Iesaki rakstu: 
6. janvārī sabiedrība uzzināja par kārtējām vadošo darbinieku iecelšanām Latvijas TV. Zīmīgi, ka pārmaiņas skārušas tieši atbildīgos par saturu. LTV pavēstīja, ka no 2020. gada 6. janvāra Latvijas Televīzijas Programmu daļas direktores pienākumus pilnā apjomā sākusi pildīt mediju eksperte Rita Ruduša, bet satura redaktora amatā stājies pētnieks un sociālantropologs Andris Saulītis.
Sīkāk netiek paskaidrots, kāpēc šādas pārmaiņas bija vajadzīgas, un nav arī plašāk diskutēts, kāpēc tieši šīs un nevis citas personas ir apstiprinātas tik būtiskos amatos sabiedriskajā TV? Par Rudušu jau rakstījuši citi, tikai kaut kādu iemeslu dēļ nav pieminēts, ka viņa ir viena no aktīvākajām lienošās divvalodības aizstāvēm.
Tomēr ir vērts pievērst uzmanību arī jaunajam LTV satura redaktoram Andrim Saulītim. LTV savā paziņojumā norāda, ka Saulītis esot „pēdējo divu gadu laikā regulāri publicējis komentārus un analītiskus rakstus sabiedrisko mediju portālā LSM.lv”.
Tomēr, pārbaudot faktus, proti, ielūkojoties LSM.lv portālā, rodas pamatotas aizdomas vai LTV nebūs tīši maldinājuši sabiedrību? Sadaļā “autori” pie Andra Saulīša vārda kopš 2015. gada atrodamas vien piecas ziņas. Bet viņa blogu ierakstu lapā minēto divu gadu laikā redzami tikai 10 ieraksti. (1) Tie paši ne pārāk izvērsti, saturiski plāni, bez īpašām pētniecības pazīmēm, avotiem.
Tas nozīmē, ka Saulītis publicējis vidēji vienu ierakstu divu mēnešu laikā. To par nekādi nevar dēvēt par “regulāru ieguldījumu.” Tādēļ ir pamats uzskatīt, ka LTV būs izvēlējušies uzdot vēlamo par esošo. Šādas rīcība no LTV puses ir klasificējama kā demagoģija jeb viltus ziņu apzināta izplatīšana.
Protams, būtu naivi iedomāties, ka tiks atklāti paziņots, kādēļ šādas pārmaiņas notikušas un kādi politiskie grupējumi tās organizējuši. Šāda klaja manipulēšana ar faktiem un necaurspīdīgums rada nopietnas aizdomas, ka arī Latvijā līdzīgi kā Putina Krievijā sabiedriskie mediji ir nonākuši noteiktu politisko spēku kontrolē.
Avots: 1) LSM autori - Andris Saulītis https://www.lsm.lv/autors/andris-saulitis/
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
