Iesaki rakstu: 
Kamēr pasaule cīnās ar koronavīrusa izraisīto pandēmiju, Latviju pārņēmusi cita, vēl lipīgāka epidēmija – šķērdēšanas epidēmija. Turklāt tā plešas plašumā ar neiedomājamu spēku un jaudu. Un tai meistarīgi pieslēdzies arī satiksmes ministrs Tālis Linkaits, kura pārvaldītā VAS “Latvijas valsts ceļi” ir gatava pārmaksāt 200 tūkstošus, lai tikai pie pasūtījuma tiktu slavenā būvnieku karteļa dalībnieka ACB meitaskompānija “Saldus ceļinieks”.
Ja par medicīnisko masku iepirkumu un tā izdevīgumu var diskutēt, ņemot vērā globālo situāciju ar valstu gatavību pat ķerties pie atklātām zādzībām un laupīšanas, lai tikai tiktu pie deficītās preces, tad par pārējiem pandēmijas gaisotnē izdarītajiem iepirkumiem ir grūti atrast attaisnojumu, kāpēc nav izvēlēts lētākais variants, bet dota priekšroka karteļu rijībai.
Viens no spilgtiem piemēriem ir ceļu būve. Kopumā 2020.gadā valsts autoceļu remontdarbiem un uzturēšanai pieejami EUR 250 500 000, kas ir par EUR 1,2 miljoniem vairāk nekā 2019. gadā.
No valsts budžeta valsts autoceļu tīklam būs pieejami EUR 213,2 miljoni, Eiropas Savienības fondiem – EUR 37,3 miljoni.
Kopumā darbi plānoti 101 objektā: 95 objektos darbi tiks veikti par valsts budžeta finansējumu, bet 6 objektos darbus līdzfinansēs Eiropas Savienības fondi.
Plānotie darbi skars 10 valsts galveno autoceļu posmus, 45 reģionālo un 20 vietējo autoceļu posmiem.
Posmu un objektu skaits varētu palielināties, pateicoties ekonomijai, kas varētu rasties VAS “Latvijas valsts ceļi” (LVC) jēgpilni veicot būvdarbu iepirkumus.
Tomēr šķiet, ka VAS “Latvijas valsts ceļi” izgājusi īpašus pieredzes kursus pie medicīnisko masku iepircējiem un tagad mēģina tos meistarībā pārspēt. Tiek meklēti un atrasti pat pilnīgi absurdi iemesli, lai pie pasūtījuma tiktu būvniecības karteļa dalībnieki, bērnišķīgu iemeslu dēļ noraidot par 200 tūkstošiem eiro lētāku piedāvājumu.
Šobrīd LVC vērtēšanas un izsludināšanas procesā ir daudzu objektu pārbūves, atjaunošanas būvdarbu iepirkumi (skatīt https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier ), kuros kā galvenais kritērijs ir zemākā piedāvātā cena.
Saskaņā ar paziņotajiem rezultātiem, ir secināms, ka lielākā daļa līgumu tiek piešķirti SIA “Saldus ceļinieks” (skatīt: https://www.iub.gov.lv/lv/iubsearch/q/VAS%20%22Latvijas%20valsts%20ceļi%22/pt/_pp/), arī atklātā konkursā “Valsts reģionālā autoceļa P75 Jēkabpils - Lietuvas robeža (Nereta) posma km 11.54 - 17.00 pārbūve”, id.nr. LVC 2019/139/AC (Iepirkums), ar paredzamo budžetu: EUR 8 miljoni, par uzvarētāju pasludināts SIA “Saldus ceļinieks”, lai gan tā piedāvājums ir bijis ar otro zemāko cenu, par EUR 189 tūkstošiem dārgāks nekā AB “Kauno tiltai“.
Jau iepriekšējos gados LVC būvdarbu iepirkumos ir konstatējams tas, ka pretendentu piedāvātās cenas ir visai līdzīgas un gadījumos, ja tomēr kāds pretendents spēj piedāvāt izdevīgāku zemāku cenu, tas tiek izslēgts no konkursa.
Arī Iepirkumā, kur piedāvājumus iesniedza četri pretendenti: (1) AB “Kauno tiltai”, ar piedāvātā cena EUR 5 190 176,06, (2) AS “ACB”, piedāvātā cena: EUR 5 583 966,29 (3) SIA “Saldus ceļinieks”, piedāvātā cena EUR 5 369 138,41, (4) CBF SIA “BINDERS”, piedāvātā cena EUR 5 669 273,20[1].
Iemesls AB “Kauno tiltai” izslēgšanai no iepirkuma ir gan gauži dīvains, gan smieklīgs – VAS “Latvijas valsts ceļi” īsti nepatīk, kā lētākās cenas piedāvātājs ieplānojis izvietot ceļa zīmes. Nevis nepatīk, bet izrādās, ka tas piedāvā pāris metrus citā vietā, nekā ir iedomājusies VAS “Latvijas valsts ceļi”.
AB “Kauno tiltai” 2020.gada 15.maijā apstrīdējuši rezultātus Iepirkumu uzraudzības birojā (iemaksājot depozītu EUR 15 tk), jo uzskata, ka noraidījuma iemesls ir formāls. Lai gan LVC vērtēšanas gaitā uzdeva precizējošus jautājumus, kā pretendents varētu domāt, lai pilnvērtīgi izvērtētu piedāvājumu, no rezultāta nākas secināt, ka meklēts tika iemesls tam, lai faktiski tos izmestu no konkursa un izlemtu par labu SIA “Saldus Ceļinieks”.
Pagaidām Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) vēl nav nozīmējis strīdus izskatīšanas sēdi, un līdz ar to nav zināms, vai IUB atzīs LVC lēmumu par pamatotu.
Jāatgādina, ka 2019.gadā no valdes priekšsēdētāja amata tika atstādināts tās valdes priekšsēdētājs Edgars Strods un šie pienākumi uzticēti Jānim Langem, kas arī iepriekš strādājis LVC.
Līdz ar to būtisks aspekts, vai vadības maiņa iepirkumu procesu īsteno godīgāk un vai, piešķirot lielāko daļu līgumus vienam piegādātājam, pat iepirkumos, kur tā cena nav zemākā, ir atbilstoši publisko iepirkumu mērķiem: godīga konkurence un efektīgs valsts budžeta līdzekļu izlietojums.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
