Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?

Tātad – vai pēdējās projekta izmaksu prognozes Latvijas teritorijā, kas tiek lēstas no 9 līdz 10 miljardiem eiro, ir vēl ekonomiskās lietderības pusē vai jau aiz tās?

Atgādinu, ka E&Y 2017. gadā veiktajā "Rail Baltica" projekta izmaksu un ieguvumu analīzē šī projekta izmaksas Latvijas teritorijā tika lēstas nedaudz zemāk par 2 miljardiem eiro. Tika plānots pārvadāt 6 līdz 7 miljonus pasažieru gadā, un 2026. gada bāzes scenārijā bija paredzēts pārvadāt ap 15 miljoniem tonnu kravu ar apjomu palielinājumu līdz 20 miljoniem tonnu 2055. gadā.

"Boston consulting" veiktajā izmaksu ieguvumu analīzē, kas tika publicēta šogad, pasažieru pārvadājumu apjomi ir samazināti apmēram divas reizes, savukārt kravu pārvadājumi gandrīz divdesmit reizes.

Šobrīd valdība izmisīgi meklē iespējas atrast finansējumu projekta pabeigšanai. Taču vai ir padomāts, kā un no kādiem līdzekļiem tiks finansēta projekta uzturēšana? Ja salīdzinām ar E&Y veiktajām prognozēm attiecībā par iekasējamo infrastruktūras maksu 2 miljardu projektam, tad var secināt, ka pasažieru pārvadājumu sadaļā iegūsim apmēram divas reizes, bet kravu pārvadājumu sadaļā divdesmit reizes (!!!) mazākus ienākumus. Infrastruktūras maksai neatkarīgi no izmaksām būs jābūt konkurētspējīgai. Paaugstināt nesanāks.

Tas viss kopā ar piecas reizes dārgāku projektu.

Nonākam līdz absurdai situācijai. Vispirms par valsts budžeta naudu finansējam un būvējam, pēc tam par valsts budžeta naudu dotējam pārvadātājiem infrastruktūras izmaksas kaut kur starp 80 - 90%.

Turklāt neaizmirstam, ka kravas ir paredzēts pārvadāt ar ātrumu līdz 120 km/h. Tātad šajā sadaļā ātrvilciena projekts nemaz nav vajadzīgs.

Vai patiešām viena projekta stratēģiskās jēgas meklējumu dēļ ir jāieķīlā visas valsts nākotne?

Vai nav efektīvāku investīciju mērķu vēl neizšķērdētajiem 8 - 9 miljardiem eiro līdz projekta pabeigšanai un vairākiem simtiem miljoniem eiro, kas būs nepieciešami infrastruktūras uzturēšanai un procentu maksājumiem par valsts aizņēmumu pēc projekta pabeigšanas? (Parēķiniet paši, cik daudz būs jāmaksā ik gadus par 8 miljardus lielu aizņēmumu, ja valsts šobrīd aizņemas naudu uz 3% gadā. PPP gadījumā varētu būt reizes divas dārgāk.)

Ja gribam nodrošināt valsts attīstību, bez investīcijām iztikt nevar. Taču tik daudz būtu jāsaprot pat politiskai, tātad neprofesionālai valdībai - saprātīgas investīcijas nodrošina labklājību un attīstību, nesaprātīgas noved līdz bankrotam vai valstu gadījumā līdz defoltam.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

13

Labdien, Andrej Upīt!

Foto- Labdien, Andrej Upīt! - Sveicināta! - Neērti teikt, bet Tevi grib sagriezt trīs daļās. Kaut gan latvietis jau biji! Valodu noturēji, bet, eh, - nepareizais viedoklis un partija! Tā ka - trīs daļās un miers mājās!
Lasīt visu...

6

Likumi ir rakstīti arī ministriem

FotoPēdējos gados Latvijā arvien vairāk iesakņojas tiesiskai valstij nepieņemamā pārliecība, ka augstas ranga valsts amatpersonas var pieņemt citas personas skarošus prettiesiskus lēmumus bez kādām negatīvām sekām sev pašiem. Tomēr neatkarīgi no politiskās atbildības un tā, ka kaitējums nodarīts, veicot amata pienākumus, jebkurš par savu rīcību ir atbildīgs likuma priekšā. Citējot senos romiešus: Dura lex, sed lex – Likums ir skarbs, bet tas ir likums.
Lasīt visu...

12

Par Ievu Raubiško, kura neaizgāja no Omelas

FotoStāstā "Tie, kas aizgāja no Omelas" Ursula Le Gvina apraksta utopisku sabiedrību, kas dzīvo pārtikušu, drošu un skaistu dzīvi. Omelas iedzīvotāji paši pārvalda savu pilsētu, tur nav karaļu, nav vergu, visi ir vienlīdzīgi. Taču šai dzīvei ir cena. Lai omelieši varētu labi dzīvot, kādam ir jācieš. Šis kāds ir mazs bērns – izsalcis, netīrs, pusjucis un ieslodzīts skapī, kur tam mūžīgi jāpaliek, lai Omelas iedzīvotāji varētu iet savās ikdienas gaitās un svinēt svētkus.
Lasīt visu...

12

Neēdušais paēdušo neinteresē

FotoParalēli daudzām citām, jau ierastām ziņām, ka valsts budžetā nav atrasts finansējums vienai, otrai vai trešajai lietai, kas visai sabiedrībai vai noteiktām tās daļām ir akūti svarīgas, šonedēļ jau atkal lasām kārtējās ziņas, kas politiķu un ierēdniecības sausajā valodā skan visai bezpersoniski un sausi – naudas nav, neprasiet.
Lasīt visu...

21

Runa Valsts valodas dienā: lūdzu, iztaisnosim muguras!

FotoSveicināti, labi ļaudis! Šodien svinam Valsts valodas dienu. Vai tā būtu nejaušība, ka “Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda?”. Vai tā būtu nejaušība, ka šie vārdi Satversmes 4. pantā nostiprināti pirms 26 gadiem Veļu laikā? Veļu laiks izrādījies zīmīgs vairākkārt — gan pirms 825 gadiem mums pieteiktais krusta karš, gan okupantu pūliņi Saules kaujā izrādījušies veltīgi. Latviešu tautas dievestība joprojām ir dzīva.
Lasīt visu...