Iesaki rakstu: 
Vladimirs Putins 2005.gadā publiski solīja, ka Latvija Abreni nekad neatgūs. Vienīgais, ko Latvija dabūšot, būs miruša ēzeļa ausis. Runājot līdzībās, pēc 13 gadiem ir visai reāls scenārijs, ka Putina solītais var piepildīties…
Rudenī gaidāmās Saeimas vēlēšanas solās būt jau kārtējo reizi interesantas. Gluži tāpat kā visas iepriekšējās! Bet galvenais interesantums arvien ir tas pats: vai saskaņveidīgie tiks varas koalīcijā?
Kaut gan varas viņiem tāpat ir gana. Galvaspilsēta tiek pilnībā kontrolēta jau gadiem ilgi, un Misters 20% ar sava izcilā šeftmaņa talantu, gadiem ritot, ir spējis ne tikai piebāzt savas un savējo kabatas, bet arī padalīties ar citiem. Nedaudz, bet tomēr – padalīties. Un padalīšanās tika balstīta jau atkal savtīgās interesēs, jo citādāk ātro kredītu noziedzīgais augļošanas bizness nav izskaidrojams. Cik un kuri no saskaņveidīgajiem ir Kremļa ietekmes aģenti, var tikai nojaust pēc viņu (ne)publiskajām darbībām.
Tāpat ir ar pie varas ilgstoši esošajām koalīcijas partijām. Ņemot vērā Latvijas mērogu, katrā no tām būtu nepieciešamas vismaz trīs personas – Kremļa ietekmes aģenti, kurām ir nozīmīga loma partiju lēmumu pieņemšanā. Faktiski šie saskaņveidīgo un varas partiju atsevišķie indivīdi, kuri nosaka partijās notiekošo, var tikt uzskatīti par SAVĒJIEM Rīgas (Latvijas) mērogā. Cik un kuri, – var tikai katrs pats nojaust...
Kas tad ir Kremļa SAVĒJIE?
Atbilde ļoti vienkārša – labi organizēts un strukturēts, korumpētu, savstarpēji lojālu cilvēku kopums, kuriem pieder vara un kuri var ietekmēt jebkurus procesus sabiedrībā atklātā vai slēptā veidā.
Kopš Krievijā pie varas nonāca Putins, valsts pārvaldīšana tika mērķtiecīgi pilnveidota, par pamatu ņemot vienu no senākajiem un vienkāršākajiem iedalījumiem: SAVĒJIE un CITI. Bet jau kopš 2004.gada ir pamatots uzskatīt, ka Krieviju pārvalda Kremļa SAVĒJIE. Jāpiebilst, ka par vienu no SAVĒJIEM indivīds var kļūt tikai tad, ja atbilst zemāk uzskaitītajiem kritērijiem, kas sarindoti svarīguma secībā:
absolūta lojalitāte SAVĒJIEM;
radniecība ar SAVĒJIEM;
augsts amats spēka vai varas struktūrās;
persona nepieciešama SAVĒJIEM noteiktu mērķu sasniegšanai.
SAVĒJO lojalitāte tiek garantēta ar specdienestu klasisko metodi, materiāli stimulējot vai nodrošinot cita veida priekšrocības.
SAVĒJIE vienmēr tiek pretnostatīti CITIEM. Par personu tiek rūpīgi vākti kompromitējoši materiāli, bet – nelojalitātes vai nodevības gadījumā – kā galējais risinājums ir cilvēka fiziska iznīcināšana, kas arī periodiski tiek darīts. Pie tam fiziskā iznīcināšana var būt skaļa un publiska, lai kalpotu kā bieds pārējiem.
Kremļa SAVĒJOS interesē tikai divas lietas, kas globālā mērogā nav mainījušās:
kā maksimāli droši atmazgāt sazagtos finanšu līdzekļus, tos izvietojot ārpus Krievijas;
kā iegūt globālu ģeopolitisku ietekmi un tiešu ietekmi vismaz postpadomju teritorijās.
Ar ko gan šis gads ir tik īpašs Kremļa SAVĒJIEM, un kāda loma ir atvēlēta Latvijai?
Atbilde ir pavisam vienkārša: Kremļa SAVĒJO abu galveno interešu realizācijā Latvija ir bijusi „nelojāla”.
Kā tieši?
Pirmkārt, nauda!
Viena no Kremļa SAVĒJO galvenajām interesēm ir bijusi Latviju izmantot kā posmu, veļasmašīnu sazagto finanšu līdzekļu legalizēšanā. Par nelaimi ērto veļasmašīnu nācās likvidēt... Lai gan gadiem ilgi Latvijas SAVĒJIE pamanījās Rietumus maldināt ar visādiem solījumiem un darbību imitācijām, bodīti tomēr nācās aizklapēt!
