Iesaki rakstu: 
Kaut gan tiek runāts, ka Satversmes aizsardzības birojs (SAB) pielaides valsts noslēpumam izsniedzot pēc neskaidriem, slepeniem un tikai pašam birojam vien zināmiem kritērijiem, izrādās, ka tā varētu arī nebūt taisnība, - biroja vadība oficiāli apgalvo, ka nekāda sava stingra kritēriju uzskaitījuma SAB vispār neesot. Tiesa, SAB direktora vietnieka atbilde nav uzskatāma par simtprocentīgu taisnību.
„Mums šī drošības iestāde ir arī vienīgā, kura ir zem likuma par valsts noslēpumu un arī, piemēram, visi kritēriji, kā personai piešķir pielaidi valsts noslēpumam, ir klasificēti,” – tā nesen intervijā Pietiek paziņoja bijušais Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs un kādreizējais iekšlietu ministrs Dzintars Jaundžeikars.
Saskaņā ar nu jau bijušā politiķa skaidrojumu „visās Eiropas un NATO valstīs viņi ir atklāti, visiem pieejami. Tas darīts ļoti apzināti, lai jebkurš cilvēks, kas iet strādāt darbā, kurā nepieciešama pielaide, zina, kādi ir šie kritēriji, lai iestāde nevarētu manipulēt. Otrs, arī sabiedrība, zinot, kādi ir kritēriji pielaides saņemšanai, var uz to reaģēt. Mums ir vienīgā valsts no visām, kur kritēriji pielaides iegūšanai ir slepeni”.
Taču vismaz oficiāli SAB vadība apgalvo, ka nekādu īpašo kritēriju birojam nemaz neesot. „Likums Par valsts noslēpumu izsmeļošā formā uzskaita un publiski dara zināmus kritērijus, kādiem personai jāatbilst, lai saņemtu pieeju valsts noslēpuma objektiem. Citu kritēriju nav, un citi kritēriji netiek piemēroti,” skan SAB direktora vietnieka Anda Freimaņa oficiālais skaidrojums.
Ja ticētu šim skaidrojumam, sanāk, ka pielaidi valsts noslēpumam var saņemt faktiski jebkurš Latvijas pilsonis, ja vien viņš nav atteicies no pilsonības, nav ar ierobežotu rīcībspēju, nav saukts pie kriminālatbildības un bijis notiesāts par tīšu noziedzīgu nodarījumu, kā arī par valsts noslēpuma izpaušanu aiz neuzmanības, nav kādas nedraudzīgas ārvalsts slepeno dienestu darbinieks, nav ārstniecības iestāžu uzskaitē sakarā ar alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarību vai gara slimību un nav pēc 1991. gada 13. janvāra darbojies virknē padomju organizāciju.
Tiesa, papildus tam likumā arī norādīts, ka SAB ir visas tiesības neizsniegt pielaidi valsts noslēpumam jebkurai personai, „par kuru pārbaudes gaitā ir konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt tās uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu”. Tieši šis pants arī dod birojam tiesības atteikt pielaidi valsts noslēpumam jebkuram cilvēkam pēc biroja ieskatiem, nevienam (izņemot personiski LR ģenerālprokuroram) neko nepaskaidrojot.
Tomēr, kā rāda likums, nav pamata pārliecībai, ka savā atbildē Freimanis ir teicis pilnu patiesību. SAB direktora vietnieka pieminētais likums Par valsts noslēpumu cita starpā paredz arī to, ka pastāv arī speciāla SAB direktora izstrādāta personu pārbaudes kārtība, - savukārt Freimanis savā atbildē šādu dokumentu un tā saturu pat nepiemin. Toties no viņa atbildes izriet, ka SAB nav stingri noteikts, kādi ir tie fakti, kas „dod pamatu apšaubīt uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu”, - šajā jomā viss tiek noteikts pēc konkrēto SAB darbinieku ieskatiem, bez kādiem skaidriem kritērijiem.
Seko mums 
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
