Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Veidojot jebkuras valsts, tostarp Latvijas, valdību, ir jāņem vērā arī partiju piederība Eiropas politiskajām grupām un šo politisko grupu mērķi. Tas ir būtiski, jo daudzi jautājumi ir jārisina ne tikai nacionālā, bet arī Eiropas līmenī.

Latvijas valdība pārstāv valsti Eiropadomē un Eiropas Savienības Padomē, kurā darbojas Ministru prezidents un ministri. Šajās sanāksmēs ir nozīme tam, kādas partijas pārstāv kuras Eiropas politiskās grupas. Tādēļ būtu svarīgi saprast, kas ir Eiropas Zaļā partija, kuras kandidātbiedrs Latvijā ir partija “Progresīvie”.

Viņi savu politisko izvēli ir izdarījuši, lai gan daudz par to publiskajā telpā nerunā. Jāatgādina, ka arī Tatjana Ždanoka darbojās Eiropas Parlamenta zaļo rindās, līdz tika izslēgta, lai nebojātu politiskās grupas tēlu.

Lai kā “Progresīvie” būtu sevi saukuši priekšvēlēšanu kampaņas laikā – par zaļajiem, sociāldemokrātiem vai liberāļiem –, svarīgi ir paskatīties uz pamatprincipiem, par ko iestājas Eiropas Zaļo partija, jo tieši viņus “Progresīvie” izvēlējušies par sev tuvākajiem sabiedrotajiem Eiropas līmenī. Un, nenoliedzami, šie principi tiktu ienesti arī Latvijas valdībā, ja “Progresīvie” būtu tās sastāvā.

Lai gan parasti tiek uzsvērtas liberālo un konservatīvo partiju atšķirības attieksmē pret Stambulas konvencijas ratifikāciju un LGBT jautājumos, tās nebūt nav vienīgās un būtiskākās atšķirības. Ielūkosimies, kas ir Eiropas Zaļās partijas mērķi un pamatprincipi tādos jautājumos kā imigrācija, enerģētika, likuma vara un drošība, izglītība valsts valodā un kāpēc tas var sarežģīt jaunās valdības darbu, ja Latvijas zaļie jeb “Progresīvie” tiek ņemti valdībā.

Imigrācija

Viens no jautājumiem, kur Eiropas zaļo pozīcija ir krasi atšķirīga no Latvijas valdības kursa, ir imigrācija. Kopš 2015. gadā imigrantu plūsma sāka pārņemt Eiropu, zaļie vienmēr ir iestājušies par to, ka Eiropai imigranti ir jāpieņem, nedrīkst būvēt žogus un nedrīkst neielaist imigrantus Eiropā. Eiropas Parlamenta zaļo grupa vēlējās iesaldēt līdzekļus visām valstīm, kas veic “imigrantu atgrūšanu”, kā arī vienmēr ir iestājusies par imigrantu sadalīšanu pēc kvotu principa katrai dalībvalstij.

Ska Kellere, Vācijas Zaļās partijas pārstāve, zaļo grupas līdzpriekšsēdētāja Eiropas Parlamentā, uzskata, ka migranti izvēlas galvenokārt Vāciju un nevēlas braukt uz citām valstīm tāpēc, ka tajās nav izveidotas imigrantu kopienas. Ja tādas būtu, migranti labprāt brauktu pa visu Eiropu. Eiropas zaļie iestājušies par uzņemšanu arī situācijā, kad caur Baltkrievijas robežu kā Lukašenko hibrīdkara elements tika organizētas “tūristu” plūsmas uz Poliju, Lietuvu, Latviju.

Arī toreiz viņi uzstāja, ka bēgļi ir jāielaiž Eiropā, nedrīkst būvēt žogus, kur nu vēl par Eiropas naudu! Savukārt pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā bija nepārprotams zaļo vēstījums, ka pret Ukrainas bēgļiem nedrīkst izturēties citādāk nekā pret pārējiem, piemēram, Irākas kurdiem, kuri caur Baltkrieviju vai citādi mēģina tikt Eiropas Savienībā. Līdz šim Latvijas valdību veidojošajām partijām vienmēr ir bijusi kardināli pretēja pozīcija. Veidojot jaunās valdības deklarāciju kopā ar “Progresīvajiem”, imigrācijas jautājums radītu krasas pretrunas.

