Vai miljonāram atļauts viss? Arī aizsargjoslā ieraktus būvgružus uzdot par vēsturiskās apbūves atliekām?
Pietiek lasītājs14.01.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kamēr vienus Latvijas iedzīvotājus epidēmija ir iedzinusi trūkumā un izmisumā, citiem šis ir īstais shēmošanas un iedzīvošanās laiks. Pastāstīšu par kādu salīdzinoši jaunu metodi, kuru izmanto ļoti naudīgi cilvēki, kas spēj „motivēt” vietējo varu, lai tiktu pie iespējas būvēties daudzu tik kārotajā Rīgas jūras līča
2020. gada vasarā Ventspils Dabas aizsardzības pārvaldes amatpersona – nosauksim viņu par Jāni –, pildot savus dienesta pienākumus, uz vietas apsekoja divus zemes īpašumus, kas atrodas Engures novada, Engures pagasta Apšuciemā.
Dabas aizsardzības pārvaldes darbinieks pēc pārbaudes beigām secināja, ka abi īpašumi atrodas Baltijas jūras Rīgas jūras līča
Taču... zemes īpašnieki tā nedomāja un ķērās pie būtībā noziedzīgām – un tāds ir mans viedoklis - darbībām ar tiešu Engures pašvaldības amatpersonu piedalīšanos. Nauda atļāva, neformāli kontakti arī. Roka roku mazgā...
Ko darīt ar zemi, uz kuras nav nekādu vēsturisku būvju atlieku? Tika izdomāta inovatīva metode – ierakt būvgružus, kurus vēlāk amatpersonu izveidota komisija varētu “atklāt” un atzīt par vēsturiskas apbūves pierādījumu (attēlos). Līdz ar to arī „likumīga” iespēja ķerties pie būvēšanas aizsargjoslā būtu rokā.
Šāda rīcība manā izpratnē ir traktējama kā apzināta krāpšana un dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, par ko būtu jāieinteresējas gan Valsts policijai, gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, gan, protams, vietējiem un arī centrālajiem medijiem.
Jo interesantāka šī situācija ir tāpēc, ka abi zemesgabali pieder nevis kādam vietējam bodniekam, bet gan Latvijā labi zināma miljonāra ģimenei, kuras galvam patīk runāt par pareizu Eiropas fondu sadali un citām valstiskām lietām.
Tiesa, šajā gadījumā miljonārs ir nolēmis pats palikt ēnā, līdz ar ko par zemesgabalu oficiālo īpašnieku ir „nozīmēta” viņa sieva. „Ja nu kas”, tieši viņai tad arī vajadzētu tiesībsargāšanas iestādēm atbildēt par kriminālajām darbībām.
Viss augstāk aprakstītais ir viegli pierādāms. Dokumentācija noteikti ir atrodama pašvaldībā un Dabas aizsardzības pārvaldē, konkrētos nekustamos īpašumus ir viegli noskaidrot, un nekas arī netraucētu uz vietas aplūkot, kā tad īsti izskatās „vēsturiskās apbūves atliekas”.
Savukārt pēc tam jau darbs būtu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, kurš, kā izskatās, neraugoties uz saņemtajiem signāliem, nevēlas „strīdēties” ar Kurzemes pusē ļoti ietekmīgo miljonāru, kam savu „galu” pietiek arī Rīgā.
Tad nu jautājums – vai tiešām mediji atstās bez ievērības šādu klajas krāpniecības gadījumu? Vai arī ķersies pie lietas apstākļu noskaidrošanas? Lai turīgi blēži neiedomātos, ka šeit ir Krievija, kur tādiem kā viņi ir atļauts un iespējams viss?
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
