Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?
Elita Veidemane, Neatkarīgā23.03.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lai gūtu lielāku skaidrību, kā praktiski izpaužas sabiedrisko mediju un SEPLP sadarbība un kā veidojas sabiedrisko mediju darbības uzraudzība, SEPLP priekšsēdētājam Jānim Siksnim adresēju šādus jautājumus:
1. Par “cūkskandālu” neviens netika sodīts, kaut gan tas izraisīja starptautisku troksni. Kāpēc? LTV galvenā redaktore Sigita Roķe tikai garāmejot atvainojās.
2. Kāpēc no portāla lsm.lv joprojām nav izņemts apkaunojošais, Gunāru Astru nomelnojošais rakstelis, kaut arī Mediju ētikas padome to atzina par nekorektu?
3. Kāpēc no portāla lsm.lv logo izņemts Ukrainas karogs, kas tur atradās iepriekš? Sigita Roķe atrod ieganstus, lai to neieliktu atpakaļ, tikai diskutē tviterī.
4. Kāpēc krievu ziņu portāls (rus.lsm.lv) krasi atšķiras no latviešu ziņu portāla (lsm.lv)?
5. Kāpēc Jūs neatbildat tviterī, kad Jums kaut ko jautā? Kādam nolūkam tad ir šis SEPLP konts sociālajā tīklā? Lai lepni klusētu?
Saņēmām šādu atbildi: “Uz visiem Jūsu uzdotajiem jautājumiem ir jāatbild LTV galvenajai redaktorei vai LTV valdei, jo tie ir saistīti ar programmu satura veidošanu, kur SEPLP saskaņā ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumu nedrīkst iejaukties.
Jautājumā par lsm.lv Cūku komiksa 24. februāra publikāciju, SEPLP ir lūgusi LTV valdes paskaidrojumu attiecībā uz notikušā izvērtējumu un plānotajiem uzlabojumiem satura kvalitātes stiprināšanā.
Sabiedrisko mediju tiesībsardze Anda Rožukalne ir publicējusi atzinumu par 24.02.2024. “Cūku komiksa” publikāciju LSM.lv. Ar atzinuma tekstu varat iepazīties šeit.
Atzinumā ietvertie secinājumi ir jāņem vērā lsm.lv redakcijai. Savukārt atzinuma skaidrojumu varat lasīt portālā lsm.lv.
SEPLP konta sociālo mediju platformā “X” uzdevums ir informēt par SEPLP darbību un Latvijas sabiedrisko mediju aktualitātēm.”
Tā kā neskaidrības par sabiedrisko mediju un viņu uzrauga attiecībām palika vēl izteiktākas, aicinājām Jāni Siksni uz plašāku interviju “Neatkarīgajai” un interviju TV ciklā “Nra.lv sarunas”. Viņš ir piekritis intervijai, tā ka drīz tā ieraudzīs dienasgaismu.
Un jautājumu ir daudz. Vai jāsaprot, ka padome ir tikai formāls veidojums, kam nav viedokļa un rīcībspējas? Tāda padome ir vai nav vajadzīga? Vai arī tā vajadzīga tikai tālab, lai pieņemtu darbā vai atlaistu no darba sabiedrisko mediju galvenos redaktorus? Vai struktūrvienību vadītājus? Lai publicētu garum garos ombuda pētījumus, piemēram, par “cūkskandālu”? Atlaišanas un pieņemšanas, iespējams, varētu realizēt kāda Saeimas komisija, bet ombuda nepieciešamība vismaz pagaidām nav pierādīta.
Nesen no SEPLP locekles amata atkāpās Sanita Upleja-Jegermane, kā viņa pati teica - principu dēļ. “Varu godprātīgi atzīt, ka vairāk nekā divarpus gadu laikā, kopš esmu šajā amatā, ir bijuši vairāki gadījumi, kas man personīgi raisījuši smagus iekšējus jautājumus par sabiedrisko mediju darbības atbilstību profesionālajiem un ētikas standartiem un atbildības sajūtu sabiedrības priekšā,” viņa rakstīja tūdaļ pēc atkāpšanās. Citastarp, viņa piekritusi intervijai TV “Nra.lv sarunas”, kas būs skatāma jau pirms Lieldienām.
Sanita Upleja-Jegermane sajuta savu atbildību gan “cūkskandāla”, gan krievu valodas lietojuma sakarā. Šķita: rokas ir nolaidušās, cīnīties pret nejēdzībām spēka vairs nav. Un tas bija personiskas drosmes solis, piekrītot valsts prezidenta aicinājumam tomēr atsaukt savu atlūgumu un turpināt strādāt SEPLP.
Vai tas ko mainīs - nav zināms. Un skandalozi ir tas, ka, mazliet pārfrāzējot kolēģi Benu Latkovski, atkāpjas nevis tie sabiedrisko mediju darbinieki, kuri pieļāvuši nejēdzības - kaut vai ar to pašu “cūkskandālu” -, bet gan tie, kuri ar šīm nejēdzībām nevar samierināties.
Jā, padome nedrīkst iejaukties mediju satura veidošanā. Bet kā tad ar sabiedrisko pasūtījumu? Vai sabiedrība ir pasūtījusi “cūkskandālu”, Gunāra Astras izsmiešanu, Ukrainas karoga izņemšanu no portāla lsm.lv logo, atšķirīgas ziņas latviešu un krievu portālos? Vai sabiedrība ir pieprasījusi sabiedriskajiem medijiem būt izteikti lojāliem valdošajai koalīcijai? Šķiet, ka ne.
Bet, tā kā SEPLP nav tiesīga jelkādā vīzē jaukties mediju satura veidošanā, rodas jautājums: kas tad mudina sabiedriskos medijus (pagaidām tie ir divi, drīz būs viens) darboties šādā skandālu režīmā? Varbūt tie, piemēram, augstskolu seksa skandāls, ir uzģenerēti, lai novērstu sabiedrības uzmanību no valdošās koalīcijas nesmukumiem, kas ir daudz būtiskāki, jo skar visu valsti un visu sabiedrību? Tad tiešām SEPL padomei rokas būs par īsām.
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
