Vai plāns izgāzt Latvijas Universitātes rektora vēlēšanas izdosies?
LU darbinieki28.01.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ir atlicis mēnesis līdz Latvijas Universitātes (LU) rektora vēlēšanām šī gada 1. martā. Tomēr jau tagad dažādu ēku gaiteņos ir novērojama balsu vākšana gaidāmajai Satversmes sapulcei, kas ievēlēs ietekmīgākās Latvijas augstskolas jauno rektoru.
No vienas puses, ņemot vērā gandrīz 12 tūkstošus eiro solīto mēnešalgu, notiek pilnībā demokrātisks process. Kandidāti, abi profesori (bijušais Olainfarm padomes priekšsēdētājs Gundars Bērziņš un bijusī īpašo uzdevumu ministre Signe Bāliņa), cenšas ar savu retoriku un vēstījumu pārliecināt topošos vēlētājus. Tas viss ir skaidrs un pieder pie lietas.
No otras puses, ar galveno vecās 2019. gada rektora vēlēšanu brigādes biroju Raiņa bulvāra 19 rektorātā un jaunākā brigadiera filiāli LU ēkā pie Operas (ēku gan iecerēts šogad pārdot “privātajiem” saskaņā ar LU rektora I. Muižnieka ziņoto Senātam 2023. gadā) tiek plānots ne Gundaram, ne Signei šo godu - ieņemt LU rektora amatu - neatļaut.
Jaunākais brigadieris, pēc amata – centra direktors, jau kopš jaunā gada aktīvi cenšas pārliecināt savus kolēģus, ka Gundars amatam neder (tiek piesaukts plaģiāts doktora disertācijā un Olainfarm akcionāru apzagšana). Tāpat arī Signe LU nāks tikai par sliktu (kas jau 3 gadus digitalizējot LU).
Tā vietā – zelta risinājums neievēlēt nevienu. Būšot trešais kandidāts. Tādējādi esošajam rektoram Indriķim Muižniekam pilnvaras tiktu pagarinātas par dažiem mēnešiem. Tas viss, lai nebūtu jāizdabā ne Gundara, ne Signes augstajām projektu dokumentācijas prasībām.
Bet ar kolēģu pārliecināšanu nepietiek. Satversmes sapulcē ir 200 balsis, 20% no tām ir studējošajiem, ko virza Studentu padome. Laiks rādīs, vai tik neatkārtosies 2019. gads, kad kāds no šīs brigādes (paši gan sev piedēvē dažādas padomes) centīsies ietekmēt studentus, lai iegūtu šos 20% vienbalsīgo balsu, lai izgāztu Signes un Gundara vēlēšanas.
Uz pozitīvās nots gan jāatzīmē, ka esošā LU rektora padomniece, kas vienlaicīgi nesen ir ieņēmusi Stradiņa slimnīcas valdes locekles amatu, šogad būs pārāk aizņemta, lai uzturētu Nepīpētavas Facebook lapu jeb Muižnieka komandas 2019. gada neoficiālo vēlēšanu kontu sociālajā tīklā.
Seko mums 
Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo… Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi varu ZZS pēc piecu gadu gaidīšanas opozīcijā (pateicībā par Rīgas pils atslēgām), bet Progresīvie vispār pirmo reizi lielās varas pozīcijās – de facto tiek leģitimizēti kā nopietna partija, kas viendien būs problēma pašai JV. Tikmēr viens otram pateicīgi un saprot, ka jāturas kopā, lai vai kas, jo opozīcijā negrib neviens. 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