Pieredze Eiropas Parlamentā ļauj atcerēties arī citas būtiskas zaļo partiju definējošas nianses, piemēram, tās apvienošanos ar “Amnesty International” organizāciju uzsaukumā “cilvēkiem priekšroka pār robežām” pirms pagājušā Eiropas Parlamenta sasaukuma. Ar to pašu organizāciju, kas nupat Latviju apsūdzēja it kā cilvēktiesību pārkāpumos pret migrantiem Baltkrievijas hibrīdkara laikā. Tā ir organizācija, kuru arī mūsu ārlietu ministrs publiski raksturojis kā degradējušos.

Likuma vara un drošība

Otrs jautājums, kas rada bažas Latvijas kontekstā, ir likuma varas jautājums Eiropā, proti, attieksme pret Poliju un citām labējām valdībām Eiropā. Polija joprojām nav saņēmusi nevienu eiro no naudas, kas tai pienākas no Atveseļošanās un noturības mehānisma (ANM), lai gan tai ir apstiprināts ANM plāns un Polija garantē kopīgo Eiropas aizņēmumu tāpat kā ikviena cita Eiropas Savienības dalībvalsts. Polija ir spēcīgs atbalsts Ukrainai kara krīzē, tā ir sniegusi gan militāru, gan humānu palīdzību un uzņēmusi vairāk nekā divus miljonus ukraiņu bēgļu.

Arī Baltkrievijas bēgļu krīzē Polija iznesa lielāko smagumu, noturot robežu un apstādinot Lukašenko organizēto bēgļu plūsmu. Baltijas valstīm Polija ir stratēģiski svarīgs NATO sadarbības partneris. Nedot Polijai naudu, kas tai pienākas no ANM, pamatojoties uz strīdīgajiem likuma varas jautājumiem, šajos apstākļos ir amorāli.

Spiedienu uz Eiropas Komisiju lielā mērā uztur zaļie, to apliecina arī Ska Kelleres teiktais septembrī pēc Urzulas fon der Leienas gada uzrunas par stāvokli Eiropas Savienībā. Ska Kellere uzbruka Polijai un Eiropas Tautas partijas vadītājam Manfrēdam Vēberam, ka viņš pieļaus tādas partijas* nonākšanu Itālijas valdībā, kuras logo attēlots fašistu simbols. Tāpat tika kritizēta Zviedrijas labējā partija “Zviedrijas demokrāti”, kas guva labus panākumus vēlēšanās un, visticamāk, būs jaunās Zviedrijas valdības sastāvā.

Arī Spānijā, ļoti iespējams, vēlēšanās labu rezultātu gūs labējā partija “Vox”. Ar šādu kritiku Eiropas zaļie netieši nosoda demokrātiskā ceļā ievēlētu partiju vēlētāju izvēli. Varam iztēloties, kādu mikroklimatu Latvijas valdībā radītu partija, kuras Eiropas politiskie partneri regulāri pārmet labējām partijām fašisma atdzimšanu un uzbrūk gan Krišjāņa Kariņa, gan Nacionālās apvienības pārstāvētajām politiskajām grupām – Eiropas Tautas partijai un Eiropas Konservatīvo un reformistu grupai.

Tiem, kuri ir gandarīti par Vācijas pašreizējās zaļo ārlietu ministres visnotaļ negaidīto, taču vienlaikus absolūti loģisko un Vācijas interesēm atbilstošo atbalstu Ukrainai, ir vērts pavērot, kā šo ministri “atbalsta” klusējošais zaļo partijas vairākums Vācijā un tās reģionos, kurus zaļie vada. Jāatgādina, ka šie pacifisma vēstneši līdztekus Vācijas militārās kapacitātes degradēšanai vēsturiski vienmēr ir iebilduši visam, kam ir bijusi kāda saistība ar transatlantisko sadarbību, īpaši militārajā kontekstā, jo “NATO nes karu”.

Pat militārās mobilitātes sadaļa Eiropas Savienības daudzgadu finanšu ietvarā izraisīja zaļo pretsparu ļoti nepieciešamai pozīcijai Eiropas drošības kontekstā, no kuras lielā mērā bija paredzēti līdzekļi arī “Rail Baltica” dzelzceļa projektam. Beigu beigās šī pozīcija, salīdzinot ar Eiropas Komisijas sākotnējo projektu, tika samazināta četrkārt. Šobrīd, kad Ukrainā notiek karš, pat nespeciālistiem ir redzams, cik svarīga ir loģistika un laba mobilitāte.

