Iesaki rakstu: 
Rīgas domes Teritorijas labiekārtošanas pārvaldē ne tikai priekšnieks, bet arī struktūrvienību vadītāji tiek pieņemti darbā bez konkursa, izvēloties tos no radu, draugu un paziņu loka. Savukārt Rīgas pašvaldības vadība turpina apgalvot, ka darbinieki tiekot pieņemti darbā, vadoties no profesionāliem kritērijiem, savukārt konkursa nerīkošana neesot nekāds pārkāpums.
Par Teritorijas labiekārtošanas pārvaldes priekšnieka Edija Pelša nokļūšanu amatā neizpratnē ir kāds Pietiek lasītājs: pēc viņa sniegtās informācijas, Pelšs karjeru Rīgas domes struktūrās sācis vēl laikā, kad to vadīja viņa radinieks Andris Ārgalis.
“Kā man gadījies nosapņot, šim censonim tuvs jo tuvs radagabals ir kāds sens Rīgas domes vadības pārstāvis, kurš iesākumā censonim ieteica sākt darboties kādā mazākā amatā – piemēram, kā vecākajam referentam kādā izpilddirekcijā. Pastrādā cītīgi gadiņu un no vecākā referenta uzreiz kļūsti par izpilddirektora vietnieku!” raksta lasītājs.
Pēc kāpuma pa karjeras kāpnēm izpilddirekcijā Pelšs kļuvis par Rīgas domes Saimniecības pārvaldes Teritorijas labiekārtošanas nodaļas vadītāju, bet, kad tika izveidota Teritorijas labiekārtošanas pārvalde, bez konkursa iecelts par tās vadītāju.
Sarunā ar Pietiek Pelšs nenoliedz, ka sācis savu karjeru no ierindas referenta un uzkalpojies līdz priekšnieka amatam. Konkurss uz Teritorijas labiekārtošanas pārvaldes priekšnieka amatu tiešām neesot rīkots, viņam šis amats vienkārši piedāvāts. Pēc viņa domām, Rīgas dome novērtējusi viņa darbu un tā rezultātus, tādēļ arī piedāvājusi priekšnieka amatu.
Taujāts par radniecību ar Ārgali, Pelšs ieteic par to jautāt pašam Ārgalim. Kā noskaidroja Pietiek, Pelšs ir Ārgaļa sievas māsas mazdēls.
Pietiek lasītājs norāda, ka amatu Pelša vadītajā struktūrā ieguvis arī kāds viņa draugs Viktors Admīdiņš, kurš ir pārvaldes Ziemeļu teritoriālās nodaļas vadītājs. “Abi divi no darba brīvajā laikā ne tikai kopīgi sporto, bet arī cītīgi tirgo auto. Lai viss izskatītos skaistāk – auto netiek formēti uz pašu vārdiem, bet sievām, draudzenēm un citiem paziņām. Nu tā – lai VID nav tik interesanti. Tāpat abi čomi piedāvā vēl šādus tādus tirdzniecības pakalpojumus, ko parasti mēdz piedāvāt Centrāltirgū tā klusiņām garāmgājējiem,” vēsta lasītājs.
Taujāts par auto tirgošanu, Pelšs smejas un sauc to par absurdu, - tāpat arī tirgošanos Centrāltirgus tradīcijās. Turklāt darba līgumu ar Admīdiņu slēdzis nevis Pelšs, bet gan Rīgas domes izpilddirektors Juris Radzēvičs.
Pietiek lasītājs arī pamanījis kādu iepirkumu, kurā Pelša vadībā par uzvarētāju izraudzīts viņa paziņam piederošs uzņēmums. “Ir uzņēmums GNKR celtnieks, kur viens no kapitāldaļu turētājiem ir kāds Romāns Kučuhidze. Abi ar Ediju ir studējuši vienā augstskolā, iespējams, vienā solā sēdējuši, bet kā nu sagadījies – GNKR celtnieks ir paguvis uzvarēt kādu Rīgas domes iepirkumu, kurā Edijs ir bijis kā atbildīgā amatpersona,” norāda lasītājs.
Būdams Ziemeļu izpilddirekcijas izpilddirektora vietnieks, Pelšs bijis atbildīgs par iepirkumu gājēju laipu izgatavošanai un uzstādīšanai Vecāķu pludmalē un kāpas nostiprinājumam ar apaļkoku atbalsta sienu Vecāķu pludmalē. Šajā iepirkumā uzvarēja GNKR celtnieks. Savukārt Pelšs sakās tādu Kučuhidzi nepazīstot, viņš arī neatceroties, ka būtu ar viņu kopā mācījies.
Rīgas domes izpilddirektora preses sekretārs Uģis Vidauskis atzīst, ka uz Teritorijas labiekārtošanas pārvaldes priekšnieka amatu konkurss nav ticis rīkots, jo amatā tika iecelts jau pašvaldībā strādājošs darbinieks. “Par pārvaldes priekšnieku Edijs Pelšs tika iecelts, jo viņam ir atbilstoša iepriekšējā darba pieredze - ilgstoši strādājis pašvaldībā, tostarp bijis rajona izpilddirektora vietnieks - un atbilstoša augstākā izglītība - maģistra grāds valsts pārvaldē,” skaidro Vidauskis.
Pēc Vidauska sniegtās informācijas, Teritorijas labiekārtošanas pārvaldē šobrīd strādā 28 darbinieki, turklāt visas štata vietas vēl aizvien nav nokomplektētas. “Rīgas pašvaldībā, pieņemot jaunus darbiniekus, netiek praktizēta viņu draugu un paziņu loka noskaidrošana. Lēmumi par darba tiesisko attiecību uzsākšanu tiek pieņemti, vadoties no profesionāliem kritērijiem,” uzsver izpilddirektora preses sekretārs.
Runājot par Pelša vadīto iepirkumu, Vidauskis norāda - Rīgas pašvaldības rīcībā neesot informācijas, ka šī iepirkuma laikā būtu pieļauti normatīvo prasību pārkāpumi.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
