Vai tiešām darbs dara veselu, kā tas šķiet Reira ministrijai?
Ivars Jakovels*06.09.2017.
Komentāri (25)
Iesaki rakstu: 
Ikviens no mums kādreiz ir bijis saaukstējies, patiesībā saaukstēšanās ir biežākais iemesls skolas un darba kavēšanai, tā ir viena no biežāk cilvēku minētajām saslimšanām. Vidēji gada laikā cilvēks saaukstējas trīs reizes. Tā kā slimība parasti ilgst septiņas dienas, strādājošajiem nākas ņemt slimības lapu. Ja īstenosies Labklājības ministrijas ierosinājums – nemaksāt par pirmajām trīs dienām, daudzi noteikti aizdomāsies, vai tiešām palikt mājās un ārstēties.
Par pirmajām trīs dienām maksāt nevēlas
Labklājības ministrija ir rosinājusi noteikt, ka darba devējs slimības naudu nemaksā par pirmajām trīs dienām. Proti, darba devējs slimības naudu izmaksās par laika periodu no 4. līdz 11. darbnespējas kalendāra dienai un ne mazāk kā 80% apmērā no darba ņēmēja vidējās izpeļņas par laiku no 6. līdz 11. darbnespējas kalendāra dienai. Domāju, ka daudzi darbinieki izvēlēsies nezaudēt atalgojumu par trīs dienām un dosies uz darbu, neraugoties uz veselības stāvokli.
Uz darbu pašā vīrusa aktīvākajā periodā
Ņemsim par piemēru to pašu izplatīto saaukstēšanos - lielākais vīrusu daudzums organismā un to maksimālā izpausme ir 2. un 3. infekcijas dienā. Labklājības ministrijas rosinājums, kas spiež cilvēkus doties uz darbu, lai nezaudētu atalgojuma daļu, nozīmē, ka cilvēki strādās arī pašā akūtākajā vīrusa periodā. Loģiski secinot, vīruss izplatīsies arī citu kolēģu vidū, kuri to nodos aizvien tālāk, un mūsu valsts iegūs kārtīgu epidēmiju, nemaz nerunājot par darbspējām un darba kvalitāti šajā laikā.
Radīs nopietnas saslimšanas
Gribētos cerēt, ka Labklājības ministrijas vadībā ir kāds kompetents cilvēks, kurš ir dzirdējis, ka, lai ārstētu saaukstēšanos, nepieciešams miers un atpūta, nevis trīs aktīvas darba dienas pašā slimības karstumā. Un saaukstēšanās ir tikai viens no piemēriem, - jebkuras slimības ārstēšana prasa mieru un atslodzi. Šis ministrijas rosinājums faktiski nozīmē, ka cilvēki slimības laikā zaudēs sociālo aizsardzību. Tas ne tikai mudinās cilvēkus nākt uz darbu slimiem, bet arī veicinās slimības “ielaišanu”, kas attiecīgi novedīs pie daudz nopietnākām veselības problēmām.
Iesaka ārstēties “pa daļām”
Ministrija šoreiz izvēlējusies ļoti nepiemērotu veidu, kā cīnīties ar fiktīvajām slimības lapām ar nepamatoti ilgiem slimības termiņiem. Vēl interesantāks šķiet ministrijas piedāvājums, ka darba ņēmējs var neierasties darbā trīs dienas gadā, informējot par to darba devēju. Šīs dienas darbinieks var izmantot vienā reizē vai pa daļām. Neesmu mediķis, taču domāju, ka to pašu saaukstēšanos nevar ārstēt pa daļām, izmantojot trīs atsevišķas dienas gada laikā. Tad jau vidējam darba ņēmējam būtu jādomā: “Mazliet paārstēšos tagad, tad vēl vienu dienu nākamajā mēnesī un vēl vienu pirms Jāņiem un būšu labs darbinieks Labklājības ministrijas izpratnē.”
Citviet Eiropā slimības lapas apmaksā no pirmās dienas
Vai tiešām esam nonākuši līdz situācijai, kad budžeta izdevumus samazināsim uz mūsu cilvēku veselības rēķina? Paaugstināt pensijas vecumu, bērnus ātrāk sūtīt skolā, lai ātrāk absolvē un dodas strādāt, nemaksāt par slimošanas laiku – šādu politiku grūti nosaukt par tādu, kas orientēta uz valsts attīstību un iedzīvotāju labklājību. Acīmredzot politika tiek veidota tā, lai tie iedzīvotāji, kuri vēl nav aizbraukuši no Latvijas, vēlreiz apdomātu šādu iespēju. Latvijā jau tā patlaban ir viens no īsākajiem slimības pabalsta ilgumiem Eiropas Savienībā, piemēram, Nīderlandē, Portugālē un Bulgārijā slimības pabalstu var saņemt pat divas reizes ilgāk. Lielā daļā ES valstu, slimošanas periods tiek apmaksāts no pašas pirmās vai vismaz otrās dienas, tāda kārtība ir Ungārijā, Maltā, Polijā, Lietuvā, Zviedrijā, Dānijā u.c. valstīs[1].
Darbs dara veselu
Mēs visi zinām bēdīgi slaveno teicienu – darbs dara brīvu, kas bija lasāms uz nacistu koncentrācijas nometnēm Vācijā, izskatās, ka mūsu pašu Labklājības ministrija ir lēmusi, ka darbs dara arī veselu. Atliek vien piebilst, ka ministriju, kura vēlas atņemt vienu no būtiskākajiem sociālajām garantijām, ir apšaubāmi saukt par “labklājības”.
* Jelgavas domes deputāts
[1] http://www.vm.gov.lv/images/userfiles/phoebe/ministrija_sabiedribas_lidzdaliba_ab75e1a6c38b637dc22573d800293aaa/6pielikums.pdf
Seko mums 
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.