Turklāt pēdējās Rietumu sankcijas beidzot sāk strādāt, tās sāk arvien nopietnāk žņaugt Kremļa SAVĒJOS. Par apliecinājumu tam kalpo gan rokādes Krievijas lielāko uzņēmumu vadībā, gan Abramoviča problēmas ar uzturēšanās atļaujām Šveicē un Lielbritānijā.
Tāpat ir ziņas, ka Kremļa SAVĒJIE deleģējuši Mihailu Fridmanu un Pjotru Avenu braucienam uz ASV, lai mēģinātu vienoties par Kremlim pastarpināti piederošo aktīvu atsaldēšanu vai vismaz par jaunu sankciju neuzlikšanu. Runa ir par aptuveni 1 triljonu USD privātu aktīvu Amerikā un aptuveni 500 miljardiem USD Lielbritānijā [1].
Otrkārt, ģeopolitika!
Ja pēc Kremļa izvērstās operācijas Gruzijā kāds Rietumos vēl šaubījās, tad pēc kara Ukrainā ilūzijas izplēnējušas. Baltijā arvien redzamāki kļūst NATO sabiedroto muskuļi. Faktiski NATO stratēģiskās un operatīvās plānošanas spējas ir spiestas atgriezties Aukstā kara kategorijās, paņemot tā laika labākos risinājumus un piemērojot tās šodienas realitātei.
Kremļa SAVĒJIE ilgstoši ir centušies un joprojām cer piespiest Rietumus slēgt jaunu Jaltas vienošanos, jo, redz: “Krievija bija nospiesta uz ceļiem, taču tagad tā nu ir piecēlusies. Noslēdziet ar mums otro Jaltu, atdodiet mūsu pakļautībā puspasauli vai vismaz visu postpadomju telpu!”[1]
Taču pastāv viena liela un fundamentāla pretruna: Kremļa prasības pēc jaunas Jaltas, pēc ģeopolitiskās lielummānijas, pēc šantāžas ar atomkaru ir pilnīgā pretrunā ar Kremļa pamatinteresi – sazagto finanšu līdzekļu legalizēšanu tajos pašos Rietumos.
Un te nu mēs nonākam līdz mazajai un nesvarīgajai Latvijai, – kā to jau gadiem publiski cenšas iestāstīt visdažādākie politikas eksperti un politiķi, kurus nekā savādāk kā par Kremļa ietekmes aģentiem nemaz nevar nosaukt!
Patlaban Kremļa SAVĒJIEM būtiski ir pareizi ietekmēt 13. Saeimas vēlēšanu rezultātus.
Kremļa SAVĒJIEM pastarpināti pieder lauvas tiesa Latvijas biznesā un plašsaziņas līdzekļos. Tas savukārt viņiem nodrošina lielu ietekmi uz sev vēlamu rezultātu sasniegšanu. Tādējādi, ja šogad nekāda zemestrīce Latvijas politiskajā vidē nenotiks, rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās var prognozēt vienu no šādiem scenārijiem:
varas koalīcija nemainās vai tai pievienojas kāda no jaunizveidotām partijām (softcore).
nepilna esošā varas koalīcija plus Saskaņa (hardcore).
Nobeigumā, lai rastu atbildi uz virsraksta jautājumu, ir jāsaprot, kuru no diviem scenārijiem izvēlēsies Kremļa SAVĒJIE. Jeb pārfrāzējot, kas viņiem var radīt lielākās problēmas?
Manā ieskatā, pēdējo divu gadu laikā lielākās problēmas saistītas ar Latvijas Kremļa ietekmes aģentu nespēju izpildīt tiem dotos uzdevumus. Tātad, prasītos pēc hardcore. Taču otrs scenārijs saistīts ar pašu ietekmes aģentu tīkla stiprināšanu. Šajā gadījumā der abi scenāriji, – tikai jāprot situācijas izmantot savā labā. Un par to nu gan varam būt pilnīgi droši! Kremlis arvien ir pratis izmantot un arī ir izmantojis ikvienu radušos situāciju savu interešu stiprināšanai. Dezinformēšanas, maldināšanas, puspatiesību un atklātu melu sintezēšana krieviski runājošo publiskajā telpā darbojas! Diemžēl arī Latvijā darbojas...
Un vēl par Kremļa SAVĒJIEM: neticiet acīmredzamajam, jo “ne viss ir tā, kā izskatās”! Tāpat kā Krimā: kaujasspējīgākie bija zaļie cilvēciņi, ne Krievijas Bruņoto spēku karavīri.
[1] Андрей Пионтковский: две основные задачи путинской Дзюдохерии вступили в непримиримое противоречие
*Autoram ir maģistra grāds Nacionālajās drošības lietās, ar specializāciju: Krievija, Eiropa un Centrālāzijas valstis (2004, ASV), kā arī 20 gadu pieredze militāri politiskajā sfērā. Autors ir bijis starp tiem nedaudzajiem, kurš 2008. gadā pēc Gruzijas notikumiem publiski savu Rietumu kolēģu vidē centās viņus pārliecināt, ka nākamais testa poligons būs Ukraina, Latvija, Moldova.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
