Vai tad jūs tiešām nejūtat, cik pasakainā drošībā ir mūsu valsts? Pateicoties mums!
Egils Zviedris, Satversmes aizsardzības biroja direktors14.04.2025.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Satversmes aizsardzības birojs tika veidots kā pilnīgi jauns profesionāls izlūkdienests, bez LPSR Valsts drošības komitejas (VDK) pieredzes, kultūras un "vērtībām". Tajā laikā bija pietiekami liels skaits personu, kas šo politisko ieceri kritizēja, aicinot lietderīgi izmantot Latvijai lojālos VDK "profesionāļus" savās interesēs.
Šodien atskatoties redzam, ka Latvijas izvēlētais kurss izrādījies pareizs, jo atšķirībā no citām reģiona valstīm mums ir izdevies minimizēt spiegošanas riskus, kas varētu tikt īstenoti, izmantojot šos padomju laika VDK darbinieku korporatīvos sakarus. Vienlaikus, veidojot jaunu iestādi, tas bija liels izaicinājums – apgūt un mācīties no Rietumu partneriem, veidot savas spējas, meklēt un attīstīt savu profesionālo darbību.
Atbrīvošanās no padomju pagātnes bija svarīgs priekšnosacījums, lai veidotu divpusējās attiecības ar rietumvalstu izlūkošanas un drošības dienestiem. Izlūkdienestu sadarbības pamatā vienmēr ir bijusi savstarpējā uzticamība, kas tiek veidota ilgi, ar savu rīcību nepārtraukti to pierādot. Šajā kontekstā būtisks ir arī SAB nosaukums un tiesiskais statuss, kas iezīmē demokrātiskas valsts pamatprincipus, primāri pakļaujoties konstitūcijai un likuma varai, nevis kādai no valsts augstākajām amatpersonām, kas pamatā raksturīgi autoritārām valstīm.
Arī norma, ka SAB direktora ievēlēšanai ir nepieciešams Saeimas vairākuma atbalsts, tika radīta ar mērķi nodrošināt politisko līdzsvaru, neitralitāti un objektivitāti attiecībā pret citiem valsts varas subjektiem un ieceltajām amatpersonām.
Latvijai atbrīvojoties no padomju okupācijas sekām, būtisku ieguldījumu ir devis Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs, kas ir biroja struktūrvienība. SAB šādā veidā nodrošināja VDK dokumentu saglabāšanu un apkopošanu, kas ļāva juridiski un arī morāli reabilitēt personas, kuras "čeka" bija izspiegojusi, vajājusi un represējusi.
Atbilstoši likuma "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu" prasībām biroja rīcībā esošie VDK dokumenti un citi materiāli tika digitalizēti un 2019. gadā nodoti pastāvīgā glabāšanā Latvijas Nacionālajā arhīvā, kur šobrīd ir pieejami arhīva tīmekļvietnē.
Birojs ir attīstījis savas spējas nodrošināt klasificētās informācijas aizsardzību. Efektīva klasificētās informācijas aizsardzība no vienas puses nozīmē to, ka var paļauties uz varas autoritāti Latvijā, no otras puses apliecina drošību un pārliecību ārvalstu partnerdienestiem, ka viņu sniegtā informācija tiks atbilstoši sargāta.
Šie iemesli kalpoja par pamatu Nacionālās drošības iestādes (NDI) izveidei 2003. gadā, kas bija obligāta prasība Latvijas dalībai NATO un Eiropas Savienībā. Šo organizāciju normatīvie akti nosaka, ka katrā dalībvalstī ir jāizveido atbildīgā iestāde, kas pārrauga klasificētās informācijas aizsardzības prasību ievērošanu. Šīs prasības saistītas ar SAB pienākumu nodrošināt NATO un Eiropas Savienības standartiem atbilstošu pretizlūkošanu. Latvijā īstenotās NATO un Eiropas Savienības klasificētas informācijas aizsardzības programmas atbilstību drošības noteikumiem regulāri pārbauda un pozitīvi novērtē NATO un Eiropas Savienības drošības struktūru inspekcijas, kas ir augsts ikdienas darba novērtējums.
