvai diskusijai.

* Nekustamā īpašuma mākleru un aģentu biedrība NĪMA, Nekustamā īpašuma speciālistu un lietotāju apvienības NĪSA un NĪLA

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...