Vai Rozītis un Rotbergs palīdzēs SIA „Stiga RM” privatizēt „Rīgas mežu” zāģētavu?
Entonijs Burkins21.04.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Skandālos ierautajā galvaspilsētas pašvaldības kapitālsabiedrībā “Rīgas meži” pēc valdes priekšsēdētāja atlaišanas briest pamatīgas izmaiņas. Tai skaitā plānots iecelt jaunu padomi, kuras izraudzīšanai izveidota padomes locekļu amata kandidātu nominācijas komisija. Tieši šajā nominācijas komisijā tiek iekļauti cilvēki, kuri it kā šķiet nekaitīgi un pat sevišķi vēlami dabas vērtību sargāšanai, bet vai tā ir?
Cita starpā šajā nominācijas komisijā iecelts Pasaules Dabas fonda direktors Jānis Rozītis. Varētu šķist – kur nu vēl objektīvāks un dabai tuvāks cilvēks! Tomēr ilggadīgā šī personāža darbošanās rosina ne vienas vien pārdomas.
Un pārdomas šajā gadījumā saistās ar viņa ciešo draudzību un atbalstu skandalozajam uzņēmējam, mežizstrādes darbonim, SIA “Stiga RM” īpašniekam Andrim Ramoliņam (attēlā).
Parādījušās runas, ka “Rīgas mežu” amatpersonu vidū plānots iekļaut arī bijušo Pasaules dabas fonda direktoru Uģi Rotbergu, kurš arī manīts draudzīgās attiecībās ar jau pieminēto Andri Ramoliņu.
Ja ņem vērā, ka SIA “Stiga RM” īpašnieks, kā runā, uzlicis aci uz “Rīgas mežu” zāģētavu, kuru ne viens vien ļoti labprāt par lētu naudu noprivatizētu, tad viņam draudzīgo dabas aizstāvju pietuvināšanās “Rīgas mežiem” vairs nešķiet ne bez tālejoša iemesla.
Vai šī shēma izdosies, atkarīgs no tā, cik nekaunīgi jaunā Rīgas vara būs gatava iesaistīties šajā afērā. Kā zināms, tieši nesen pie Rīgas grožiem nonākušajiem pēkšņi “Rīgas mežu” vadītājs šķita pagalam neuzticams un atlaižams, bet jau uzreiz pēc tam tiek mēģināts amatus šajā uzņēmumā sadalīt savējiem, it kā piesedzoties ar it kā dabas aizstāvju it kā neitrālu organizāciju vērtētājiem.
Ja žurnālisti un sabiedrība nebūs gatava sist jaunajiem Rīgas šeptmaņiem pa pirkstiem, tad jau drīz miljonārs Ramoliņš kļūs vēl bagātāks, un, protams, arī nekaunīgāks.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