Latvijas mērogā allaž liela sabiedrības, mediju un arī politiskā uzmanība tiek pievērsta tā sauktajām pielaidēm valsts noslēpumam. Personu pārbaudes, lai izsniegtu speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam, veic visas trīs valsts drošības iestādes. Pirmās kategorijas speciālās atļaujas, balstoties uz visās valsts drošības iestādēs veiktajām pārbaudēm, izsniedz SAB. Atskatoties uz aizvadītajiem gadiem, birojs ir liedzis pirmās kategorijas speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam visu politisko spektru pārstāvošām amatpersonām.
Manuprāt, šis fakts norāda uz profesionalitāti un politisko neitralitāti, noraidot dažkārt dzirdēto kritiku par "politisko mazspēju", "valdošo partiju atbalstīšanu" vai "policejiskas valsts uzturēšanu". Valsts noslēpuma aizsardzības sistēma ik pa laikam tiek apšaubīta dažādu motīvu dēļ, tomēr šodienas strauji mainīgajā ģeopolitiskajā situācijā sistēma ir sevi pierādījusi, novēršot vai maksimāli samazinot iekšējās drošības riskus.
Kolektīvo lēmumu pieņemšana mūsdienās arvien vairāk prasa izlūkošanas un drošības dienestu sadarbību dažādos formātos, tāpēc būtisks SAB darbības aspekts ir starptautiskā sadarbība. Latvijas ārpolitika un drošības politika ir vērsta uz Eiropas un transatlantisko sadarbību NATO ietvaros. Tas paredz virkni starptautisku atbildību un pienākumu.
Pēc Latvijas pievienošanās NATO SAB vēsturē īpaši nozīmīgs bija 2011. gads, kad birojs uzņēmās vadīt tolaik jaunu NATO struktūru – Civilās izlūkošanas komiteju, kas apvieno vairāk nekā 40 izlūkdienestus. Latvija (SAB) bija pirmā prezidējošā valsts šajā formātā, kas turpina darbu arī pašlaik. Iepriekš pēc NATO dalībvalstu diskusijām un tolaik esošās sistēmas izvērtēšanas tika pieņemts lēmums par NATO strukturālo izmaiņu reformas nepieciešamību, kuru laikā vairākas komitejas tika likvidētas, samazinātas vai apvienotas.
Dalībvalstis tolaik vienojās par nepieciešamību paplašināt un modernizēt NATO izlūkošanas sistēmu. NATO ietvaros SAB veic plašu sadarbību izlūkošanas, pretizlūkošanas un NDI kompetences jomās. Mēs vienmēr esam vadījušies pēc principa, ka NATO ir mūsu organizācija, nevis kāds ārējais spēks. Arī tagad dienestu sadarbība NATO ietvaros ir ļoti būtisks pamats Latvijas drošības sistēmā.
Publiskajā telpā atsevišķos gadījumos ir dzirdēta SAB adresēta kritika par it kā pārāk lēnu vai neefektīvu darbību. Mūsu darba specifika un normatīvais regulējums bieži neatļauj atklāt pieņemto lēmumu pilnu argumentāciju. Tomēr vēlos uzsvērt – birojs vienmēr ir rīkojies un arī turpmāk rīkosies Latvijas drošībai vislabākā scenārija īstenošanas nolūkā.
Mēs apzināmies, ka bez valsts drošības nav iespējama valsts neatkarība un tās pastāvēšana. Lai kas arī turpmāk notiktu, mēs esam gatavi un apņēmības pilni nosargāt Latvijas drošību.
Gods kalpot Latvijai!
Seko mums 
Kādā senāku laiku dziesmā vai pat kinematogrāfiskā tēlā (atmiņa diemžēl vairs nav saglabājusi precīzākas ziņas par konkrētu avotu) – dzimtene alegoriski salīdzināta ar pamātes tēlu. Vai šis salīdzinājums patiešām ir absurds? Uzkrītoši pieaugošs empātijas deficīts pārvaldē (bet ne tikai), absurdā un nesamērīgā nodokļu nasta, uz tās rēķina pārmērīgi uzblīdusī un dāsni atalgotā birokrātija, ārišķīga eksaltācija un vienlaikus – neadekvāti augsts pašnovērtējums, tiesiskais nihilisms tur, kur tas nekādā gadījumā nedrīkstētu būt, un tamdēļ – nereti veselajam saprātam gluži vienkārši nepieņemama netaisnība – daudziem padarījusi dzīvi gluži vai nepanesamu. 
Mani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
