Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Vai veselības aprūpe uzlabosies (pasliktināsies)?

Dzintars Ozoliņš, LU Medicīnas fakultātes docents
14.01.2016.
Komentāri (10)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Uz šo jautājumu atbildēt ir grūti, jo veselības aprūpe valstī ir sarežģīti, pacientiem nedraudzīgi veidota. Zināms, ka laboratorā diagnostika dod apmēram 70% no visas medicīnā iegūtās diagnostiskās informācijas. Laboratorā diagnostika ir svarīga medicīnas sastāvdaļa, tāpēc izmaiņas šajā nozarē rada pārmaiņas veselības aprūpē kopumā.   

Laboratoriju sektors ir mainīgs, un to galvenokārt nosaka laboratoriju īpašnieku maiņa, kā arī valsts samaksas izmaiņas par pirktajiem laboratoriem pakalpojumiem. Privāto medicīnas laboratoriju bizness valstī galvenokārt tiek attīstīts un paplašināts, pārņemot valstij vai pašvaldībām piederošās laboratorijas. Piemēram, pavisam nesen par Rīgas 1.slimnīcas laboratoriju īpašnieku kļuva Centrālā laboratorija. Nožēlojami, bet vismaz līdz šim Veselības ministrija ir atbalstījusi šāda veida procesus.

Plašsaziņas līdzekļos, Pietiek ieskaitot, plaši atspoguļoti veselības ministra Gunta Belēviča centieni nodot vairākas valstij piederošās patanatomijas laboratorijas privātās, konkrēti Roche, rokās. Neapšaubāmi, ne viss ir ideāli valsts vai pašvaldību slimnīcās. Piemēram, Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā darbojas Latvijas Transplantācijas centra 2. nieru transplantācijas nodaļas laboratorija, kura dublē hematoloģiskās, koaguloģijas un bioķīmijas analīzes (tādus pašus testus veic arī slimnīcas Apvienotā laboratorija).

Tādējādi slimnīcas administrācija paaugstina laboratoro testu pašizmaksu. Arguments par pārāk dārgām analīzēm līdz ar slimnīcas Patoloģijas centra vadītājas Ilzes Štrumfas iepriekš publiski deklarēto par „Zimbabves līmeni un arhaiskām iekārtām” var tikt izmantots, lai pamatotu slimnīcas laboratoriju nodošanu citiem īpašniekiem.

Galvenā barjera jauna dalībnieka ienākšanai medicīnas laboratoriju tirgū ir bijusi noslēgta valsts apmaksāto laboratoro pakalpojumu apmaksas piešķiršanas sistēma. Pašreiz Veselības ministrija plāno atgriezties pie laboratoriju kvotēšanas. Kvotas tiek piešķirtas, galvenokārt balstoties uz laboratoro testu apjomiem iepriekšējā gadā, tāpēc nav saprotams, kā jauns uzņēmums varētu pie tām tikt.

Veselības ministrija, lai samazinātu izdevumus par valsts apmaksātiem ambulatoriem laboratoriem izmeklējumiem, jau vairākas reizes ir veikusi un arī pašreiz plāno piemērot samazinošus laboratoro testu apmaksas koeficientus. Šāda politika izraisīs laboratorās diagnostikas pieejamības pasliktināšanos, jo jau pašreiz valsts finansējums nesedz vairāku laboratoro testu pašizmaksu. Atsevišķas laboratorijas būs spiestas sākt atteikties no vairāku valsts apmaksātu ambulatoro laboratoro testu veikšanas.

Centralizācijas dēļ noteiktos valsts reģionos virkni laboratoro testu nebūs iespējams veikt. Tas savukārt negatīvi ietekmēs visas veselības aprūpes jomas un radīs ārstniecības izmaksu pieaugumu. Tādējādi vēl vairāk pasliktināsies iedzīvotāju veselības aprūpes kvalitāte, un augs mirstība.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...