Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Esmu atgriezies no kārtēja brauciena uz Ukrainu. Ziniet, nekas tā neveicina skaidru domāšanu par drošības jautājumiem kā netāla raķetes eksplozija! Šoreiz nācās piedzīvot raķešu uzlidojumu, kurā vien dažus simtus metru no mums Slavjanskā tika sagrauta skola. Kā uzzinājām mazliet vēlāk, tajā pašā uzlidojumā bija cietusi arī skola citā pilsētā. Tajā brīdī, protams, nespēju nedomāt par mūsu jauno ģimnāziju.

Man ir sajūta, ka mēs dzīvojam kaut kādā absurdā burbulī. Turpceļā, pie robežas redzējām poļu lauksaimniekus, kas bloķē kravu piegādi Ukrainai, tajā skaitā humāno palīdzību. Vienlaikus lasot ziņas par kārtējo rietumvalstu vilcināšanos ar bruņojuma piegādi.

Un tajā pašā laikā apzināmies, ka Latvijā notiek kaut kāda plakātiska rosība, “ķeksīšu” aktīvisms. Piemēram, tiek aizliegti 1,4% krievijas graudu kravu, visaptveroša militārā dienesta vietā ieviests kaut kas, kas apmāca dažus simtus jauniešu, eksportā uz krieviju esam pirmajā trijniekā, laikā, kad pie Austrumu robežas būtu jātop fortifikācijas būvēm, vairāku kilometru platā joslā, nav pabeigts pat parasts drāšu žogs. Vienīgais, kam ir pietikusi politiskā spēja aizliegt kara sakarā, ir mūsu vecmeistaru porcelāns!

Mēs klausāmies tukšās valdības runās par atbalstu Ukrainai, par nepieciešamību stiprināt valsts aizsardzību, bet pēdējo divu gadu laikā aizsardzības sfērā ir izdarīts gandrīz nekas. Esat dzirdējuši skaidru mūsu valdošo politiķu nosodījumu rietumvalstīm par palīdzības nesniegšanu Ukrainai? Es neesmu!

Mums ir vāja valdība un vēl vājāka opozīcija. Tuvāka vai tālāka nākotne parādīs, cik tajā ir vienkāršas muļķības un cik – apzinātas sabotāžas!

No Ukrainas mēs varētu daudz mācīties! Tā ir dārgi apmaksāta pieredze, ko varam pārņemt, kaut vai par patvertnēm. No ukraiņu pieredzes redzam, ka liela daļa civiliedzīvotāju cieš, jo nepaspēj nokļūt līdz patvertnēm. Tā kā mūsu teritorija ir mazāka, jāsaprot, ka raķešu trieciena gadījumā mums ir labi, ja piecas minūtes, lai nokļūtu drošā vietā. Tas nozīmē, ka patvertnēm ir jābūt dzīvojamo māju pagrabos. Nekam vairāk gluži vienkārši nebūs laika.

Un šādu praktisku mācībstundu ir daudz! Tā vietā valdošā koalīcija bīda kaut kādus bezjēdzīgus noteikumus par nepieciešamību pašvaldību amatpersonām kārtot pielaidi valsts noslēpumam.

Tā vien liekas, ka valdošie nav spējuši nokārtot pielaidi veselajam saprātam! Tiek imitēta darbība un spēlēts teātris par to, ka viss ir labi un valsti nekas neapdraud. Nožēlojami tas ir!

Ja mēs nevaram paļauties uz valdību, tad pašai sabiedrībai ir jāizdara viss iespējamais un neiespējamais, lai sevi pasargātu! Lai mums būtu vismaz cerība un morālas tiesības saņemt kāda atbalstu kara gadījumā, lai mēs varētu cerēt ne tikai skaisti un varonīgi mirt, bet arī neglīti un mērķtiecīgi izdzīvot, mums nepietiek ar dažiem tūkstošiem armijas un zemessardzes rindās!

Ir jābūt izpratnei, ka ikviena latviešu vīrieša, ikviena patriota pienākums ir būt zemessardzē! Šobrīd es neredzu labāku un pieejamāku risinājumu, kurā savu devumu varētu sniegt ikviens! Desmiti, pat pāri simtam tūkstošu zemessargu ir tas, kas mums akūti nepieciešams un, ja ir vēlme sargāt savus tuviniekus un mājas, arī sasniedzams! Uz to arī visus aicinu!

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...