Vai priekšvēlēšanu kampaņās izmanto ministriju budžetus
Latvijas Reģionu apvienība18.08.2018.
Komentāri (1)
Iesaki rakstu: 
"Latvijas Reģionu apvienība" (LRA) lūgusi Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP) izvērtēt, vai "Latvijas Radio" atskaņotajās Latvijas Republikas Finanšu ministrijas (FM) radio reklāmās nav saskatāma slēptā priekšvēlēšanu aģitācija un vai neatļautā veidā tiek tērēti administratīvie resursi. Vēstuli ar lūgumu izvērtēt attiecīgo situāciju LRA nosūtīja arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB). Sniegt paskaidrojumu par izvērsto radio kampaņu lūgts arī pašai Finanšu ministrijai.
FM apmaksātas reklāmas, kurās pastiprināti tiek reklamēti ministrijas paveiktie darbi, "Latvijas Radio" tiek atskaņotas jau visu augustu. Ņemot vērā, ka reklāmas parādījušās tieši priekšvēlēšanu periodā un pārējā gada laikā tādas nav bijušas, rodas bažas par priekšvēlēšanu aģitāciju, kuras finansēšanai tiek izmantoti administratīvie resursi. Savukārt Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 33. panta pirmā daļa aizliedz Administratīvo resursu izmantošanu šādam nolūkam.
Tāpēc LRA ir lūgusi NEPLP līdz 24. augustam sniegt savu izvērtējumu situācijai un atzinumu par to, vai FM reklāmās nav saskatāma slēptā reklāma un vai priekšvēlēšanu aģitācijā netiek izmantoti ministriju administratīvie resursi.
Lūgums pārbaudīt, vai Finanšu ministrijas reklāmās nav saskatāma slēpta priekšvēlēšanu aģitācija, un informēt par pārbaužu rezultātiem Latvijas Reģionu Apvienības Saeimas frakciju nosūtīts arī KNAB.
Tāpat LRA lūgusi FM līdz 24. augustam sniegt papildu informāciju par tās īstenoto radio kampaņu: tekstu atšifrējumu, izmaksas (proti, līdzekļu apmēru, kas samaksāts par augustā translētajām radio reklāmām, uzrādot arī to skaitu dienā), kā arī pamatojumu, kāpēc tieši šajā periodā tika nolemts izvērst minēto radio kampaņu.
Saistībā ar 6. oktobrī gaidāmajām vēlēšanām kopš šī gada 9. jūnija ir sācies 120 dienu ilgais priekšvēlēšanu aģitācijas periods. Izvietojot priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos (televīzijas un radio programmās, presē, internetā), publiskās vietās un citos priekšvēlēšanu aģitācijas izdevumos, ir jānorāda, ka tā ir politiskā reklāma un kurš aģitācijas veicējs to ir apmaksājis. Saskaņā ar Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu slēptā reklamēšanās ir aizliegta.
LRA uzskata, ka trīs mēnešus pirms Saeimas vēlēšanām ministrijām vajadzētu aizliegt tērēt līdzekļus sabiedrisko attiecību aktivitātēm!
Seko mums 
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
