Vai tiešām jaunie „Sadales tīkla” tarifi ir taisnīgāki un objektīvāki, kā to apgalvo bijušais regulatora pārstāvis Zariņš?
Aleksandrs Lielmežs15.08.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tāds apgalvojums ir izskanējis. To paudis Ivars Zariņš savā rakstā "„Sadales tīkla” tarifi, sašutums un patiesība – quo vadis?”. Izlasot šo rakstu un zinot, kādu amatu tagad ieņem I. Zariņš, nāk prātā paruna “kā maizi ēd, tādu dziesmu dzied”. AS “Sadales tīkls”(turpmāk ST) un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (turpmāk SPRK) taču ir labie, jo no sākotnējiem papildus nepieciešamajiem 183 miljoniem eiro samazinājuši prasību līdz “tikai” 65 miljoniem eiro. Viss ir pamatots, tarifi ir taisnīgi un objektīvi. Pārējie, kuri to nesaprot, pamatā politiķi, ir tikai populisti. Mājsaimniecības – paši vainīgi, ka pieslēguši tik lielu jaudu, kuru neizmanto.
Vai jādomā, ka līdz šim tarifi nav bijuši objektīvi un taisnīgi? Vai tam ir pierādījumi, un kā to var pārbaudīt? Vai vienkārši jānotic? Iespējams, ka tādi ir. Tad tos vajadzētu publicēt, lai sabiedrība un politiķi to zina.
Kā to izdarīt? Ļoti vienkārši. Visi - aptuveni 1,1 miljons - elektroenerģijas lietotāji - līdz 01.07.2023. maksāja ST par elektroenerģijas piegādi un tā saucamo maksu "par jaudas uzturēšanu". ST ir pilnīgi precīzi dati par visiem lietotājiem. Tos visus vajadzētu sagrupēt pēc pieslēguma jaudas, kāda ir apstiprinātajā tarifā, un salīdzināt, cik maksāja konkrētās grupas jaudas lietotāji līdz 01.07.2023. un cik maksā tagad. Tad būs pilnīga skaidrība par naudas plūsmu ieņēmumu daļā.
Bet kā ar izdevumu daļu? Vai ST ir tāda izdevumu uzskaites struktūra pēc pazīmes "par jaudas uzturēšanu"?
Ja ir, tad atliek tikai salīdzināt attiecīgo grupu ieņēmumus ar izdevumiem. Tiem jābūt identiskiem vai aptuveni vienādiem, jo šķērssubsīdijas taču nav pieļaujamas, kā daži domā.
Ja nav, tad kā SPRK varēja apstiprināt tik diferencētus un atšķirīgus tarifus "pēc jaudas uzturēšanas"? Tad visas runas par objektivitāti un taisnīgumu ir tikai ticības jautājums.
Ja uzskaite ir, tad sabiedrībai tas ir jāzina, un politiķiem jāizvērtē, vai par visas tautas īpašuma izmantošanu elektroenerģijas lietotājiem jāmaksā vienāda cena vai atšķirīga. Ja atšķirīga, tad kāpēc un pēc kādiem parametriem.
Tas, ko ir piedāvājis ST un apstiprinājis SPRK ir izsaucis, manuprāt, pamatotu sabiedrības un atsevišķu politiķu sašutumu. Kāpēc? Tieši tāpēc, ka nav doti izsmeļoši paskaidrojumi katram lietotājam (īpaši mājsaimniecībām), kāda iemesla dēļ tagad par ST pakalpojumiem ir jāmaksā ievērojami lielāka summa nekā līdz 01.07.2023. Tā kā tas nav izdarīts, tad to nav par vēlu izdarīt. Ja ir objektīvs pamats, sabiedrība sapratīs.