Ja paskatāmies senākas aktivitātes, jāpiemin, ka zaļie bija būtisks lobijs pret Magņitska aktu pieņemšanu, kā arī bija izteikumi, ka Eiropai esot “anti-Putina” apsēstība.

Enerģētika un Zaļais kurss

Domstarpības būtu sagaidāmas arī enerģētikas un Zaļā kursa jautājumos. ANM kontekstā Eiropas zaļie iestājās par to, ka fosilajiem resursiem un atomenerģijas attīstībai nedrīkst dot nekādu finansējumu. Taču, lai Eiropa kļūtu neatkarīga no Krievijas resursiem, nepieciešams attīstīt enerģētikas infrastruktūru un dažādot sašķidrinātās dabasgāzes piegādātājus, ko paredz arī “RePowerEU” plāns. Zaļie joprojām iebilst pret to.

Arī Latvijai svarīgi ir izveidot alternatīvus enerģijas piegādes tīklus, un ir nereāli visu nepieciešamo enerģiju saražot tikai no saules un vēja. Ja Latvijā sāksies diskusija par iespējamu AES būvniecību, “Progresīvie”, visticamāk, būs pret. Vācijā Zaļā partija bija tā, kas ar lielu politisku spiedienu (pat no opozīcijas pozīcijām) savulaik panāca AES slēgšanu, padarot Vāciju vēl vairāk atkarīgu no Krievijas gāzes.

Eiropas zaļie iestājas arī pret koksnes produktu izmantošanu apkurē un enerģētikā, kas šobrīd ir Latvijas glābiņš iepretim dārgajai dabasgāzei. Zaļie uzskata, ka apkure ar koksnes produktiem ir jāaizliedz vai jāpadara tā ekonomiski neizdevīga. Viņu vīzija – enerģijai jābūt pilnībā saražotai no saules un vēja. Bet kā nodrošināt bāzes jaudas, kad saule nespīd un vējš nepūš, par to zaļie klusē.

Izglītība valsts valodā

Savulaik Latvijas Zaļā partija bija Eiropas Zaļās partijas biedrs, taču 2019. gadā tika izslēgta par politiskajām darbībām, kas ir pretrunā zaļo vērtībām, tajā skaitā tika kritizēts bijušā Latvijas Zaļās partijas biedra, Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa atbalsts pārejai uz mācībām valsts valodā.

Izslēgšanu no Eiropas Zaļās partijas Edgars Tavars (kurš šobrīd ievēlēts Saeimā no “Apvienotā saraksta”) komentēja šādi: “Šāds Eiropas “zaļo” lēmums bija sagaidāms un pat vēlams. Mums tika pārmesta negatīvā nostāja pret viendzimuma laulībām, tas, ka mūsu biedri neatbalsta krievu minoritātes tiesības uz valsts finansētu izglītību dzimtajā (krievu) valodā, mums pārmet, ka aizstāvam patriotismu, nevis globālu uzskatu. Diemžēl pēdējos gados Eiropas Zaļajā partijā dominē nevis zaļi uzskati, bet gan agresīvs neoliberālisms.”

Ir skaidrs, ka “Progresīvie” nebūs brīvi savā politiskajā darbībā un ir sagaidāms ideoloģisks spiediens no Eiropas Zaļās partijas, kas savus biedrus izslēdz, ja tie ir “pārlieku konservatīvi”.

Potenciāla “Progresīvo” atrašanās valdībā, kā to vēlas Krišjānis Kariņš, nozīmētu diametrāli pretējas nostādnes partiju starpā Latvijai svarīgos jautājumos.

Galvenais jautājums nav par to, cik partiju veidos valdību, bet kādas partijas to veidos. Un vai tām ir līdzīga ideoloģija vai tikai vēlme pēc vairāk kājām valdības “galdam” (vai “ķeblim” atkarībā no tā, ko valdība plāno darīt – sēdēt vai strādāt), radot šķietamu stabilitāti.

* Partija “Itālijas brāļi”, kas uzvarēja Itālijas parlamenta vēlēšanās un ir Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas biedri.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...