Iesaki rakstu: 
Abiem bijušajiem ekspremjera Ivara Godmaņa valdības glābtās Parex bankas īpašniekiem – Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim -, visticamāk, tomēr nāksies rēķināties ar apsūdzību uzrādīšanu kriminālprocesā, ko saistībā ar viņu ieguldījumiem Parex aizvien šķetina Ģenerālprokuratūra.
Pēc vairāku Pietiek avotu teiktā, vēlākais, šovasar prokuratūra plāno pabeigt izmeklēšanu kriminālprocesā par Parex subordinētā kapitāla izcelsmi un abu bijušo bankas īpašnieku un miljonāru Kargina un Krasovicka darbībām.
Oficiāli Ģenerālprokuratūra skaidru atbildi par, iespējams, sagaidāmajām apsūdzībām Karginam un Krasovickim nesniedz, norādot, ka kriminālprocesā aizvien notiek izmeklēšana, līdz ar to plašāki komentāri nevarot tikt sniegti. Tomēr, pēc Pietiek rīcībā esošām ziņām, saistībā ar Kargina un Krasovicka darbībām ar Parex bankas subordinēto kapitālu prokuratūras izmeklētāji, pabeidzot izmeklēšanu, abiem bijušajiem īpašniekiem varētu celt apsūdzības.
Kriminālprocess par Parex subordinētā kapitāla izcelsmi Ģenerālprokuratūrā tika sākts 2010.gada vasarā. Tā pamatā ir banku uzrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) iesniegums, kurā bija norādīts uz aizdomīgiem darījumiem, kurus saistībā ar Parex kapitālu īstenojuši abi bijušie valsts glābtās bankas īpašnieki vai viņu radinieki.
Pēc Ģenerālprokuratūras preses pārstāves Lauras Pakalnes Pietiek sniegtās informācijas, kriminālprocesā par Parex subordinētā kapitāla izcelsmi joprojām turpinās izmeklēšana. Abiem bijušajiem Parex īpašniekiem Karginam un Krasovickim šajā procesā pagaidām esot piemērots liecinieka statuss.
Uz Pietiek jautājumiem par to, kāda gaita kriminālprocesā, kas saistīts ar pārbaudi par Parex subordinētā kapitāla izcelsmi un abu bijušo īpašnieku darbībām, un vai ir tiesa, ka šī kriminālprocesa ietvaros apsūdzības par iespējamu ļaunprātīgu rīcību varētu tikt uzrādītas Karginam un Krasovickim, prokuratūras preses pārstāve Pakalne atbildēja: „Lietā joprojām turpinās pirmstiesas izmeklēšana. Abām jūsu pieminētajām personām pagaidām ir piemērots liecinieka statuss.”
Kā zināms, premjera Godmaņa vadītā valdība [20.12.2007-12.03.2009] Parex bankas glābšanu īstenoja 2008.gada novembrī, Karginam un Krasovickim piederošās bankas akcijas pārņemot par diviem latiem. Tomēr Parex glābšanas cena bija daudzkārt lielāka. Kopumā tieši un netieši Parex glābšanā valsts ieguldīja ap 1,2 miljardus latu.
Skaidru aplēšu par to, cik lieli būs valsts zaudējumi no Parex glābšanas pēc tam, kad tiks pārdota no Parex atdalītā tā sauktā labā banka Citadele un atgūti vecās Parex sliktie kredīti, nav. Portāls Delfi otrdien lēsa, ka Parex glābšanā valsts būs zaudējusi vismaz 200 miljonus latu. Tomēr Pietiek aplēses vedina spriest, ka Parex glābšana nodokļu maksātājiem, iespējams, būs izmaksājusi vairāk nekā pusmiljardu latu.
Kriminālprocess par Parex subordinētā kapitāla izcelsmi nav vienīgais, ko izmeklējusi prokuratūra. 2009.gada oktobrī pēc Krimināllikuma nodaļas par noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā Ģenerālprokuratūra sāka kriminālprocesu saistībā ar iespējamiem pārkāpumiem valsts īstenotās Parex bankas pārņemšanas procesā. Tomēr nepilnu gadu vēlāk - 2010.gada 16.augustā - prokuratūra izlēma kriminālprocesu par Parex pārņemšanas likumību izbeigt.
Pērn rudenī WikiLeaks publiskotās ASV vēstniecības telegrammas liecināja, ka amerikāņu diplomāti diskusijas par izmeklēšanu Parex darbībā un pārņemšanas lietā dēvējuši par politisku teātri, savukārt Valsts kontroliere Inguna Sudraba tika raksturota kā vienīgā godīgā iesaistītā persona. „Nav nekāds pārsteigums, ka [Valērijs] Kargins un [Viktors] Krasovickis bankas pārņemšanā tikuši cauri sveikā. Aicinājumi veikt tālāku izmeklēšanu ir labs politiskais teātris, bet tā praktiskais iznākums varētu būt ļoti ierobežots,” bija teikts ASV vēstniecības telegrammā.
Kopš 2008.gada beigām valsts īpašumā esošā Parex un tās akciju īpašniece Privatizācijas aģentūra (PA), 2010.gada 30.jūlijā vērsās tiesā pret bijušiem bankas īpašniekiem Karginu un Krasovicki, prasot viņiem atlīdzināt savas darbības laikā nodarītos zaudējumus vairāk nekā 65 miljonu latu apmērā. 2011.gada 2.decembrī PA un Parex pret Karginu un Krasovicki cēla papildus prasību par 99,5 miljonu latu piedziņu. Līdz ar to kopējie valsts - PA un Parex personā – celtie prasījumi pret abiem bijušajiem bankas īpašniekiem pārsniedz 164 miljonus latu.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