Nepamet sajūta, ka precīzi aprēķini vienkārši nav veikti. Rakstā "Cik pamatoti ir jaunie AS "Sadales tīkls" tarifi", (publicēts 03.07.2023. žurnālā "Ir") ir tabula ar skaitļiem, kurā redzams, ka mājsaimniecības "par jaudas uzturēšanu" līdz 01.07. ST ir maksājušas aptuveni 25 miljonus eiro/ gadā, bet pēc 01.07. jāmaksā aptuveni 122 miljoni eiro/gadā, t.i., par 488% vairāk.
Mājsaimniecības par "elektroenerģijas piegādi", kas patērē nedaudz mazāk nekā trešo daļu, t.i., ~ 2,0 TWh no visa elektroenerģijas patēriņa Latvijā ~ 6,3 TWh, ST ir samaksājušas ~ 80 miljonus eiro. Tagad jāmaksā aptuveni tikpat, t.i. 80 miljoni eiro, jo, lai gan tarifs "par piegādi" ir nedaudz samazināts no 4,076 centi/KWh uz 3,985 centi/KWh, bet ir atcelts dienas 5,138 centi/KWh un nakts un nedēļas nogales 2,65 KWh tarifs, kuru daudzi izmantoja, jo tas bija viņu elektroenerģijas lietošanas paradumiem izdevīgāks.
Tātad mājsaimniecības ST kopumā līdz 01.07. 2023. ir maksājušas aptuveni 105 miljonus eiro jeb aptuveni 34% no visiem ST ieņēmumiem. Pēc 01.07. mājsaimniecības maksās aptuveni 200 miljonus eiro jeb aptuveni 55% no visiem ST ieņēmumiem. Vai tas ir objektīvi un taisnīgi, ja lietotājs, kas patērē aptuveni 32% preces (elektroenerģiju), par iepakojumu maksā 55% (piegāde un jaudas uzturēšana)? Uz to lai atbild politiķi, jo viņi rada šos noteikumus. Manuprāt, tas nav pamatoti.
Lai būtu objektīvi un taisnīgi ST tarifi, ir jābūt pilnīgi precīziem aprēķiniem par ieņēmumu un izdevumu struktūru un jādefinē mērķi, ko ar tarifiem vēlamies sasniegt. Tam nolūkam jābūt skaidrai elektroenerģijas ražošanas, piegādes un patēriņa stratēģijai. Arī tarifiem ir jābūt ar stratēģisku nozīmi, un jādefinē, ko ar tarifiem cenšamies panākt. Vai elektroenerģijas patēriņa palielināšanu, tā veicinot komfortu un attīstību - gan mājsaimniecību, gan valsts, - vai tieši otrādi, bremzēšanu?
Pašreizējie tarifi ir orientēti diemžēl uz atpalicību, jo pat atbildīgas amatpersonas aicina lietotājus atteikties no uzstādītām jaudām, pāriet uz mazākām un taupīt, taupīt, taupīt, un, ja netērē nemaz, tāpat jāmaksā.
Tas ir nepareizs ceļš. Tā nav attīstība. Nākotnē elektroenerģijas patēriņam un līdz ar to uzstādītās jaudas lielumam būs arvien lielāka nozīme. Varbūt tomēr arī ST tarifu politikai būtu jāievēro universālais tirgus princips – jo vairāk pērc, jo mazāk maksā?
Cerams, ka sabiedrības sašutums tiks sadzirdēts un atbildīgās amatpersonas no Ekonomikas, Klimata un enerģētikas, VARAM ministrijām, SPRK reaģēs, kā arī Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas, Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas, Ilgtspējīgas attīstības komisijas un Valsts pārvaldes un komisijas deputāti iedziļināsies šajos jautājumos un pieņems sabiedrības interesēm vislabākos risinājumus!
Un tas ir jādara nekavējoties un daudz plašākā nozīmē, jo ļoti atpaliekam, lai precīzi ieviestu Eiropas Savienības regulu 2019/943 "Par elektroenerģijas iekšējo tirgu" un Eiropas Savienības direktīvu 2019/944 "Par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu".
Seko mums 
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
